Atšķirības starp "Semjonovs Grigorijs" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Grigorijs Semjonovs''' (''Семенов Григорий Михайлович'', 1890.-1946.) jeb '''atamans Semjonovs''' - Krievijas impērijas, vēlāk republikas virsnieks, ģenerālleitnants (1919.), [[Krievijas Pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] dalībnieks Austrumu frontē. | '''Grigorijs Semjonovs''' (''Семенов Григорий Михайлович'', 1890.-1946.) jeb '''atamans Semjonovs''' - Krievijas impērijas, vēlāk republikas virsnieks, ģenerālleitnants (1919.), [[Krievijas Pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] dalībnieks Austrumu frontē. | ||
| − | Dzimis 1890. gada 13.(25.) septembrī Durulgujevskas (''Дурулгуевск'') [[staņica|staņicā]], Aizbaikāla apgabalā. Krievijas impērijā, [[Kazaki|kazaka]] Mihaila Semjonova ģimenē. Pamatizglītību guvis Mogotujas (''Могойтуй'') divgadīgajā skolā, 1908. gadā iestājies Orenburgas kazaku junkuru skolā (''Оренбургское казачье юнкерское училище''), kuru absolvējis 1911. gadā kā [[horunžijs]]. Pārvaldījis arī burjatu un mongoļu valodu. Ieskaitīts 1. Verhņeudinskas pulkā (''1-й Верхнеудинский полк Забайкальского казачьего войска''), dienestu pildīja topogrāfu komandā Mongolijā. 1912. gadā pārcelts dienēt 2. Aizbaikāla artilērijas baterijā. 1913. gada aprīlī pārcelts uz 1. Čitas pulku (''Читинский 1-й казачий полк''), bet decembrī uz Piejūras apgabalu, dienēt 1. Nerčinskas pulkā (''Нерчинский 1-й казачий полк''). Pulka sastāvā piedalījies Pirmajā Pasaules karā. Par kauju pie Varšavas, kurā atguva Usūrijas brigādes karogu un vezumus, (11.11.1914.) apbalvots ar IV šķiras [[Jura ordenis|Sv. Jura ordeni]], par kauju pie Mlavas (02.12.1914.) - ar [[Jura zobens|Jura zobenu]]. No 1915. gada 10. jūlija pulka adjutants. 1916. gada sākumā uzņēmies komandēt 6. [[Sotņa|sotņu]]. 1916. gada beigās pārcelts dienēt 3. Verhņeudinskas pulkā (''Верхнеудинский 3-й казачий полк'') - bāzējās Persijā, - kurā ieradās 1917. gada janvārī. Paaugstināts par [[Jesauls|jesaulu]]. 1917. gada maijā atgriezās Nerčinskas pulkā, kas atradās Rumānijas frontē. Kopš 1917. gada jūnija Pagaidu valdības komisārs Aizbaikālā, organizējis mongoļu un burjatu brīvprātīgo daļas armijai. Pēc [[Oktobra apvērsums|Oktobra apvērsuma]] iesaistījās bruņotajā cīņā pret [[lielinieki]]em Tālajos Austrumos un Sibīrijā, organizēja pats savu armiju. 1918. gada maijā kļuva par Aizbaikāla Pagaidu valdības vadītāju. No septembra - Sibīrijas Pagaidu valdības armijas atsevišķā korpusa komandieris. 1919. gada sākumā pasludināja sevi par Aizbaikāla kazaku [[Atamans|atamanu]] 30. jūlijā iecelts par Pieamūras kara apgabala priekšnieka un armijas komandiera ģenerāļa Rozanova (''С.Н. Розанов'') vietnieku. No 24. decembra visu aizmugures daļu un kara apgabalu komandieris. 1920. gada 4. janvārī uzņēmies augstāko varu Krievijas Austrumu apgabalos. Pēc sakāves, 1921. gada septembrī emigrējis. Pēc II Pasaules kara nonāca PSRS varas iestāžu | + | Dzimis 1890. gada 13.(25.) septembrī Durulgujevskas (''Дурулгуевск'') [[staņica|staņicā]], Aizbaikāla apgabalā. Krievijas impērijā, [[Kazaki|kazaka]] Mihaila Semjonova ģimenē. Pamatizglītību guvis Mogotujas (''Могойтуй'') divgadīgajā skolā, 1908. gadā iestājies Orenburgas kazaku junkuru skolā (''Оренбургское казачье юнкерское училище''), kuru absolvējis 1911. gadā kā [[horunžijs]]. Pārvaldījis arī burjatu un mongoļu valodu. Ieskaitīts 1. Verhņeudinskas pulkā (''1-й Верхнеудинский полк Забайкальского казачьего войска''), dienestu pildīja topogrāfu komandā Mongolijā. 1912. gadā pārcelts dienēt 2. Aizbaikāla artilērijas baterijā. 1913. gada aprīlī pārcelts uz 1. Čitas pulku (''Читинский 1-й казачий полк''), bet decembrī uz Piejūras apgabalu, dienēt 1. Nerčinskas pulkā (''Нерчинский 1-й казачий полк''). Pulka sastāvā piedalījies Pirmajā Pasaules karā. Par kauju pie Varšavas, kurā atguva Usūrijas brigādes karogu un vezumus, (11.11.1914.) apbalvots ar IV šķiras [[Jura ordenis|Sv. Jura ordeni]], par kauju pie Mlavas (02.12.1914.) - ar [[Jura zobens|Jura zobenu]]. No 1915. gada 10. jūlija pulka adjutants. 1916. gada sākumā uzņēmies komandēt 6. [[Sotņa|sotņu]]. 1916. gada beigās pārcelts dienēt 3. Verhņeudinskas pulkā (''Верхнеудинский 3-й казачий полк'') - bāzējās Persijā, - kurā ieradās 1917. gada janvārī. Paaugstināts par [[Jesauls|jesaulu]]. 1917. gada maijā atgriezās Nerčinskas pulkā, kas atradās Rumānijas frontē. Kopš 1917. gada jūnija Pagaidu valdības komisārs Aizbaikālā, organizējis mongoļu un burjatu brīvprātīgo daļas armijai. Pēc [[Oktobra apvērsums|Oktobra apvērsuma]] iesaistījās bruņotajā cīņā pret [[lielinieki]]em Tālajos Austrumos un Sibīrijā, organizēja pats savu armiju. 1918. gada maijā kļuva par Aizbaikāla Pagaidu valdības vadītāju. No septembra - Sibīrijas Pagaidu valdības armijas atsevišķā korpusa komandieris. 1919. gada sākumā pasludināja sevi par Aizbaikāla kazaku [[Atamans|atamanu]] 30. jūlijā iecelts par Pieamūras kara apgabala priekšnieka un armijas komandiera ģenerāļa Rozanova (''С.Н. Розанов'') vietnieku. No 24. decembra visu aizmugures daļu un kara apgabalu komandieris. 1920. gada 4. janvārī uzņēmies augstāko varu Krievijas Austrumu apgabalos. Pēc sakāves, 1921. gada septembrī emigrējis. Pēc II Pasaules kara nonāca PSRS varas iestāžu gūstā, 1946. gada 30. augustā pēc PSRS Augstākās tiesas sprieduma Semjonovam izpildīts nāvessods. |
[[Kategorija:S]] | [[Kategorija:S]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 6. februāris, plkst. 09.29
Grigorijs Semjonovs (Семенов Григорий Михайлович, 1890.-1946.) jeb atamans Semjonovs - Krievijas impērijas, vēlāk republikas virsnieks, ģenerālleitnants (1919.), Pilsoņu kara dalībnieks Austrumu frontē.
Dzimis 1890. gada 13.(25.) septembrī Durulgujevskas (Дурулгуевск) staņicā, Aizbaikāla apgabalā. Krievijas impērijā, kazaka Mihaila Semjonova ģimenē. Pamatizglītību guvis Mogotujas (Могойтуй) divgadīgajā skolā, 1908. gadā iestājies Orenburgas kazaku junkuru skolā (Оренбургское казачье юнкерское училище), kuru absolvējis 1911. gadā kā horunžijs. Pārvaldījis arī burjatu un mongoļu valodu. Ieskaitīts 1. Verhņeudinskas pulkā (1-й Верхнеудинский полк Забайкальского казачьего войска), dienestu pildīja topogrāfu komandā Mongolijā. 1912. gadā pārcelts dienēt 2. Aizbaikāla artilērijas baterijā. 1913. gada aprīlī pārcelts uz 1. Čitas pulku (Читинский 1-й казачий полк), bet decembrī uz Piejūras apgabalu, dienēt 1. Nerčinskas pulkā (Нерчинский 1-й казачий полк). Pulka sastāvā piedalījies Pirmajā Pasaules karā. Par kauju pie Varšavas, kurā atguva Usūrijas brigādes karogu un vezumus, (11.11.1914.) apbalvots ar IV šķiras Sv. Jura ordeni, par kauju pie Mlavas (02.12.1914.) - ar Jura zobenu. No 1915. gada 10. jūlija pulka adjutants. 1916. gada sākumā uzņēmies komandēt 6. sotņu. 1916. gada beigās pārcelts dienēt 3. Verhņeudinskas pulkā (Верхнеудинский 3-й казачий полк) - bāzējās Persijā, - kurā ieradās 1917. gada janvārī. Paaugstināts par jesaulu. 1917. gada maijā atgriezās Nerčinskas pulkā, kas atradās Rumānijas frontē. Kopš 1917. gada jūnija Pagaidu valdības komisārs Aizbaikālā, organizējis mongoļu un burjatu brīvprātīgo daļas armijai. Pēc Oktobra apvērsuma iesaistījās bruņotajā cīņā pret lieliniekiem Tālajos Austrumos un Sibīrijā, organizēja pats savu armiju. 1918. gada maijā kļuva par Aizbaikāla Pagaidu valdības vadītāju. No septembra - Sibīrijas Pagaidu valdības armijas atsevišķā korpusa komandieris. 1919. gada sākumā pasludināja sevi par Aizbaikāla kazaku atamanu 30. jūlijā iecelts par Pieamūras kara apgabala priekšnieka un armijas komandiera ģenerāļa Rozanova (С.Н. Розанов) vietnieku. No 24. decembra visu aizmugures daļu un kara apgabalu komandieris. 1920. gada 4. janvārī uzņēmies augstāko varu Krievijas Austrumu apgabalos. Pēc sakāves, 1921. gada septembrī emigrējis. Pēc II Pasaules kara nonāca PSRS varas iestāžu gūstā, 1946. gada 30. augustā pēc PSRS Augstākās tiesas sprieduma Semjonovam izpildīts nāvessods.
