Atšķirības starp "Kapela" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kapela''' (lat. '' | + | '''Kapela''' (lat. ''cappella'', no ''cappa'' - [[garīdznieks|garīdznieka]] [[Habits|habita]] kapuce) - sākotnēji svēto relikviju uzglabāšanai paredzēta neliela [[baznīca]], baznīcas ēkas piebūve, vai laicīgā ēkā ([[Pils|pilī]], [[Cietoksnis|cietoksnī]], [[Muiža|muižā]] u.tml.) lokāliem dievkalpojumiem un lūgšanām atvēlēta īpaša iesvētīta telpa. Kā vēsta leģenda, 338. gadā Sv. Martins, būdams vēl leģionārs, noplēsa pusi sava apmetņa, lai dalītos ar pārsalušu ubagu, kurš vēlāk izrādījies pats Kristus. Pēc Martina nāves tā pusapmetnis - ''cappa'' - kļuva par franku karaļu relikviju, un tās uzglabāšanai tika uzcelta īpaša baznīca, kapela. |
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | == Literatūra par šo tēmu == | + | Skat. arī: [[kapelāns]] |
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992., 333. lpp. | * Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992., 333. lpp. | ||
[[Kategorija:Romas Katoļu Baznīca]] | [[Kategorija:Romas Katoļu Baznīca]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 8. janvāris, plkst. 14.46
Kapela (lat. cappella, no cappa - garīdznieka habita kapuce) - sākotnēji svēto relikviju uzglabāšanai paredzēta neliela baznīca, baznīcas ēkas piebūve, vai laicīgā ēkā (pilī, cietoksnī, muižā u.tml.) lokāliem dievkalpojumiem un lūgšanām atvēlēta īpaša iesvētīta telpa. Kā vēsta leģenda, 338. gadā Sv. Martins, būdams vēl leģionārs, noplēsa pusi sava apmetņa, lai dalītos ar pārsalušu ubagu, kurš vēlāk izrādījies pats Kristus. Pēc Martina nāves tā pusapmetnis - cappa - kļuva par franku karaļu relikviju, un tās uzglabāšanai tika uzcelta īpaša baznīca, kapela.
Skat. arī: kapelāns
Literatūra par šo tēmu
- Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992., 333. lpp.
