Atšķirības starp "Manteifels-Scēge Hanss Joahims Pauls fon" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | barons '''Hanss Joahims Pauls Manteifels–Scēge''' (''Hans Joachim Paul von Manteuffel gen. Szöge oder Manteuffel-Szoege'', 1894.–1919.) - virsnieks. | + | barons '''Hanss Joahims Pauls Manteifels–Scēge''' (''Hans Joachim Paul Adolph, Baron von Manteuffel gen. Szöge oder Manteuffel-Szoege'', 1894.–1919.) - virsnieks. |
| − | Studēja tiesību zinātnes Heidelbergā (1913.–1914.). 1. Pasaules kara laikā komandēja Vācijas impērijas ulānu pulku | + | Pamatizglītību guvis Lībavas (mūsd. Liepāja) ģimnāzijā, pēc tam Lielbritānijā. Studēja tiesību zinātnes Heidelbergā (1913.–1914.), tiesību zinātņu doktors. 1. Pasaules kara laikā komandēja Vācijas impērijas Anbahas 2. ulānu pulku (''2. Ulanen-Rgt. in Ansbach''). Karoja Austrumu frontē (Rumānijā). 1915. gadā leitnants. 1917. gadā 18. Bavārijas kājnieku pulka (''18. bayer. Inf.-Rgt.'') rotas komandieris Rietumu frontē. Vairākas reizes ievainots, apbalvots (1918.: ''Bayer. Mil.-Verdi O. m. Krone''). 1918. gada decembrī ieradās Rīgā, kur iestājās [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. landesvērā), kopš 1919. gada 6. janvāra komandēja [[Trieciena rota|Trieciena rotu]]. Organizēja un īstenoja K. Ulmaņa valdības gāšanu 1919. gada 16. aprīlī Liepājā, t.s. [[16. aprīļa pučs|16. aprīļa puču]]. Krita kaujā 1919. gada 22. maijā uz Dzelzs tilta pār Daugavu Rīgā, par npelniem Latvijas labā ar godu apglabāts Rīgā Doma baznīcā. |
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://www.bbl-digital.de/eintrag/Manteuffel-Hans-Joachim-Paul-Adolph-1894-1919/ Manteuffel gen. Szöge, Hans Joachim Paul Adolph Bar. v. // BBLd – Baltisches Biographisches Lexikon] | ||
[[Kategorija:M]] | [[Kategorija:M]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 8. marts, plkst. 15.14
barons Hanss Joahims Pauls Manteifels–Scēge (Hans Joachim Paul Adolph, Baron von Manteuffel gen. Szöge oder Manteuffel-Szoege, 1894.–1919.) - virsnieks.
Pamatizglītību guvis Lībavas (mūsd. Liepāja) ģimnāzijā, pēc tam Lielbritānijā. Studēja tiesību zinātnes Heidelbergā (1913.–1914.), tiesību zinātņu doktors. 1. Pasaules kara laikā komandēja Vācijas impērijas Anbahas 2. ulānu pulku (2. Ulanen-Rgt. in Ansbach). Karoja Austrumu frontē (Rumānijā). 1915. gadā leitnants. 1917. gadā 18. Bavārijas kājnieku pulka (18. bayer. Inf.-Rgt.) rotas komandieris Rietumu frontē. Vairākas reizes ievainots, apbalvots (1918.: Bayer. Mil.-Verdi O. m. Krone). 1918. gada decembrī ieradās Rīgā, kur iestājās Latvijas zemessardzē (t.s. landesvērā), kopš 1919. gada 6. janvāra komandēja Trieciena rotu. Organizēja un īstenoja K. Ulmaņa valdības gāšanu 1919. gada 16. aprīlī Liepājā, t.s. 16. aprīļa puču. Krita kaujā 1919. gada 22. maijā uz Dzelzs tilta pār Daugavu Rīgā, par npelniem Latvijas labā ar godu apglabāts Rīgā Doma baznīcā.
