Atšķirības starp "Latgales atsevišķais eskadrons" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
* [[poručiks]] J.Taube (10.01.1920.-04.04.1921.) | * [[poručiks]] J.Taube (10.01.1920.-04.04.1921.) | ||
| − | Eskadronu [[Dienvidlatvijas brigāde|Atsevišķās latviešu brigādes]] sastāvā sāka formēt ritmeistars A.Godkalns 1919. gada 18. aprīlī Mītavā, turpināja formēšanu Cērkstes muižā pie Tukuma. 10. maijā eskadronā jau bija 8 virsnieki, 10 instruktori (apakšvirsnieki) un 65 jātnieki (visi brīvprātīgie). 15. maijā eskadronu kā Nr.3. iekļāva [[Latviešu atsevišķās brigādes 1. jātnieku divizions|1. jātnieku divizionā]] (kom. ritmeistars A.Lēvings). Pēc jūlijā un augustā īstenotās bruņoto spēku reorganizācijas (05.08. divizionu izformēja) un Latvijas | + | Eskadronu [[Dienvidlatvijas brigāde|Atsevišķās latviešu brigādes]] sastāvā sāka formēt ritmeistars A.Godkalns 1919. gada 18. aprīlī Mītavā, turpināja formēšanu Cērkstes muižā pie Tukuma. 10. maijā eskadronā jau bija 8 virsnieki, 10 instruktori (apakšvirsnieki) un 65 jātnieki (visi brīvprātīgie). 15. maijā eskadronu kā Nr.3. iekļāva [[Latviešu atsevišķās brigādes 1. jātnieku divizions|1. jātnieku divizionā]] (kom. ritmeistars A.Lēvings). 3. eskadrons bāzējās Cērkstes muižā pie Tukuma, piedalījās Rīgas ieņemšanā (22.05.), tad devās talāk uz Juglu, tad Strazdumuižu, sekojot pretiniekam Carnikavas virzienā. No 3. jūnija 3. eskadrons pildīja garnizona dienestu Majoros, bet 6. jūlijā pārdislocēts uz Rīgu, kur pildīja sardzes dienestu Jelgavas priekšpilsētā. Pēc jūlijā un augustā īstenotās bruņoto spēku reorganizācijas (05.08. divizionu izformēja) un [[Latvijas armija]]s izveidošanas, 6. augustā 3. eskadronu iekļāva [[Latgales divīzija|Latgales divīzijā]]. |
| − | [[ | + | 10. augustā eskadronā bija 8 virsnieki, 1 [[virsseržants]], 24 instruktori un 82 jātnieki (75 zirgi). 19. augustā eskadronu papildināja ar daļu no [[1. Ziemeļlatvijas atsevišķais eskadrons|1. Ziemeļlatvijas atsevišķā eskadrona]]: 27 instruktorus un 34 jātniekus (35 zirgi). Dislocēts eskadrons bija Latgales frontē, kur tā īpašā vienība virsleitnanta P.Veimaņa vadībā nodarbojās ar lielinieku diversantu tvarstīšanu. 15. oktobrī eskadronā bija 221 karavīri un 135 zirgi. |
| − | 1919. gada decembra beigās eskadronam kā Nr.2. (kom. leitnants A.Lukstiņš) pievienoja kapteiņa A.Aparnieka jātnieku vadu. Pēc tam eskadrons tika pārdislocēts uz Latgales fronti, kur piedalījās lielinieku diversantu grupu tvarstīšanā. No 1920. gada 31. oktobra eskadrons apsargāja valsts robežu posmā no Igaunijas līdz Piteļa ezeram, 3.11. pārdislocēts uz Prezmas muižu. 1921. gada martā un aprīlī daļa karavīru tika atvaļināti, aptuveni 56 zirgus 14. martā atdeva [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulkam]]. 23. martā eskadrons ieradās Daugavpilī un tika iekļauts jaunveidojamajā [[Jātnieku pulks|1. Jātnieku pulkā]]. | + | [[Bermontiāde]]s laikā eskadrons sākumā veica izlūkošanu Priedkalnes dzelzceļa stacijas apkaimē un pie Vārnu kroga, tad atkāpās uz Bolderāju, Daugavgrīvu un Jaunmīlgrāvi, kur patrulēja Daugavas labo krastu no Jaunmīlgrāvja līdz jūrai. Pēc tam eskadrons tika pārdislocēts uz Ķekavas-Ikšķiles-Ogres iecirkni [[Valmieras kājnieku pulks|4. Valmieras kājnieku pulka]] atbalstam. 1919. gada 28. oktobrī ar Latgales divīzijas komandiera pavēli 3. eskadrons tika pārdēvēts par '''Latgales atsevišķo eskadronu'''. 12. novembrī eskadrons piedalījās [[Rēzeknes kājnieku pulks|9. Rēzeknes kājnieku pulka]] kaujās ar ienaidnieku pie Annas muižas, tad tā uzbrukumā Kalnciema virzienā (15.11. sasniedzot Ērzeļa krogu un Jelgavas-Tukuma lielceļu un dzelzceļu. Eskadrons ieņēma Džūksti, Meiju muižu un piedalījās Mītavas atbrīvošanā. Kaujas beidza 27.11. Vecaucē, pēc kā tika pārdislocēts uz Rīgu, Mežaparku. 1919. gada decembra beigās eskadronam kā Nr.2. (kom. leitnants A.Lukstiņš) pievienoja kapteiņa A.Aparnieka jātnieku vadu. Pēc tam eskadrons tika pārdislocēts uz Latgales fronti, kur piedalījās lielinieku diversantu grupu tvarstīšanā. No 1920. gada 31. oktobra eskadrons apsargāja valsts robežu posmā no Igaunijas līdz Piteļa ezeram, 3.11. pārdislocēts uz Prezmas muižu. 1921. gada martā un aprīlī daļa karavīru tika atvaļināti, aptuveni 56 zirgus 14. martā atdeva [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulkam]]. 23. martā eskadrons ieradās Daugavpilī un tika iekļauts jaunveidojamajā [[Jātnieku pulks|1. Jātnieku pulkā]]. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 2. marts, plkst. 08.09
Latvijas armijas 3. atsevišķais eskadrons jeb Latgales atsevišķais eskadrons - viena no Latvijas landesvēra latviešu nacionālajām vienībām, izveidota 1919. gada aprīlī un maijā Mītavā (mūsd. Jelgava). Komandieri:
- ritmeistars A.Godkalns (18.04.1919.-10.01.1920.)
- poručiks J.Taube (10.01.1920.-04.04.1921.)
Eskadronu Atsevišķās latviešu brigādes sastāvā sāka formēt ritmeistars A.Godkalns 1919. gada 18. aprīlī Mītavā, turpināja formēšanu Cērkstes muižā pie Tukuma. 10. maijā eskadronā jau bija 8 virsnieki, 10 instruktori (apakšvirsnieki) un 65 jātnieki (visi brīvprātīgie). 15. maijā eskadronu kā Nr.3. iekļāva 1. jātnieku divizionā (kom. ritmeistars A.Lēvings). 3. eskadrons bāzējās Cērkstes muižā pie Tukuma, piedalījās Rīgas ieņemšanā (22.05.), tad devās talāk uz Juglu, tad Strazdumuižu, sekojot pretiniekam Carnikavas virzienā. No 3. jūnija 3. eskadrons pildīja garnizona dienestu Majoros, bet 6. jūlijā pārdislocēts uz Rīgu, kur pildīja sardzes dienestu Jelgavas priekšpilsētā. Pēc jūlijā un augustā īstenotās bruņoto spēku reorganizācijas (05.08. divizionu izformēja) un Latvijas armijas izveidošanas, 6. augustā 3. eskadronu iekļāva Latgales divīzijā.
10. augustā eskadronā bija 8 virsnieki, 1 virsseržants, 24 instruktori un 82 jātnieki (75 zirgi). 19. augustā eskadronu papildināja ar daļu no 1. Ziemeļlatvijas atsevišķā eskadrona: 27 instruktorus un 34 jātniekus (35 zirgi). Dislocēts eskadrons bija Latgales frontē, kur tā īpašā vienība virsleitnanta P.Veimaņa vadībā nodarbojās ar lielinieku diversantu tvarstīšanu. 15. oktobrī eskadronā bija 221 karavīri un 135 zirgi.
Bermontiādes laikā eskadrons sākumā veica izlūkošanu Priedkalnes dzelzceļa stacijas apkaimē un pie Vārnu kroga, tad atkāpās uz Bolderāju, Daugavgrīvu un Jaunmīlgrāvi, kur patrulēja Daugavas labo krastu no Jaunmīlgrāvja līdz jūrai. Pēc tam eskadrons tika pārdislocēts uz Ķekavas-Ikšķiles-Ogres iecirkni 4. Valmieras kājnieku pulka atbalstam. 1919. gada 28. oktobrī ar Latgales divīzijas komandiera pavēli 3. eskadrons tika pārdēvēts par Latgales atsevišķo eskadronu. 12. novembrī eskadrons piedalījās 9. Rēzeknes kājnieku pulka kaujās ar ienaidnieku pie Annas muižas, tad tā uzbrukumā Kalnciema virzienā (15.11. sasniedzot Ērzeļa krogu un Jelgavas-Tukuma lielceļu un dzelzceļu. Eskadrons ieņēma Džūksti, Meiju muižu un piedalījās Mītavas atbrīvošanā. Kaujas beidza 27.11. Vecaucē, pēc kā tika pārdislocēts uz Rīgu, Mežaparku. 1919. gada decembra beigās eskadronam kā Nr.2. (kom. leitnants A.Lukstiņš) pievienoja kapteiņa A.Aparnieka jātnieku vadu. Pēc tam eskadrons tika pārdislocēts uz Latgales fronti, kur piedalījās lielinieku diversantu grupu tvarstīšanā. No 1920. gada 31. oktobra eskadrons apsargāja valsts robežu posmā no Igaunijas līdz Piteļa ezeram, 3.11. pārdislocēts uz Prezmas muižu. 1921. gada martā un aprīlī daļa karavīru tika atvaļināti, aptuveni 56 zirgus 14. martā atdeva 13. Tukuma kājnieku pulkam. 23. martā eskadrons ieradās Daugavpilī un tika iekļauts jaunveidojamajā 1. Jātnieku pulkā.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 164.-165. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- K.T. Jātnieku pulka 15. gada svētki. // Militārais apskats. 1934., Nr.7., 1197.-1198. lpp.
