Atšķirības starp "Studentu bataljons" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Studentu bataljons''' - [[Latvijas armija]]s vienība, saformēta [[Bermontiāde]]s laikā, 1919. gada 9. oktobrī Rīgā no agrākās [[Atsevišķā studentu rota|Atsevišķās studentu rotas]] karavīriu grupas un brīvprātīgajiem valsts ierēdņiem (t.sk. [[Ulmanis Kārlis|K.Ulmanis]]) un studentiem. | '''Studentu bataljons''' - [[Latvijas armija]]s vienība, saformēta [[Bermontiāde]]s laikā, 1919. gada 9. oktobrī Rīgā no agrākās [[Atsevišķā studentu rota|Atsevišķās studentu rotas]] karavīriu grupas un brīvprātīgajiem valsts ierēdņiem (t.sk. [[Ulmanis Kārlis|K.Ulmanis]]) un studentiem. | ||
| − | Vienības formēšanu organizēja kapteinis F.Zommers, jau pirmajā dienā pieteicās aptuveni 370 brīvprātīgo, nākamajās dienās vēl, no kuriem saformēja 3 rotas, katrā aptuveni 200 vīri (ieroču pietika tikai 120 kareivjiem. 9. oktobrī bataljons ieradās Šmita eļļas fabrikā, stāties armijas vadības rīcībā. Ieroču trūkuma dēļ 2 rotas nācās laist mājās, bet atlikusī rota 19. oktobrī nomainīja [[Rīgas kājnieku pulks|6. Rīgas kājnieku pulka]] rotu Daugavas tiltu apsardzē. Pretēji frontes komandiera pulkveža Zemitāna pavēlei atkāpties uz Juglu, vienība ieņēma aizsardzības pozīcijas uz tiltiem, izgriežot tajos posmus, lai pretinieks nevarētu netraucēti šķērsot upi. Vienības pastiprināšanai piekomandēja [[Vidzemes divīzija]]s inženieru rotu. 11. novembrī piedalījās Latvijas armijas uzbrukumā Lucavsalai un Bišumuižai, Kalnciema ieņemšanā (15.11.), Slokas ieņemšanā (18.11.). 21. novembrī atbalstīja [[Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] vienības Jelgavas ieņemšanā. Piekomandēts [[Latgales divīzija]]i, piedalījās uzbrukumos līdz Dobelei un Aucei. Pēc karadarbības beigām vienība atgriezās Rīgā. Tur vienības brīvprātīgie devās pildīt savus pamatpienākumus, tos nomainot ar mobilizētajiem, bet | + | Vienības formēšanu organizēja kapteinis F.Zommers, jau pirmajā dienā pieteicās aptuveni 370 brīvprātīgo, nākamajās dienās vēl, no kuriem saformēja 3 rotas, katrā aptuveni 200 vīri (ieroču pietika tikai 120 kareivjiem. 9. oktobrī bataljons ieradās Šmita eļļas fabrikā, stāties armijas vadības rīcībā. Ieroču trūkuma dēļ 2 rotas nācās laist mājās, bet atlikusī rota 19. oktobrī nomainīja [[Rīgas kājnieku pulks|6. Rīgas kājnieku pulka]] rotu Daugavas tiltu apsardzē. Pretēji frontes komandiera pulkveža Zemitāna pavēlei atkāpties uz Juglu, vienība ieņēma aizsardzības pozīcijas uz tiltiem, izgriežot tajos posmus, lai pretinieks nevarētu netraucēti šķērsot upi. Vienības pastiprināšanai piekomandēja [[Vidzemes divīzija]]s inženieru rotu. 11. novembrī piedalījās Latvijas armijas uzbrukumā Lucavsalai un Bišumuižai, Kalnciema ieņemšanā (15.11.), Slokas ieņemšanā (18.11.). 21. novembrī atbalstīja [[Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] vienības Jelgavas ieņemšanā. Piekomandēts [[Latgales divīzija]]i, piedalījās uzbrukumos līdz Dobelei un Aucei. Pēc karadarbības beigām vienība atgriezās Rīgā. Tur vienības brīvprātīgie devās pildīt savus pamatpienākumus, tos nomainot ar mobilizētajiem, bet 1920. gadā bataljonu pārformēja par [[Tanku divizions|Tanku divizionu]] un iekļāva [[Autotanku pulks|Autotanku pulkā]]. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| 21. rindiņa: | 21. rindiņa: | ||
* [http://www.historia.lv/alfabets/B/BA/balodis_janis/memo/dievtur.htm Ģenerāļa Jāņa Baloža atmiņu fragmenti par Brīvības cīņu periodu] | * [http://www.historia.lv/alfabets/B/BA/balodis_janis/memo/dievtur.htm Ģenerāļa Jāņa Baloža atmiņu fragmenti par Brīvības cīņu periodu] | ||
* [http://ilustretavesture.lv/content/izlemigi-viri Aptur bermontiešus pie Rīgas tiltiem. // Ilustrētā pasaules vēsture. novembris 2012.] | * [http://ilustretavesture.lv/content/izlemigi-viri Aptur bermontiešus pie Rīgas tiltiem. // Ilustrētā pasaules vēsture. novembris 2012.] | ||
| + | * [http://www.arhivi.gov.lv/vvl/webcfr/fond.php?p_sakums=0&kods=147564&db_id=2 Latvijas valsts vēstures arhīva (LVVA) fonda Nr. 4962. kartiņa : Tanku divizions] | ||
[[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]] | [[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]] | ||
[[Kategorija:Latvijas armijas vienības]] | [[Kategorija:Latvijas armijas vienības]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 6. marts, plkst. 14.48
Studentu bataljons - Latvijas armijas vienība, saformēta Bermontiādes laikā, 1919. gada 9. oktobrī Rīgā no agrākās Atsevišķās studentu rotas karavīriu grupas un brīvprātīgajiem valsts ierēdņiem (t.sk. K.Ulmanis) un studentiem.
Vienības formēšanu organizēja kapteinis F.Zommers, jau pirmajā dienā pieteicās aptuveni 370 brīvprātīgo, nākamajās dienās vēl, no kuriem saformēja 3 rotas, katrā aptuveni 200 vīri (ieroču pietika tikai 120 kareivjiem. 9. oktobrī bataljons ieradās Šmita eļļas fabrikā, stāties armijas vadības rīcībā. Ieroču trūkuma dēļ 2 rotas nācās laist mājās, bet atlikusī rota 19. oktobrī nomainīja 6. Rīgas kājnieku pulka rotu Daugavas tiltu apsardzē. Pretēji frontes komandiera pulkveža Zemitāna pavēlei atkāpties uz Juglu, vienība ieņēma aizsardzības pozīcijas uz tiltiem, izgriežot tajos posmus, lai pretinieks nevarētu netraucēti šķērsot upi. Vienības pastiprināšanai piekomandēja Vidzemes divīzijas inženieru rotu. 11. novembrī piedalījās Latvijas armijas uzbrukumā Lucavsalai un Bišumuižai, Kalnciema ieņemšanā (15.11.), Slokas ieņemšanā (18.11.). 21. novembrī atbalstīja 7. Siguldas kājnieku pulka vienības Jelgavas ieņemšanā. Piekomandēts Latgales divīzijai, piedalījās uzbrukumos līdz Dobelei un Aucei. Pēc karadarbības beigām vienība atgriezās Rīgā. Tur vienības brīvprātīgie devās pildīt savus pamatpienākumus, tos nomainot ar mobilizētajiem, bet 1920. gadā bataljonu pārformēja par Tanku divizionu un iekļāva Autotanku pulkā.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 261.-262. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Rīgas 6. kājnieku pulks : 6. Rīgas kājnieku pulka vēsture, 1919-1929. - Rīga, 1929. - 250 lpp.
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
Resursi internetā par šo tēmu
- 1919.g. 9.-10.oktobris un Studentu bataljons. // No Fridriha Zommera Vasarieša atmiņām.
- Ģenerāļa Jāņa Baloža atmiņu fragmenti par Brīvības cīņu periodu
- Aptur bermontiešus pie Rīgas tiltiem. // Ilustrētā pasaules vēsture. novembris 2012.
- Latvijas valsts vēstures arhīva (LVVA) fonda Nr. 4962. kartiņa : Tanku divizions
