Atšķirības starp "Studentu bataljons" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Studentu bataljons''' - [[Latvijas armija]]s vienība, saformēta [[Bermontiāde]]s laikā, 1919. gada 9. oktobrī Rīgā no agrākās [[Atsevišķā studentu rota|Atsevišķās studentu rotas]] karavīriem un brīvprātīgajiem ierēdņiem un studentiem. | '''Studentu bataljons''' - [[Latvijas armija]]s vienība, saformēta [[Bermontiāde]]s laikā, 1919. gada 9. oktobrī Rīgā no agrākās [[Atsevišķā studentu rota|Atsevišķās studentu rotas]] karavīriem un brīvprātīgajiem ierēdņiem un studentiem. | ||
| − | Vienības formēšanu organizēja kapteinis F.Zommers, jau pirmajā dienā pieteicās aptuveni 370 brīvprātīgo, no kuriem saformēja 3 rotas. 19. oktobrī tās nomainīja [[Rīgas kājnieku pulks|6. Rīgas kājnieku pulka]] rotu Daugavas tiltu apsardzē, bataljona pastiprināšanai tam piekomandēja [[Vidzemes divīzija]]s inženieru rotu. 11. novembrī piedalījās Latvijas armijas uzbrukumā Lucavsalai un Bišumuižai, Kalnciema ieņemšanā (15.11.), Slokas ieņemšanā (18.11.). 21. novembrī atbalstīja [[Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] vienības Jelgavas ieņemšanā. Piekomandēts [[Latgales divīzija]]i, piedalījās uzbrukumos līdz Dobelei un Aucei. Pēc karadarbības beigām vienība atgriezās Rīgā, | + | Vienības formēšanu organizēja kapteinis F.Zommers, jau pirmajā dienā pieteicās aptuveni 370 brīvprātīgo, no kuriem saformēja 3 rotas. 19. oktobrī tās nomainīja [[Rīgas kājnieku pulks|6. Rīgas kājnieku pulka]] rotu Daugavas tiltu apsardzē, bataljona pastiprināšanai tam piekomandēja [[Vidzemes divīzija]]s inženieru rotu. 11. novembrī piedalījās Latvijas armijas uzbrukumā Lucavsalai un Bišumuižai, Kalnciema ieņemšanā (15.11.), Slokas ieņemšanā (18.11.). 21. novembrī atbalstīja [[Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] vienības Jelgavas ieņemšanā. Piekomandēts [[Latgales divīzija]]i, piedalījās uzbrukumos līdz Dobelei un Aucei. Pēc karadarbības beigām vienība atgriezās Rīgā. Tur vienības brīvprātīgie tika demobilizēti, tos nomainot ar mobilizētajiem, bet pēc laika bataljonu pārformēja par [[Tanku divizions|Tanku divizionu]] un iekļāva [[Autotanku pulks|Autotanku pulkā]]. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 6. marts, plkst. 06.33
Studentu bataljons - Latvijas armijas vienība, saformēta Bermontiādes laikā, 1919. gada 9. oktobrī Rīgā no agrākās Atsevišķās studentu rotas karavīriem un brīvprātīgajiem ierēdņiem un studentiem.
Vienības formēšanu organizēja kapteinis F.Zommers, jau pirmajā dienā pieteicās aptuveni 370 brīvprātīgo, no kuriem saformēja 3 rotas. 19. oktobrī tās nomainīja 6. Rīgas kājnieku pulka rotu Daugavas tiltu apsardzē, bataljona pastiprināšanai tam piekomandēja Vidzemes divīzijas inženieru rotu. 11. novembrī piedalījās Latvijas armijas uzbrukumā Lucavsalai un Bišumuižai, Kalnciema ieņemšanā (15.11.), Slokas ieņemšanā (18.11.). 21. novembrī atbalstīja 7. Siguldas kājnieku pulka vienības Jelgavas ieņemšanā. Piekomandēts Latgales divīzijai, piedalījās uzbrukumos līdz Dobelei un Aucei. Pēc karadarbības beigām vienība atgriezās Rīgā. Tur vienības brīvprātīgie tika demobilizēti, tos nomainot ar mobilizētajiem, bet pēc laika bataljonu pārformēja par Tanku divizionu un iekļāva Autotanku pulkā.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 261.-262. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Rīgas 6. kājnieku pulks : 6. Rīgas kājnieku pulka vēsture, 1919-1929. - Rīga, 1929. - 250 lpp.
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
