Atšķirības starp "Bulduru konference" versijām
m |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls:Bulduru_konference.jpg|right|thumb| | + | [[Attēls:Bulduru_konference.jpg|right|thumb|300px|]] |
| − | '''Bulduru konference''' - pēc [[Latvijas republikas Pagaidu valdība]]s iniciatīvas no 1920. gada 6. augusta līdz 6. septembrim sasauktas Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas sarunas (kā novērotāji piedalījās arī Ukrainas, Baltkrievijas, Lielbritānijas un Francijas pārstāvji), kuru mērķis bija izveidot | + | '''Bulduru konference''' - pēc [[Latvijas republikas Pagaidu valdība]]s iniciatīvas no 1920. gada 6. augusta līdz 6. septembrim sasauktas Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas sarunas (kā novērotāji piedalījās arī Ukrainas, Baltkrievijas, Lielbritānijas un Francijas pārstāvji), kuru mērķis bija izveidot Baltijas savienību jeb Baltijas Antanti (vienošanos par šādas savienības izveidi Lietuvas un Polijas domstarpību dēļ neizdevās panākt). Pie LR Ārlietu ministrijas speciāli konferences darba organizēšanai tika izveidots birojs, un tas ietvēra 10 nodaļas: Rīcības, Politisko, Nacionālo, Saimniecisko, Juridisko, Sociālo, Sanitāro, Kultūras, Propagandas un Militāro, kuru vadītāji kopā ar biroja vadītāju sastādīja biroja padomi, kura savukārt ievēlēja biroja prezidiju. 16.08.1920. tika parakstīts slepens "Līgums par kopēju rīcību pret Padomju Krieviju līdz pat bruņotas cīņas atsākšanai saskaņā ar Lielbritānijas un Francijas norādījumiem". 31.08.1920. parakstīja Baltijas valstu politiskās savienības līguma projektu, kas paredzēja savstarpējās sadarbības attīstīšanu, rūpēšanos par starptautiski neatzīto dalībvalstu ''de iure'' neatkarības atzīšanu, teritoriālu strīdu izšķiršanu miera ceļā. Politiskais nolīgums paredzēja arī otrām valstīm naidīgu organizāciju darbības nepieļaušanu dalībvalstu teritorijā, kā arī minoritāšu tiesību aizsardzību. No 1920. gada 3. augusta līdz 5. septembrim iznāca 30 biļetena "Bulletin publié par le Ministerè des Affaires Étrangerés de Latvia" numuri, kuros tika atspoguļota Bulduru konferences norise. |
==== Avoti un literatūra par šo tēmu ==== | ==== Avoti un literatūra par šo tēmu ==== | ||
| − | * Latvijas Valsts Vēstures arhīvs, 2570. f., 3. apr., 10. l. | + | * Līguma oriģināls: Latvijas Valsts Vēstures arhīvs, 2570. f., 3. apr., 10. l., 7.–11. lp. |
* Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 92.-93. lpp. ISBN 9984-00-395-7 | * Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 92.-93. lpp. ISBN 9984-00-395-7 | ||
| + | * Ainārs Komarovskis. Bulduru konference un 1920.gada Latvijas-Krievijas miera līgums. // Diena. 2012. gada 9. jūlijs | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2012. gada 13. novembris, plkst. 20.31
Bulduru konference - pēc Latvijas republikas Pagaidu valdības iniciatīvas no 1920. gada 6. augusta līdz 6. septembrim sasauktas Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas sarunas (kā novērotāji piedalījās arī Ukrainas, Baltkrievijas, Lielbritānijas un Francijas pārstāvji), kuru mērķis bija izveidot Baltijas savienību jeb Baltijas Antanti (vienošanos par šādas savienības izveidi Lietuvas un Polijas domstarpību dēļ neizdevās panākt). Pie LR Ārlietu ministrijas speciāli konferences darba organizēšanai tika izveidots birojs, un tas ietvēra 10 nodaļas: Rīcības, Politisko, Nacionālo, Saimniecisko, Juridisko, Sociālo, Sanitāro, Kultūras, Propagandas un Militāro, kuru vadītāji kopā ar biroja vadītāju sastādīja biroja padomi, kura savukārt ievēlēja biroja prezidiju. 16.08.1920. tika parakstīts slepens "Līgums par kopēju rīcību pret Padomju Krieviju līdz pat bruņotas cīņas atsākšanai saskaņā ar Lielbritānijas un Francijas norādījumiem". 31.08.1920. parakstīja Baltijas valstu politiskās savienības līguma projektu, kas paredzēja savstarpējās sadarbības attīstīšanu, rūpēšanos par starptautiski neatzīto dalībvalstu de iure neatkarības atzīšanu, teritoriālu strīdu izšķiršanu miera ceļā. Politiskais nolīgums paredzēja arī otrām valstīm naidīgu organizāciju darbības nepieļaušanu dalībvalstu teritorijā, kā arī minoritāšu tiesību aizsardzību. No 1920. gada 3. augusta līdz 5. septembrim iznāca 30 biļetena "Bulletin publié par le Ministerè des Affaires Étrangerés de Latvia" numuri, kuros tika atspoguļota Bulduru konferences norise.
Avoti un literatūra par šo tēmu
- Līguma oriģināls: Latvijas Valsts Vēstures arhīvs, 2570. f., 3. apr., 10. l., 7.–11. lp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 92.-93. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Ainārs Komarovskis. Bulduru konference un 1920.gada Latvijas-Krievijas miera līgums. // Diena. 2012. gada 9. jūlijs
