Atšķirības starp "Liepājas jaunformējamie spēki" versijām
m |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Liepājas jaunformējamie spēki''' - [[ | + | '''Liepājas jaunformējamie spēki''' - [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] latviešu vienību militārā rezerve Liepājā, izveidota ar Apsardzības ministra pavēli (04.02.1919.). Komandieris: |
| − | * L.Bolšteins | + | * [[kapitans]] L.Bolšteins (04.02.-08.03.1919.) |
| + | * [[poručiks]] F.Vecpuisis (08.-11.03.1919.) | ||
| + | * kapitans A.Baumanis (11.03.-18.05.1919.) | ||
| + | * kapitans J.Sukurs (no 18.05.1919.) | ||
| − | Jaunformējamos spēkus vienā virsvadībā izveidoja, par pamatu ņemot 17.01.1919. L.Bolšteina izveidoto [[Brīvprātīgo rota|Brīvprātīgo rotu]] (kom. Ž.Strāls, no 14.02. J.Grāvelsiņš), un regulāri tai pievienojot jauniesauktos, no tiem veidojot jaunas vienības. 06.02. izveidoja muzikantu komandu (kapelmeistars P.Strunge), 08.02. tika saformēta marša rota (75 vīri, kom. | + | Jaunformējamos spēkus vienā virsvadībā izveidoja, par pamatu ņemot 17.01.1919. L.Bolšteina izveidoto [[Brīvprātīgo rota|Brīvprātīgo rotu]] (kom. Ž.Strāls, no 14.02. J.Grāvelsiņš), un regulāri tai pievienojot jauniesauktos, no tiem veidojot jaunas vienības. 06.02. izveidoja muzikantu komandu (kapelmeistars P.Strunge), 08.02. tika saformēta marša rota (75 vīri, kom. poručiks V.Vanags), kas kopā ar velosipēdistu komandu (17 vīri) tika nosūtīta uz fronti. 10.02. izveidoja 1. rezerves rotu (kapitans E.Graudiņš), 18.02. izveidoja 2. rezerves rotu (K.Miezītis) 22.02. izveidoja 3. rezerves rotu (J.Millenbergs), 16.03. izveidoja 4. rezerves rotu (H.Buks), izveidoja artilērijas posmu, no 12.03. 1. latviešu bateriju (poručiks O.Domko), izveidoja sargu rotu (40 viri), kuru 06.03. pārformēja par kara policistu komandu, darba rotu (kaprālis J.Nusbergs, no 05.06. praporščiks Š.Strāls), 28.03. izveidoja ložmetējnieku komandu (kapitans J.Sukurs, no 18.05. poručiks A.Kēlers, virsnieku klasi un mācību komandu, medpunktu, etapa tiesu u.c. komandas. 1919. gada 28. maijā Liepājas jaunformējamie spēki tika pārdislocēti tuvāk frontes līnijai uz Mītavu (mūsd. Jelgava). |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 25. februāris, plkst. 17.36
Liepājas jaunformējamie spēki - Latvijas Neatkarības kara laikā Latvijas zemessardzes latviešu vienību militārā rezerve Liepājā, izveidota ar Apsardzības ministra pavēli (04.02.1919.). Komandieris:
- kapitans L.Bolšteins (04.02.-08.03.1919.)
- poručiks F.Vecpuisis (08.-11.03.1919.)
- kapitans A.Baumanis (11.03.-18.05.1919.)
- kapitans J.Sukurs (no 18.05.1919.)
Jaunformējamos spēkus vienā virsvadībā izveidoja, par pamatu ņemot 17.01.1919. L.Bolšteina izveidoto Brīvprātīgo rotu (kom. Ž.Strāls, no 14.02. J.Grāvelsiņš), un regulāri tai pievienojot jauniesauktos, no tiem veidojot jaunas vienības. 06.02. izveidoja muzikantu komandu (kapelmeistars P.Strunge), 08.02. tika saformēta marša rota (75 vīri, kom. poručiks V.Vanags), kas kopā ar velosipēdistu komandu (17 vīri) tika nosūtīta uz fronti. 10.02. izveidoja 1. rezerves rotu (kapitans E.Graudiņš), 18.02. izveidoja 2. rezerves rotu (K.Miezītis) 22.02. izveidoja 3. rezerves rotu (J.Millenbergs), 16.03. izveidoja 4. rezerves rotu (H.Buks), izveidoja artilērijas posmu, no 12.03. 1. latviešu bateriju (poručiks O.Domko), izveidoja sargu rotu (40 viri), kuru 06.03. pārformēja par kara policistu komandu, darba rotu (kaprālis J.Nusbergs, no 05.06. praporščiks Š.Strāls), 28.03. izveidoja ložmetējnieku komandu (kapitans J.Sukurs, no 18.05. poručiks A.Kēlers, virsnieku klasi un mācību komandu, medpunktu, etapa tiesu u.c. komandas. 1919. gada 28. maijā Liepājas jaunformējamie spēki tika pārdislocēti tuvāk frontes līnijai uz Mītavu (mūsd. Jelgava).
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 205. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Latvijas armija 20 gados. / Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 70.-72. lpp.
- Latvijas armija 20 gados. Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 65.-68. lpp.
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
