Atšķirības starp "Ņižņeudinskas kauja" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''kauja pie Ņižņeudinskas''' - militāra sadursme 1920. gada 29. janvārī Irkutskas apgabala Ņižņeudinskas (''Нижнеудинск'') dzelzceļa mezglā starp [[Čehoslovāku korpuss|Čehoslovāku korpusu]] un [[Troickas bataljons|Troickas bataljonu]] no vienas puses, un [[Sarkanā Armija|Sarkano Armiju]] (''5-я Красная Армия'') no otras. Kauja sākās agrā rītā, kad -45°C salā un biezā miglā SA daļas uzbruka uz austrumiem braucošajiem čehu-slovāku un latviešu dzelzceļa sastāviem. Pamattriecienu izturēja latviešu ložmetējnieku postenis, Sarkanās armijas uzbrukums galu galā tika atsists, gūstot iespēju turpināt ceļu. Troickas bataljons zaudēja 17 kritušus, 204 ievainotus un 64 pazudušus bez vēsts. Bez tam bataljonam nācās pamest kapitana Štrāla ešelonu, sadedzinot kanceleju ar dokumentiem, un doties uz Vladivostoku tikai vienā vilciena ešelonā.
+
'''kauja pie Ņižņeudinskas''' (kr. ''бой под Нижнеудинском'') - militāra sadursme 1920. gada 29. janvārī pie Irkutskas apgabala Ņižņeudinskas (''Нижнеудинск'') dzelzceļa mezgla starp [[Čehoslovāku korpuss|Čehoslovāku korpusu]] un [[Troickas bataljons|Troickas bataljonu]] no vienas puses, un [[Sarkanā Armija|Sarkano Armiju]] (''5-я Отдельная Армия'') no otras. Kauja sākās agrā rītā, kad -45°C salā un biezā miglā Sarkanās armijas 263. strēlnieku pulks (''263-й стрелковый полк'') realizēja apiešanas manevru un aizšķērsoja ceļu uz Ņižņeudinsku dzelzceļa sastāvos uz austrumiem braucošajiem čehu-slovāku un latviešu karavīriem, iesprostojot tos "katlā". Pārraut aplenkumu devās 5 čehu [[Bruņuvilciens|bruņuvilcieni]]. Tad apturētajiem vilcienu sastāviem uzbruka 264. strēlnieku pulks (''264-й стрелковый полк''), kam pievienojās pārējās 51. divīzijas (''51-я дивизия'') dalas. Pamattriecienu uzņēma latviešu ložmetējnieku postenis. Pēc 8 h ilgas kaujas Sarkanās armijas uzbrukums galu galā ar ievērojamiem zaudējumiem tika atsists (pēc PSRS datiem, čehi zaudējuši  16 ešelonus un 4 bruņuvilcienus), gūstot iespēju turpināt ceļu. Troickas bataljons zaudēja 17 kritušus, 204 ievainotus un 64 pazudušus bez vēsts. Bez tam bataljonam nācās pamest kapitana Štrāla ešelonu, sadedzinot kanceleju ar dokumentiem, un doties uz Vladivostoku tikai vienā vilciena ešelonā.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2013. gada 20. janvāris, plkst. 12.50

kauja pie Ņižņeudinskas (kr. бой под Нижнеудинском) - militāra sadursme 1920. gada 29. janvārī pie Irkutskas apgabala Ņižņeudinskas (Нижнеудинск) dzelzceļa mezgla starp Čehoslovāku korpusu un Troickas bataljonu no vienas puses, un Sarkano Armiju (5-я Отдельная Армия) no otras. Kauja sākās agrā rītā, kad -45°C salā un biezā miglā Sarkanās armijas 263. strēlnieku pulks (263-й стрелковый полк) realizēja apiešanas manevru un aizšķērsoja ceļu uz Ņižņeudinsku dzelzceļa sastāvos uz austrumiem braucošajiem čehu-slovāku un latviešu karavīriem, iesprostojot tos "katlā". Pārraut aplenkumu devās 5 čehu bruņuvilcieni. Tad apturētajiem vilcienu sastāviem uzbruka 264. strēlnieku pulks (264-й стрелковый полк), kam pievienojās pārējās 51. divīzijas (51-я дивизия) dalas. Pamattriecienu uzņēma latviešu ložmetējnieku postenis. Pēc 8 h ilgas kaujas Sarkanās armijas uzbrukums galu galā ar ievērojamiem zaudējumiem tika atsists (pēc PSRS datiem, čehi zaudējuši 16 ešelonus un 4 bruņuvilcienus), gūstot iespēju turpināt ceļu. Troickas bataljons zaudēja 17 kritušus, 204 ievainotus un 64 pazudušus bez vēsts. Bez tam bataljonam nācās pamest kapitana Štrāla ešelonu, sadedzinot kanceleju ar dokumentiem, un doties uz Vladivostoku tikai vienā vilciena ešelonā.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 149. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu