Atšķirības starp "Rādena rota" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | ''' Rādena rota''' (vc. ''Infantry Company Rahden'') - [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] (t.s. landesvēra) vācbaltiešu vienība [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas neatkarības kara]] laikā, saformēta 1918. gada 28. novembrī Mītavā (mūsd. Jelgava), komandieris | + | ''' Rādena rota''' (vc. ''Infantry Company Rahden'') - [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] (t.s. landesvēra) vācbaltiešu vienība [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas neatkarības kara]] laikā, saformēta 1918. gada 28. novembrī Mītavā (mūsd. Jelgava), komandieris majors fon Rādens (''Major Wolfert von Rhaden''). |
Piedalījās kaujās kā [[Vācbaltu bataljons|Vācbaltu bataljona]] apakšvienība pret [[LSPR armija|Padomju Latvijas armiju]] pie Vecauces (janvārī), Skrundas (februārī), kā arī Ventspils ieņemšanā (22.02.), Tukuma un Jelgavas ieņemšanā. Maija sākumā (20.04.-21.05.) atradās ierakumos pie Kalnciema tilta, 22. maijā piedalījās Rīgas ieņemšanā. | Piedalījās kaujās kā [[Vācbaltu bataljons|Vācbaltu bataljona]] apakšvienība pret [[LSPR armija|Padomju Latvijas armiju]] pie Vecauces (janvārī), Skrundas (februārī), kā arī Ventspils ieņemšanā (22.02.), Tukuma un Jelgavas ieņemšanā. Maija sākumā (20.04.-21.05.) atradās ierakumos pie Kalnciema tilta, 22. maijā piedalījās Rīgas ieņemšanā. |
Versija, kas saglabāta 2013. gada 3. marts, plkst. 09.07
Rādena rota (vc. Infantry Company Rahden) - Latvijas zemessardzes (t.s. landesvēra) vācbaltiešu vienība Latvijas neatkarības kara laikā, saformēta 1918. gada 28. novembrī Mītavā (mūsd. Jelgava), komandieris majors fon Rādens (Major Wolfert von Rhaden).
Piedalījās kaujās kā Vācbaltu bataljona apakšvienība pret Padomju Latvijas armiju pie Vecauces (janvārī), Skrundas (februārī), kā arī Ventspils ieņemšanā (22.02.), Tukuma un Jelgavas ieņemšanā. Maija sākumā (20.04.-21.05.) atradās ierakumos pie Kalnciema tilta, 22. maijā piedalījās Rīgas ieņemšanā.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 121 lpp.
- Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 160.-161. lpp.
- Čapenko A. Baltijas landesvēra vācu vienību forma, pakāpes un atšķirības zīmes 1918.-1920. gadā. // IX Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. - Rīga, 2008.
- Eugen Engelhardt, freiherr Wilhelm von Engelhardt. Der Ritt nach Riga; aus den Kämpfen der Baltischen Landeswehr gegen die rote Armee, 1918-1920. - Volk und Reich Verlag: Berlin, 1938 - 152 S.
- Grimm Claus. Vor den Toren Europas, 1918-1920; Geschichte der Baltischen Landeswehr. - A.F. Velmede: Hamburg, 1963 - 320 S.
- Hartmann Georg Heinrich. Aus den erinnerungen eines freiwilligen der baltischen landeswehr. - Deutsche verlags-anstalt: Stuttgart, 1921
- Schrunden Freiwilliger der Bataillon Malmede der Baltischen Landeswer. // Rigasche Zeitung. Nr.24., 22.06.1919.
- Bischoff Josef. Die letzte Front. Geschichte der Eiserne Division im Baltikum 1919. - Berlin, 1935
- Goltz Rüdiger von der. Meine Sendung in Finnland und im Baltikum. - K.F.Kochler Verlag: Leipzig, 1920 - 312 S.
- Goltz Rüdiger von der. Als politischer General im Osten (Finnland und Baltikum) 1918 und 1919. – Leipzig, 1936
- Keyserlingk, Robert Wendelin. Across many oceans : a family saga. - Brookfield Publishing Company: Brookfield (Connecticut), 1984, 323 pages ISBN 0920271006
- Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus. Ein Gedenkbuch. - Riga, 1929 (Verlag der Aktiengesellschaft Ernst Plate: Riga, 1939 - 233 S.)
- Norden A. Zwischen Berlin und Moskau. – Berlin, 1954
- Ottersberg K. Der Kampf des lettischen Volkes um die Sowjetmacht der UdSSR und der volksdemokratischen Länder Europas. Bd. 3. – Berlin, 1959
- Winnig A. Am Ausgang der deutschen Ostpolitik. – Berlin, 1921
- Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps. 1 Bd.: Die Rückführung des Ostheeres. – Berlin, 1935
- Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps. 2 Bd.: Der Feldzug im Baltikum bis zur zweiten Einnahme von Riga. – Berlin, 1937
- Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps. 3 Bd.: Die Kämpfe im Baltikum nach der zweiten Einnahme von Riga. Juni bis Dezember 1919. – Berlin, 1938
- Baron v. Hahn K. Кaempfe um Mitau // Die Baltische Landeswehr: уin Gedenkbuch. Hrsg. Der Baltische Landeswehrverein. Riga 1929. S. 199.
Resursi internetā par šo tēmu
- Baltijas Landesvērs - LVVA fonda kartiņa
- Jelgavas un Zemgales atbrivošana
- Cīņas Jaunjelgavas rajonā.
- Cīņas pie Jaunjelgavas
- Rēzeknes ieņemšana
- Cīņas dienvidu Latgalē