Atšķirības starp "Rīgas Melngalvju biedrība" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Rīgas Melngalvju biedrība''' (''der Kompanie der Schwarzhäupter in Riga'') jeb '''Melngalvju brālība''' (lejasvc. ''Bröder vun de Swarten Hööften'', vc. ''Bruderschaft der Schwarzhäupter'') - Rīgā ilgi dzīvojošu jaunu un neprecētu ārzemju tirgotāju un tirgotāju dēlu brālība. Šīs brālības patroni jeb aizgādņi bija Sv. Juris un Sv. Maurīcijs. Tā kā Sv.Maurīciju ikonogrāfijā attēloja kā [[Moris|mori]], arī Rīgas brālību sāka saukt par ''melngalvjiem'', bet ēku, kur viņi pulcējās par ''Melngalvju namu''. Domājams, ka lielākā daļa melngalvju bijuši lībekieši, jo Sv. Maurīcijs bija arī Lībekas tirgotāju un kuģinieku patrons. Pati Rīgas melngalvju organizācija bija veidota pēc Rīgas Lielās [[ģilde]]s (jeb "baltgalvju") parauga un bija ar to cieši saistīta. | '''Rīgas Melngalvju biedrība''' (''der Kompanie der Schwarzhäupter in Riga'') jeb '''Melngalvju brālība''' (lejasvc. ''Bröder vun de Swarten Hööften'', vc. ''Bruderschaft der Schwarzhäupter'') - Rīgā ilgi dzīvojošu jaunu un neprecētu ārzemju tirgotāju un tirgotāju dēlu brālība. Šīs brālības patroni jeb aizgādņi bija Sv. Juris un Sv. Maurīcijs. Tā kā Sv.Maurīciju ikonogrāfijā attēloja kā [[Moris|mori]], arī Rīgas brālību sāka saukt par ''melngalvjiem'', bet ēku, kur viņi pulcējās par ''Melngalvju namu''. Domājams, ka lielākā daļa melngalvju bijuši lībekieši, jo Sv. Maurīcijs bija arī Lībekas tirgotāju un kuģinieku patrons. Pati Rīgas melngalvju organizācija bija veidota pēc Rīgas Lielās [[ģilde]]s (jeb "baltgalvju") parauga un bija ar to cieši saistīta. | ||
| − | 1939. gada 4. novembrī Melngalvju biedrību slēdza saskaņā ar likumu par bezpeļņas biedrībām un to savienībām un līgumu par | + | 1939. gada 4. novembrī Melngalvju biedrību slēdza saskaņā ar likumu par bezpeļņas biedrībām un to savienībām un līgumu par [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju. Tika izveidota speciāla likvidācijas komisija, kuras uzdevums bija pārņemt melngalvju mantu un dokumentus no biedrības valdes. Likvidācijas komisija uz pirmo sēdi Melngalvju namā ieradās 1939. gada 7. novembrī. Latvijas Valsts vēstures arhīvā Melngalvju biedrības dokumenti, kas nebija izvesti uz Vāciju, tika apkopoti fondā Nr. 4922. 1961. gadā Hamburgā atjaunoja Rīgas Melngalvju biedrību |
(''Compagnie der Schwarzen Häupter aus Riga''), kuras sēdeklis tagad atrodas Brēmenē. | (''Compagnie der Schwarzen Häupter aus Riga''), kuras sēdeklis tagad atrodas Brēmenē. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 28. februāris, plkst. 15.30
Rīgas Melngalvju biedrība (der Kompanie der Schwarzhäupter in Riga) jeb Melngalvju brālība (lejasvc. Bröder vun de Swarten Hööften, vc. Bruderschaft der Schwarzhäupter) - Rīgā ilgi dzīvojošu jaunu un neprecētu ārzemju tirgotāju un tirgotāju dēlu brālība. Šīs brālības patroni jeb aizgādņi bija Sv. Juris un Sv. Maurīcijs. Tā kā Sv.Maurīciju ikonogrāfijā attēloja kā mori, arī Rīgas brālību sāka saukt par melngalvjiem, bet ēku, kur viņi pulcējās par Melngalvju namu. Domājams, ka lielākā daļa melngalvju bijuši lībekieši, jo Sv. Maurīcijs bija arī Lībekas tirgotāju un kuģinieku patrons. Pati Rīgas melngalvju organizācija bija veidota pēc Rīgas Lielās ģildes (jeb "baltgalvju") parauga un bija ar to cieši saistīta.
1939. gada 4. novembrī Melngalvju biedrību slēdza saskaņā ar likumu par bezpeļņas biedrībām un to savienībām un līgumu par vācbaltiešu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju. Tika izveidota speciāla likvidācijas komisija, kuras uzdevums bija pārņemt melngalvju mantu un dokumentus no biedrības valdes. Likvidācijas komisija uz pirmo sēdi Melngalvju namā ieradās 1939. gada 7. novembrī. Latvijas Valsts vēstures arhīvā Melngalvju biedrības dokumenti, kas nebija izvesti uz Vāciju, tika apkopoti fondā Nr. 4922. 1961. gadā Hamburgā atjaunoja Rīgas Melngalvju biedrību (Compagnie der Schwarzen Häupter aus Riga), kuras sēdeklis tagad atrodas Brēmenē.
Šādas melngalvju brālības bija arī Rēvelē, Pērnavā un Tērbatā.
Literatūra par šo tēmu
- Anczykowski M., Koch H.A., Leistikow A., Wiewelhove H. Der Silberschatz der Compagnie der Schwarzen Häupter aus Riga. - H. M. Hauschild: Bremen, 1997. ISBN 3-931785-57-2
- Thomson E. Die Compagnie der Schwarzhäupter zu Riga und ihr Silberschatz. // Schriftenreihe Nordost-Archiv, Nr. 6. Nordostdeutsches Kulturwerk, Lüneburg, 1994. ISBN 3-922296-06-8
Resursi internetā par šo tēmu
- Klišāns V. Livonijas pilsētas : Rīga
- Kvaskova V. Rîgas Melngalvju biedrības arhīvs agrāk un šodien. // Latvijas arhīvi. (.pdf)
