Atšķirības starp "Cēsu rota" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| + | [[Attēls:Cesu_rota_nozime.png|right|thumb|200px|]] | ||
'''Cēsu rota''' jeb '''Atsevišķā latviešu bataljona 2. rota''' - viena no pirmajām [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] latviešu nacionālajām vienībām, oficiāli saformēta 1918. gada 8. decembrī Cēsīs, bet izveidojusies jau pirms tam. Sākotnēji reģistrējās aptuveni 300 brīvprātīgo. Komandieri: | '''Cēsu rota''' jeb '''Atsevišķā latviešu bataljona 2. rota''' - viena no pirmajām [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] latviešu nacionālajām vienībām, oficiāli saformēta 1918. gada 8. decembrī Cēsīs, bet izveidojusies jau pirms tam. Sākotnēji reģistrējās aptuveni 300 brīvprātīgo. Komandieri: | ||
* [[poručiks]] [[Jansons Arturs|A.Jansons]] (11.1918.-20.12.1918.) | * [[poručiks]] [[Jansons Arturs|A.Jansons]] (11.1918.-20.12.1918.) | ||
| 4. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
* [[štabskapitans]] [[Skujiņš Jānis|J.Skujiņš]] (05.01.1919.-10.02.1919.). | * [[štabskapitans]] [[Skujiņš Jānis|J.Skujiņš]] (05.01.1919.-10.02.1919.). | ||
| − | Decembra sākumā Cēsu rotas rīcībā bija 2 ložmetēji ar munīciju un strēlnieku ieroči, bet mēneša vidū no Rīgas atsūtīja 120 šautenes, 2 patšautenes un munīciju. Sadale pa vienībām, apmācības u.c. dienesta pienākumu organizēšana tā arī nesākās<ref> Jansons Arturs. Latvijas nacionālā karaspēka Kalpaka bataljona pirmās brīvprātīgās kaujas vienības Cēsu rotas dibinātājs un pirmais komandieris: Atmiņu un vēsturisku faktu apkopojums. - 24. lpp.</ref>, un pamazām pieteikušies brīvprātīgie pameta vienību un pa vienam vai grupās devās mājup. Kad 20. decembrī rotai pievienojās 6 karavīri no Madonas [[praporščiks|praporščika]] Ezeriņa vadībā un 8 studenti (kas bija pavadījuši ieroču transportu no Rīgas), rotā kopā bija 85 durkļi. 22. decembrī rotas izsūtītie izlūki pie Raunas upes sastapās ar [[LSPR armija|lielinieku spēku]] izlūku patruļu, kas bija pirmā Latvijas karavīru sastapšanās ar ienaidnieku [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības kara]] laikā - apšaudi nesāka ne viena, ne otra puse. 23. decembrī Cēsu rotas 45 vīri (pārējie bija dezertējuši) - 2/3 virsnieki un instruktori, 1/3 vienkāršie karavīri,<ref>Kripens Arvids. Kalpaka bataljona cīņas. // Militārais apskats. 1933., Nr.2., 191. lpp.</ref> - devās uz Meijermuižu, lai nokļūtu uz Rīgas ceļa. Vakarpusē A.Jansons ar izlūkiem devās atpakaļ un sadūrās ar lielinieku kavalērijas nodaļu, kuru ar ragavās izvietoto ložmetēju uguni piespieda atkāpties - tā bija pirmā Latvijas bruņoto spēku sadursme ar Sarkano armiju. Rota kopā ar [[Dzelzsbrigāde|Dzelzsbrigādi]] atkāpās Rīgas virzienā, kur ieradās 27.12. vakarā, [[Inčukalna kauja|Inčukalna kaujā]] nepiedaloties. 1919. gada 3. janvārī rota - aptuveni 40 vīru,<ref>31. decembrī ar Apsardzības ministra vēstuli Nr.13. O.Kalpaks tika informēts, ka viņam tiek piekomandēta Cēsu rota 40 vīru sastāvā, lai to vestu uz fronti. - LVVA, 1468. f., 1. apr., 130. l., 36. lp.</ref> - atstāja Rīgu un kopā ar pārējām zemessardzes vienībām atkāpās uz Jelgavu, kur 05.01. rota tika papildināta | + | Decembra sākumā Cēsu rotas rīcībā bija 2 ložmetēji ar munīciju un strēlnieku ieroči, bet mēneša vidū no Rīgas atsūtīja 120 šautenes, 2 patšautenes un munīciju. Sadale pa vienībām, apmācības u.c. dienesta pienākumu organizēšana tā arī nesākās<ref> Jansons Arturs. Latvijas nacionālā karaspēka Kalpaka bataljona pirmās brīvprātīgās kaujas vienības Cēsu rotas dibinātājs un pirmais komandieris: Atmiņu un vēsturisku faktu apkopojums. - 24. lpp.</ref>, un pamazām pieteikušies brīvprātīgie pameta vienību un pa vienam vai grupās devās mājup. Kad 20. decembrī rotai pievienojās 6 karavīri no Madonas [[praporščiks|praporščika]] Ezeriņa vadībā un 8 studenti (kas bija pavadījuši ieroču transportu no Rīgas), rotā kopā bija 85 durkļi. 22. decembrī rotas izsūtītie izlūki pie Raunas upes sastapās ar [[LSPR armija|lielinieku spēku]] izlūku patruļu, kas bija pirmā Latvijas karavīru sastapšanās ar ienaidnieku [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības kara]] laikā - apšaudi nesāka ne viena, ne otra puse. 23. decembrī Cēsu rotas 45 vīri (pārējie bija dezertējuši) - 2/3 virsnieki un instruktori, 1/3 vienkāršie karavīri,<ref>Kripens Arvids. Kalpaka bataljona cīņas. // Militārais apskats. 1933., Nr.2., 191. lpp.</ref> - devās uz Meijermuižu, lai nokļūtu uz Rīgas ceļa. Vakarpusē A.Jansons ar izlūkiem devās atpakaļ un sadūrās ar lielinieku kavalērijas nodaļu, kuru ar ragavās izvietoto ložmetēju uguni piespieda atkāpties - tā bija pirmā Latvijas bruņoto spēku sadursme ar Sarkano armiju. Rota kopā ar [[Dzelzsbrigāde|Dzelzsbrigādi]] atkāpās Rīgas virzienā, kur ieradās 27.12. vakarā, [[Inčukalna kauja|Inčukalna kaujā]] nepiedaloties. 1919. gada 3. janvārī rota - aptuveni 40 vīru,<ref>31. decembrī ar Apsardzības ministra vēstuli Nr.13. O.Kalpaks tika informēts, ka viņam tiek piekomandēta Cēsu rota 40 vīru sastāvā, lai to vestu uz fronti. - LVVA, 1468. f., 1. apr., 130. l., 36. lp.</ref> - atstāja Rīgu un kopā ar pārējām zemessardzes vienībām atkāpās uz Jelgavu, kur 05.01. rota tika papildināta, nokomplektējot pilnu sastāvu: |
| + | * 1. posms jeb vads ([[Latgales apakšvirsnieku rota]]s nedezertējušie vīri), kom. poručiks Puriņš; | ||
| + | * 2. posms ([[2. Rīgas latviešu zemessargu rota]]s nedezertējušie vīri), kom. praporščiks Gribovskis; | ||
| + | * 3. posms ([[3. Rīgas latviešu zemessargu rota]]s nedezertējušie vīri), kom poručiks Pētersons. | ||
| + | |||
| + | 05.01.1919. rota tika iekļauta [[Latviešu atsevišķais bataljons|Latviešu atsevišķajā bataljonā]] kā 2. rota. Nosaukumu "Cēsu rota" saglabāja. 1919. gada 21. martā Cēsu rotu pārformēja par '''Cēsu bataljonu''' (komandieris kapt. J.Puriņš) [[Latviešu atsevišķās brigāde|Latviešu atsevišķās brigādes]] sastāvā. | ||
==== Atsauces un piezīmes ==== | ==== Atsauces un piezīmes ==== | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 19. februāris, plkst. 10.41
Cēsu rota jeb Atsevišķā latviešu bataljona 2. rota - viena no pirmajām Latvijas zemessardzes latviešu nacionālajām vienībām, oficiāli saformēta 1918. gada 8. decembrī Cēsīs, bet izveidojusies jau pirms tam. Sākotnēji reģistrējās aptuveni 300 brīvprātīgo. Komandieri:
- poručiks A.Jansons (11.1918.-20.12.1918.)
- poručiks J.Puriņš (20.12.918.-05.01.1919.)
- štabskapitans J.Skujiņš (05.01.1919.-10.02.1919.).
Decembra sākumā Cēsu rotas rīcībā bija 2 ložmetēji ar munīciju un strēlnieku ieroči, bet mēneša vidū no Rīgas atsūtīja 120 šautenes, 2 patšautenes un munīciju. Sadale pa vienībām, apmācības u.c. dienesta pienākumu organizēšana tā arī nesākās[1], un pamazām pieteikušies brīvprātīgie pameta vienību un pa vienam vai grupās devās mājup. Kad 20. decembrī rotai pievienojās 6 karavīri no Madonas praporščika Ezeriņa vadībā un 8 studenti (kas bija pavadījuši ieroču transportu no Rīgas), rotā kopā bija 85 durkļi. 22. decembrī rotas izsūtītie izlūki pie Raunas upes sastapās ar lielinieku spēku izlūku patruļu, kas bija pirmā Latvijas karavīru sastapšanās ar ienaidnieku Neatkarības kara laikā - apšaudi nesāka ne viena, ne otra puse. 23. decembrī Cēsu rotas 45 vīri (pārējie bija dezertējuši) - 2/3 virsnieki un instruktori, 1/3 vienkāršie karavīri,[2] - devās uz Meijermuižu, lai nokļūtu uz Rīgas ceļa. Vakarpusē A.Jansons ar izlūkiem devās atpakaļ un sadūrās ar lielinieku kavalērijas nodaļu, kuru ar ragavās izvietoto ložmetēju uguni piespieda atkāpties - tā bija pirmā Latvijas bruņoto spēku sadursme ar Sarkano armiju. Rota kopā ar Dzelzsbrigādi atkāpās Rīgas virzienā, kur ieradās 27.12. vakarā, Inčukalna kaujā nepiedaloties. 1919. gada 3. janvārī rota - aptuveni 40 vīru,[3] - atstāja Rīgu un kopā ar pārējām zemessardzes vienībām atkāpās uz Jelgavu, kur 05.01. rota tika papildināta, nokomplektējot pilnu sastāvu:
- 1. posms jeb vads (Latgales apakšvirsnieku rotas nedezertējušie vīri), kom. poručiks Puriņš;
- 2. posms (2. Rīgas latviešu zemessargu rotas nedezertējušie vīri), kom. praporščiks Gribovskis;
- 3. posms (3. Rīgas latviešu zemessargu rotas nedezertējušie vīri), kom poručiks Pētersons.
05.01.1919. rota tika iekļauta Latviešu atsevišķajā bataljonā kā 2. rota. Nosaukumu "Cēsu rota" saglabāja. 1919. gada 21. martā Cēsu rotu pārformēja par Cēsu bataljonu (komandieris kapt. J.Puriņš) Latviešu atsevišķās brigādes sastāvā.
Atsauces un piezīmes
- ↑ Jansons Arturs. Latvijas nacionālā karaspēka Kalpaka bataljona pirmās brīvprātīgās kaujas vienības Cēsu rotas dibinātājs un pirmais komandieris: Atmiņu un vēsturisku faktu apkopojums. - 24. lpp.
- ↑ Kripens Arvids. Kalpaka bataljona cīņas. // Militārais apskats. 1933., Nr.2., 191. lpp.
- ↑ 31. decembrī ar Apsardzības ministra vēstuli Nr.13. O.Kalpaks tika informēts, ka viņam tiek piekomandēta Cēsu rota 40 vīru sastāvā, lai to vestu uz fronti. - LVVA, 1468. f., 1. apr., 130. l., 36. lp.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas armija 20 gados. / Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 70.-72. lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 98.-99. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Jansons Arturs. Latvijas nacionālā karaspēka Kalpaka bataljona pirmās brīvprātīgās kaujas vienības Cēsu rotas dibinātājs un pirmais komandieris: Atmiņu un vēsturisku faktu apkopojums. / Sast. I. Dišlers. – Rīga, 1998. - 96 lpp.
