Atšķirības starp "Metroloģija" versijām
m |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Metroloģija''' (no gr. ''μέτρον'', ''metros'' - "mērs") ir vēstures | + | '''Metroloģija''' (no gr. ''μέτρον'', ''metros'' - "mērs") ir [[vēstures zinātne]]s palīgdisciplīna, pēta dažādus cilvēces vēsturē pielietotus mērus (garuma, laukuma, tilpuma, masas), noskaidrot mēru nosaukumus, to kvantitatīvās attiecības, to reālo lielumu – klasificē tos atbilstoši mūsdienu mērvienībām. Metroloģijai par avotiem kalpo gan lietiskie atradumi (monētas, lineāli, atsvari), gan rakstīti avoti, kuros ir ziņas par mērvienībām (likumdošanas akti, līgumi, apraksti, pirkuma līgumi u.c.). Visciešāk no citām vēstures palīgdisciplīnām metroloģija ir saistīta ar [[Numismātika|numismātiku]], jo senatnē daudzās valstīs svara mērvienības sakrita ar naudas vienībām un tām bija vienādi nosaukumi. Pirmie teorētiskie darbi metroloģijā, kas bija veltīti dažādu mēru aprakstīšanai, Rietumeiropā parādījās XVI gs. Metroloģijai īpaši liela loma sociāli ekonomisko avotu pētīšanā - nezinot attiecīgā laika posmā pieņemtās mērvienības, nevar precīzi izzināt ne ekonomisko situāciju, ne materiālās attīstības līmeni. Ja avotos uzrādīti kādi mēri, metroloģija palīdz noskaidrot tā sastādīšanas laiku un vietu, arī noskaidrot dokumenta autentiskumu (ja tajā minētās mērvienības neatbilst tā laika pieņemtajām). Piemēram, spriežot pēc avotiem, klasiskajos viduslaikos starppilsētu tirgotājiem bija visai niecīgs ienākums no pārvestās kravas: vidēji 5-6% ienākumu. Tāda nu bija tā laika morāle, kas pieprasīja "vienu cenu" par preci - par cik nopirki, par tik pārdod, - sedzot tikai ceļa izdevumus. Pārlieku lieli ienākumi 20, 50 vai pat 100% apmērā bija grēks un noziegšanās pret ticību: peļņa drīkstēja būt tikai kā atalgojums par darbu, nepieciešamais dzīvošanai. Rodas jautājums: ja tirgotāji pārdeva preci Lībekā par to pašu cenu, par kādu iepirka Novgorodā vai Pleskavā, tad kur bija izdevīgums nodarboties ar šo uzņēmējdarbības veidu? Risinājums bija visai vienkāršs un rodams šķietamajā haoss, kas valdīja mērvienību klāstā, kur it kā viens un tas pats mērs dažādas vietās nozīmē pavisam citu preces skaitu/svaru/tilpumu. Piemēram, viena šiftmārciņa Novgorodā bija 480 mārciņas, Rīgā vairs 400 mārciņas, bet Lībekā - tikai 320 mārciņas, t.i. par vienu summu tirgotājs nopirka šiftfuntu vaska Novgorodā un par to pašu summu pārdeva vienu šiftfuntu Lībekā, nopelnot 160 mārciņas un turpinot uzskatīt sevi par īstenu kristieti, kurš dzīvo un tirgojas saskaņā ar kristīgajām vērtībām: par cik nopirka, par tik pārdeva. Tas pats uz otru pusi: sāls lasts Rēvelē bija 15 maisi, bet Novgorodā lasts jau bija vairs 12 maisi. Ar metroloģijas metodēm, fiksējot atšķirības mērvienībās, itin labi var konstatēt, kādos virzienos virzījās eksports, un kādos - imports. |
| + | |||
| + | Latvijā senākie lietotie mēru apraksti ir atrodami Rīgas pilsētas rēķingrāmatās (1627.-1819.) un mērnieku piezīmēs, kā arī J. Šelēnija darbā “Matemātikas kurss” (''Cursus mathematici. Geodesa Revel'', 1655.). Līdz XIX gs. mēru un svaru pārbaude mūsdienu Latvijas teritorijā bija pilsētu maģistrātu uzdevums. Rīgā mēru pārbaudi veica to izgatavotāju amatnieku vecākie pilsētas svērēji un brāķeri. XIX gadsimā sāka darboties īpaša "Mēru pārbaudes kamera" (''Justikammer''), ko 1902. gadā nomainīja [[Krievijas impērija|Krievijas impērijas]] 1899. gada likumā paredzētās ''Mēru un svaru palātas'' Rīgas nodaļa, bet Latvijas Republikā – Finanšu ministrijas ''Mēru un svaru valde''. | ||
| + | |||
| + | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * Zemzaris J. Rīgas pilsētas paraugmēru vēsture. – Latvijas Kultūras fonds: Rīga, 2002. – 128 lpp. ISBN 9984–9487–2–2 | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 12. marts, plkst. 10.52
Metroloģija (no gr. μέτρον, metros - "mērs") ir vēstures zinātnes palīgdisciplīna, pēta dažādus cilvēces vēsturē pielietotus mērus (garuma, laukuma, tilpuma, masas), noskaidrot mēru nosaukumus, to kvantitatīvās attiecības, to reālo lielumu – klasificē tos atbilstoši mūsdienu mērvienībām. Metroloģijai par avotiem kalpo gan lietiskie atradumi (monētas, lineāli, atsvari), gan rakstīti avoti, kuros ir ziņas par mērvienībām (likumdošanas akti, līgumi, apraksti, pirkuma līgumi u.c.). Visciešāk no citām vēstures palīgdisciplīnām metroloģija ir saistīta ar numismātiku, jo senatnē daudzās valstīs svara mērvienības sakrita ar naudas vienībām un tām bija vienādi nosaukumi. Pirmie teorētiskie darbi metroloģijā, kas bija veltīti dažādu mēru aprakstīšanai, Rietumeiropā parādījās XVI gs. Metroloģijai īpaši liela loma sociāli ekonomisko avotu pētīšanā - nezinot attiecīgā laika posmā pieņemtās mērvienības, nevar precīzi izzināt ne ekonomisko situāciju, ne materiālās attīstības līmeni. Ja avotos uzrādīti kādi mēri, metroloģija palīdz noskaidrot tā sastādīšanas laiku un vietu, arī noskaidrot dokumenta autentiskumu (ja tajā minētās mērvienības neatbilst tā laika pieņemtajām). Piemēram, spriežot pēc avotiem, klasiskajos viduslaikos starppilsētu tirgotājiem bija visai niecīgs ienākums no pārvestās kravas: vidēji 5-6% ienākumu. Tāda nu bija tā laika morāle, kas pieprasīja "vienu cenu" par preci - par cik nopirki, par tik pārdod, - sedzot tikai ceļa izdevumus. Pārlieku lieli ienākumi 20, 50 vai pat 100% apmērā bija grēks un noziegšanās pret ticību: peļņa drīkstēja būt tikai kā atalgojums par darbu, nepieciešamais dzīvošanai. Rodas jautājums: ja tirgotāji pārdeva preci Lībekā par to pašu cenu, par kādu iepirka Novgorodā vai Pleskavā, tad kur bija izdevīgums nodarboties ar šo uzņēmējdarbības veidu? Risinājums bija visai vienkāršs un rodams šķietamajā haoss, kas valdīja mērvienību klāstā, kur it kā viens un tas pats mērs dažādas vietās nozīmē pavisam citu preces skaitu/svaru/tilpumu. Piemēram, viena šiftmārciņa Novgorodā bija 480 mārciņas, Rīgā vairs 400 mārciņas, bet Lībekā - tikai 320 mārciņas, t.i. par vienu summu tirgotājs nopirka šiftfuntu vaska Novgorodā un par to pašu summu pārdeva vienu šiftfuntu Lībekā, nopelnot 160 mārciņas un turpinot uzskatīt sevi par īstenu kristieti, kurš dzīvo un tirgojas saskaņā ar kristīgajām vērtībām: par cik nopirka, par tik pārdeva. Tas pats uz otru pusi: sāls lasts Rēvelē bija 15 maisi, bet Novgorodā lasts jau bija vairs 12 maisi. Ar metroloģijas metodēm, fiksējot atšķirības mērvienībās, itin labi var konstatēt, kādos virzienos virzījās eksports, un kādos - imports.
Latvijā senākie lietotie mēru apraksti ir atrodami Rīgas pilsētas rēķingrāmatās (1627.-1819.) un mērnieku piezīmēs, kā arī J. Šelēnija darbā “Matemātikas kurss” (Cursus mathematici. Geodesa Revel, 1655.). Līdz XIX gs. mēru un svaru pārbaude mūsdienu Latvijas teritorijā bija pilsētu maģistrātu uzdevums. Rīgā mēru pārbaudi veica to izgatavotāju amatnieku vecākie pilsētas svērēji un brāķeri. XIX gadsimā sāka darboties īpaša "Mēru pārbaudes kamera" (Justikammer), ko 1902. gadā nomainīja Krievijas impērijas 1899. gada likumā paredzētās Mēru un svaru palātas Rīgas nodaļa, bet Latvijas Republikā – Finanšu ministrijas Mēru un svaru valde.
Literatūra par šo tēmu
- Zemzaris J. Rīgas pilsētas paraugmēru vēsture. – Latvijas Kultūras fonds: Rīga, 2002. – 128 lpp. ISBN 9984–9487–2–2
Resursi internetā par šo tēmu
- Measurement Uncertainties in Science and Technology, Springer 2005
- Proposal for a New Error Calculus
- Estimation of Measurement Uncertainties — an Alternative to the ISO Guide
- Bureau International des Poids et Mesures (BIPM)
- National Institute of Standards and Technology (NIST)
- National Physical Laboratory
- U.S. Naval Observatory
- National Conference of Standards Laboratories (NCSL)
- Calibration in the pharmaceutical, biotechnology, and medical device industries.
- International Standardization Organization
- Agilent Metrology Forum
- Presentation about Product Quality planning that includes a typical industry “Dimensional Control Plan”
- National Metrology Network of Chile
- National Metrology Laboratory of Malaysia
- UNC Charlotte Center for Precision Metrology
