Atšķirības starp "Dūze Nikolajs" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Nikolajs Dūze''' (1891.– 1951.) - Latvijas armijas ģenerālis. 1. Pasaules kara dalībnieks. | '''Nikolajs Dūze''' (1891.– 1951.) - Latvijas armijas ģenerālis. 1. Pasaules kara dalībnieks. | ||
| − | Latvijas armijā iestājies 1919. gada 12. jūnijā. Dienējis Rīgas Jaunformējamajos spēkos, no jūlija – Liepājas karaskolas priekšnieks. Oktobrī iecelts par Instrukrotu bataljona komandieri. 1919. gada decembrī iecelts par [[Grobiņas kājnieku pulks|Grobiņas kājnieku pulka]] komandieri (23.11.1919.-15.02.1920.). 1936. gadā iecelts par [[Zemgales divīzija]]s komandiera palīgu, 1939. gada udenī pārcelts par Kurzemes divīzijas komandiera palīgu. 1940. gada oktobrī atvaļināts no [[LPSR Tautas armija]]s. Vācu okupācijas laikā bijis Latvijas invalīdu kooperācijas savienības priekšsēdētājs. 1946. gadā apcietināts, notiesāts uz 6 gadiem ieslodzījumā, vēlāk attaisnots. Iztiku pelnījis grāmatvedis Rīgā. Miris 1951. gadā. | + | Latvijas armijā iestājies 1919. gada 12. jūnijā. Dienējis Rīgas Jaunformējamajos spēkos, no jūlija – Liepājas karaskolas priekšnieks. Oktobrī iecelts par Instrukrotu bataljona komandieri. 1919. gada decembrī iecelts par [[Grobiņas kājnieku pulks|Grobiņas kājnieku pulka]] komandieri (23.11.1919.-15.02.1920.), [[Dobeles kājnieku pulks|11. Dobeles kājnieku pulka]] komandieris (15.02.1920.–01.10.1936.). 1936. gadā iecelts par [[Zemgales divīzija]]s komandiera palīgu, 1939. gada udenī pārcelts par Kurzemes divīzijas komandiera palīgu. 1940. gada oktobrī atvaļināts no [[LPSR Tautas armija]]s. Vācu okupācijas laikā bijis Latvijas invalīdu kooperācijas savienības priekšsēdētājs. 1946. gadā apcietināts, notiesāts uz 6 gadiem ieslodzījumā, vēlāk attaisnots. Iztiku pelnījis grāmatvedis Rīgā. Miris 1951. gadā. |
[[Kategorija:D]] | [[Kategorija:D]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 20. februāris, plkst. 16.35
Nikolajs Dūze (1891.– 1951.) - Latvijas armijas ģenerālis. 1. Pasaules kara dalībnieks.
Latvijas armijā iestājies 1919. gada 12. jūnijā. Dienējis Rīgas Jaunformējamajos spēkos, no jūlija – Liepājas karaskolas priekšnieks. Oktobrī iecelts par Instrukrotu bataljona komandieri. 1919. gada decembrī iecelts par Grobiņas kājnieku pulka komandieri (23.11.1919.-15.02.1920.), 11. Dobeles kājnieku pulka komandieris (15.02.1920.–01.10.1936.). 1936. gadā iecelts par Zemgales divīzijas komandiera palīgu, 1939. gada udenī pārcelts par Kurzemes divīzijas komandiera palīgu. 1940. gada oktobrī atvaļināts no LPSR Tautas armijas. Vācu okupācijas laikā bijis Latvijas invalīdu kooperācijas savienības priekšsēdētājs. 1946. gadā apcietināts, notiesāts uz 6 gadiem ieslodzījumā, vēlāk attaisnots. Iztiku pelnījis grāmatvedis Rīgā. Miris 1951. gadā.
