Atšķirības starp "Rādens Volferts Gerhards fon" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
barons '''Volferts Gerhards fon Rādens''' (''Wolfert Gerhard, Baron von Rahden''; 1893.-1943) - [[Vācbaltieši|baltiešu]] muižnieks, virsnieks, t.s. [[Rādena rota]]s komandieris. | barons '''Volferts Gerhards fon Rādens''' (''Wolfert Gerhard, Baron von Rahden''; 1893.-1943) - [[Vācbaltieši|baltiešu]] muižnieks, virsnieks, t.s. [[Rādena rota]]s komandieris. | ||
| − | Dzimis 1893. gada 15. maijā Asaros (''Assern'') pie Rīgas, [[Barons|barona]] Aleksandra fon Rādena un Elizabetes (dzim. ''Freiin Knigge'') ģimenē. Pamatizglītību guvis Mītavas ģimnāzijā, pēc tam mācījies Lignicas karaskolā (''Ritterakademie in Liegnitz''). No 1911. gada dienestā Vācijas impērijas armijā, [[karogjunkurs]] (''Fahnenjunker''). No 1912. gada leitnants Prūsijas karaliskajā Aleksandra gvardes grenadieru pulkā (''preuß. Kaiser-AlexanderGarde-Grenadier-Rgt.''). Piedalījies 1. Pasaules karā, 3 reizes ievainots, apbalvots (''EK I u. II; Hohenzollern-Hausord. m. Schwertern'') | + | Dzimis 1893. gada 15. maijā Asaros (''Assern'') pie Rīgas, [[Barons|barona]] Aleksandra fon Rādena un Elizabetes (dzim. ''Freiin Knigge'') ģimenē. Pamatizglītību guvis Mītavas ģimnāzijā, pēc tam mācījies Lignicas karaskolā (''Ritterakademie in Liegnitz''). No 1911. gada dienestā Vācijas impērijas armijā, [[karogjunkurs]] (''Fahnenjunker''). No 1912. gada leitnants Prūsijas karaliskajā Aleksandra gvardes grenadieru pulkā (''preuß. Kaiser-AlexanderGarde-Grenadier-Rgt.''). Piedalījies 1. Pasaules karā, 3 reizes ievainots, apbalvots (''EK I u. II; Hohenzollern-Hausord. m. Schwertern''), demobilizējies 1918. gada rudenī kā [[ritmeistars]]. 1918. gada decembrī Jelgavā noorganizējis pašaizsardzības vienību - t.s. Rādena rotu, - kuras priekšgalā stājās [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] (t.s. landesvēra) dienestā, piedalījās [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības karā]]. 1919. gada jūlijā zemessardzes virsštāba priekšnieks (''Chef d. Oberstabs d. Balt. Landeswehr''), majors. No 1920. gada [[pulkvežleitnants]], [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulka]] komandieris. 1921.-1939. gados nodarbojās ar lauksaimniecību Meimuižā (''Maihof'') pie Jelgavas. 1923. gadā salaulājies ar baronesi Elizabeti fon Strombergu (''Elisabeth Bsse. v. Stromberg''). 1939. gadā spiests doties trimdā līdz ar lielāko daļu vācbaltiešu, stājās [[Vācija]]s militārajā dienestā kā virsleitnants (''OberLt.''). No 1943. gada [[pulkvedis]], apbalvots (''EK I u. II-Spangen, Dr. Kreuz in Silber, Nahkampfabz''). Pazudis 1943. gada 1. oktobrī pie Kijevas. |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 4. marts, plkst. 16.44
barons Volferts Gerhards fon Rādens (Wolfert Gerhard, Baron von Rahden; 1893.-1943) - baltiešu muižnieks, virsnieks, t.s. Rādena rotas komandieris.
Dzimis 1893. gada 15. maijā Asaros (Assern) pie Rīgas, barona Aleksandra fon Rādena un Elizabetes (dzim. Freiin Knigge) ģimenē. Pamatizglītību guvis Mītavas ģimnāzijā, pēc tam mācījies Lignicas karaskolā (Ritterakademie in Liegnitz). No 1911. gada dienestā Vācijas impērijas armijā, karogjunkurs (Fahnenjunker). No 1912. gada leitnants Prūsijas karaliskajā Aleksandra gvardes grenadieru pulkā (preuß. Kaiser-AlexanderGarde-Grenadier-Rgt.). Piedalījies 1. Pasaules karā, 3 reizes ievainots, apbalvots (EK I u. II; Hohenzollern-Hausord. m. Schwertern), demobilizējies 1918. gada rudenī kā ritmeistars. 1918. gada decembrī Jelgavā noorganizējis pašaizsardzības vienību - t.s. Rādena rotu, - kuras priekšgalā stājās Latvijas zemessardzes (t.s. landesvēra) dienestā, piedalījās Latvijas Neatkarības karā. 1919. gada jūlijā zemessardzes virsštāba priekšnieks (Chef d. Oberstabs d. Balt. Landeswehr), majors. No 1920. gada pulkvežleitnants, 13. Tukuma kājnieku pulka komandieris. 1921.-1939. gados nodarbojās ar lauksaimniecību Meimuižā (Maihof) pie Jelgavas. 1923. gadā salaulājies ar baronesi Elizabeti fon Strombergu (Elisabeth Bsse. v. Stromberg). 1939. gadā spiests doties trimdā līdz ar lielāko daļu vācbaltiešu, stājās Vācijas militārajā dienestā kā virsleitnants (OberLt.). No 1943. gada pulkvedis, apbalvots (EK I u. II-Spangen, Dr. Kreuz in Silber, Nahkampfabz). Pazudis 1943. gada 1. oktobrī pie Kijevas.
