Atšķirības starp "Jelgavas kājnieku pulks" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
8. rindiņa: 8. rindiņa:
 
* 3. bataljons (bij. partizānu pulks)
 
* 3. bataljons (bij. partizānu pulks)
 
kā arī ložmetējnieku rota, sakaru rota u.c. apakšvienības.
 
kā arī ložmetējnieku rota, sakaru rota u.c. apakšvienības.
 +
 +
1920. gadā piedalījies Latgales ieņemšanā: pulka 2. bataljons uzbruka Līksnas, Kalupes virzienā, 1. bataljons - uzbruka līnijā Daugavpils-Kazimirišķi un sadarbojās ar Polijas armijas vienībām.
  
 
Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu pulks tika pārformēts, apvienots ar [[Rīgas kājnieku pulks|6. Rīgas kājnieku pulku]] un iekļauts [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] [[24. teritoriālais korpuss|24. teritoriālajā korpusā]] kā 195. strēlnieku pulks.
 
Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu pulks tika pārformēts, apvienots ar [[Rīgas kājnieku pulks|6. Rīgas kājnieku pulku]] un iekļauts [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] [[24. teritoriālais korpuss|24. teritoriālajā korpusā]] kā 195. strēlnieku pulks.

Versija, kas saglabāta 2013. gada 7. marts, plkst. 11.52

Jelgavas pulks nozime.png

3. Jelgavas kājnieku pulks - Latvijas armijas vienība Kurzemes divīzijas sastāvā, saformēta 16.08.1919. no 3. atsevišķā bataljona, Bauskas bataljona un Augškurzemes partizānu pulka, vienībām atrodoties dažādos frontes iecirkņos. Komandieri:

  • kapteinis (no 1925. pulkvedis) J.Dombrovskis (07.08.1919.7.–12.1934.)
  • pulkvedis A.Apsītis-Apse (01.12.1934.1.–07.1940.)

Sastāvā:

  • 1. bataljons (bij. 3. atsevišķais)
  • 2. bataljons (nij. Bauskas)
  • 3. bataljons (bij. partizānu pulks)

kā arī ložmetējnieku rota, sakaru rota u.c. apakšvienības.

1920. gadā piedalījies Latgales ieņemšanā: pulka 2. bataljons uzbruka Līksnas, Kalupes virzienā, 1. bataljons - uzbruka līnijā Daugavpils-Kazimirišķi un sadarbojās ar Polijas armijas vienībām.

Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu pulks tika pārformēts, apvienots ar 6. Rīgas kājnieku pulku un iekļauts Sarkanās Armijas 24. teritoriālajā korpusā kā 195. strēlnieku pulks.

Literatūra par šo tēmu

  • Kārlis Labsvīrs. 3. Jelgavas kājnieku pulks: 1919-1929. - 3. Jelgavas kājnieku pulks: Rīga, 1929. - 267 lpp.
  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 273.-274. lpp. ISBN 9984-00-395-7
  • Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
  • Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
  • Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
  • Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
  • Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
  • Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
  • Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
  • Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.

Resursi internetā par šo tēmu