Atšķirības starp "Majordoms" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Majordoms''' jeb '''mažordoms''' (an. ''mayor of the Palace'', vc. ''Hausmeier'', fr. ''maire du palais'', kr. ''майордом''; no lat ''maior'' - "vecākais" + ''domus'' - "nams") - nebrīvo kalpotāju priekšnieks [[Franki|franku]], [[Goti|ostgotu]], [[Burgundi|burgundu]], [[Vandaļi|vandaļu]], [[Langobardi|langobardu]] valdnieku galmos V-VIII gs. | + | '''Majordoms''' jeb '''mažordoms''' (an. ''mayor of the Palace, steward'', vc. ''Hausmeier'', fr. ''majordome, maire du palais'', kr. ''майордом''; no lat ''maior'' - "vecākais" + ''domus'' - "nams") - augstākais [[Galms|galma]] amats, nebrīvo kalpotāju priekšnieks [[Franki|franku]], [[Goti|ostgotu]], [[Burgundi|burgundu]], [[Vandaļi|vandaļu]], [[Langobardi|langobardu]] valdnieku galmos V-VIII gs., līdzīgi kā vēlāk [[Pfalcgrāfs|pfalcgrāfs]], pārraudzīja un vadīja galma saimniecību. Jau VII gs. pieauga ''majordomu'' administratīvā, tiesu un militārā vara, tie ieguva plašus īpašumus un tie jau administratīvi un militāri pārraudzīja un vadīja visus [[Karalis|karaļa]] valdījumus un karaspēku kā monarha vietnieks un labā roka (''quasi magister palatii seu Major domus regiæ''). |
| − | Skat. arī: [[senešals]] | + | Skat. arī: [[senešals]], [[vīnzinis]] |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 7. janvāris, plkst. 15.51
Majordoms jeb mažordoms (an. mayor of the Palace, steward, vc. Hausmeier, fr. majordome, maire du palais, kr. майордом; no lat maior - "vecākais" + domus - "nams") - augstākais galma amats, nebrīvo kalpotāju priekšnieks franku, ostgotu, burgundu, vandaļu, langobardu valdnieku galmos V-VIII gs., līdzīgi kā vēlāk pfalcgrāfs, pārraudzīja un vadīja galma saimniecību. Jau VII gs. pieauga majordomu administratīvā, tiesu un militārā vara, tie ieguva plašus īpašumus un tie jau administratīvi un militāri pārraudzīja un vadīja visus karaļa valdījumus un karaspēku kā monarha vietnieks un labā roka (quasi magister palatii seu Major domus regiæ).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 98. lpp.
- Latviešu konversācijas vārdnīca. - A. Gulbis: Rīga, 1935.-1936. - 13.sēj., 25281. sl.
