Atšķirības starp "Liepājas 2. šķiras zemessargu bataljons" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''1. Liepājas 2. šķiras zemessargu bataljons''' - [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] latviešu rezerves vienība Liepājā, saformēta 1919. gada februārī. | + | '''1. Liepājas 2. šķiras zemessargu bataljons''' - [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] latviešu rezerves vienība Liepājā, saformēta 1919. gada februārī. Komandieri: |
| + | * [[kapitans]] Salmiņš (02.1919.-16.03.1919.) | ||
| + | * kapitans E.Graudiņš (no 31.07.1919.) | ||
| + | |||
| + | No 125 mobilizētos ieskaitīja 2. šķirā un saformēja vienību sardzes dienestam palsētā, gaidot, ka vācbaltiešu un vācu daļas dosies uz fronti. Marta sākumā tie bija jau ~200 vīri, bruņoti ar no britiem saņemtiem strēlnieku ieročiem. [[16. aprīļa pučs|16. aprīļa puča laikā]] Liepājas zemessargi tika atbruņoti un vienība izformēta. | ||
| + | |||
| + | Pēc 1919. gada 24. jūnija Liepājas 2. šķiras zemessargus mobilizēja atkal, saformējot jaunu vienību, bet 31. jūlijā pārveidoja par bataljonu: | ||
| + | * 1.rota ([[poručiks]] A.Kārklis) | ||
| + | * 2. rota ([[praporščiks]] E.Kuršinskis) | ||
| + | Augustā zemessargus ieskaitīja karadienestā (frontei nederīgos atvaļināja), un bataljons pildīja garnizona dienestu. 8. oktobrī vienība tika izvietots kaujas pozīcijās gar Liepājas ezera rietumu malu un fortos. 24. oktobrī vienībai pievienoja [[Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] 2. rotu (poručiks A.Vanags) un 8. rotu (poručiks A.Aizports-Čaplis), izveidojot [[Grobiņas bataljons|Grobiņas bataljonu]]. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 3. marts, plkst. 07.09
1. Liepājas 2. šķiras zemessargu bataljons - Latvijas Neatkarības kara laikā Latvijas zemessardzes latviešu rezerves vienība Liepājā, saformēta 1919. gada februārī. Komandieri:
- kapitans Salmiņš (02.1919.-16.03.1919.)
- kapitans E.Graudiņš (no 31.07.1919.)
No 125 mobilizētos ieskaitīja 2. šķirā un saformēja vienību sardzes dienestam palsētā, gaidot, ka vācbaltiešu un vācu daļas dosies uz fronti. Marta sākumā tie bija jau ~200 vīri, bruņoti ar no britiem saņemtiem strēlnieku ieročiem. 16. aprīļa puča laikā Liepājas zemessargi tika atbruņoti un vienība izformēta.
Pēc 1919. gada 24. jūnija Liepājas 2. šķiras zemessargus mobilizēja atkal, saformējot jaunu vienību, bet 31. jūlijā pārveidoja par bataljonu:
- 1.rota (poručiks A.Kārklis)
- 2. rota (praporščiks E.Kuršinskis)
Augustā zemessargus ieskaitīja karadienestā (frontei nederīgos atvaļināja), un bataljons pildīja garnizona dienestu. 8. oktobrī vienība tika izvietots kaujas pozīcijās gar Liepājas ezera rietumu malu un fortos. 24. oktobrī vienībai pievienoja 7. Siguldas kājnieku pulka 2. rotu (poručiks A.Vanags) un 8. rotu (poručiks A.Aizports-Čaplis), izveidojot Grobiņas bataljonu.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 240. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Latvijas armija 20 gados. / Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 70.-72. lpp.
- Latvijas armija 20 gados. Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 65.-68. lpp.
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
