Atšķirības starp "Aurēlijs Augustīns" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
3. rindiņa: 3. rindiņa:
 
Dzimis 354. gada 13. novembrī Tagastē (''Thagaste''), [[Senā Roma|impērijas]] visai situēta ierēdņa ģimenē. Sākotnējo izglītību guva savā dzimtajā pilsētā. Aizrāvies ar izziņu, 370. gadā devies studēt retoriku Kartāgā. Aizrāvies ar [[Antīkā filosofija|filosofiju]], visai ilgi (10 gadus) ar [[Maniheisms|maniheismu]], pēc tam ar [[Platonisms|platonismu]], [[Neoplatonisms|neoplatonismu]], skepticismu - var teikt, apguvis visas zināmākās sava laika mācības. 383. gadā pārcēlās dzīvot uz Romu, bet 384. gadā devās mācīt retoriku Mediolānā (mūsd. Milāna). Tas bija intensīvu patiesības meklējumu laiks, "kurā viņš cīnījās ar miesas kaislībām". 387. gadā Augustīns kristījās un, pārtraucis retorikas mācīšanu, atgriezās Āfrikā. Pārdevis mantoto īpašumu un pārcēlies uz dzīvi askētu kopienā ar saviem draugiem un domubiedriem. 391. gadā iesvētīts par [[Priesteris|priesteri]], bet 395. gadā - par Hiponas (''Hippo Regius'') [[Bīskaps|bīskapu]]. Šajā pilsētā viņš pavadīja savu atlikušo dzīves daļu. Miris 430. gada 28. augustā, laikā, kad pilsētu bija ielencis [[Vandāļi|vandāļu]] karaspēks.  
 
Dzimis 354. gada 13. novembrī Tagastē (''Thagaste''), [[Senā Roma|impērijas]] visai situēta ierēdņa ģimenē. Sākotnējo izglītību guva savā dzimtajā pilsētā. Aizrāvies ar izziņu, 370. gadā devies studēt retoriku Kartāgā. Aizrāvies ar [[Antīkā filosofija|filosofiju]], visai ilgi (10 gadus) ar [[Maniheisms|maniheismu]], pēc tam ar [[Platonisms|platonismu]], [[Neoplatonisms|neoplatonismu]], skepticismu - var teikt, apguvis visas zināmākās sava laika mācības. 383. gadā pārcēlās dzīvot uz Romu, bet 384. gadā devās mācīt retoriku Mediolānā (mūsd. Milāna). Tas bija intensīvu patiesības meklējumu laiks, "kurā viņš cīnījās ar miesas kaislībām". 387. gadā Augustīns kristījās un, pārtraucis retorikas mācīšanu, atgriezās Āfrikā. Pārdevis mantoto īpašumu un pārcēlies uz dzīvi askētu kopienā ar saviem draugiem un domubiedriem. 391. gadā iesvētīts par [[Priesteris|priesteri]], bet 395. gadā - par Hiponas (''Hippo Regius'') [[Bīskaps|bīskapu]]. Šajā pilsētā viņš pavadīja savu atlikušo dzīves daļu. Miris 430. gada 28. augustā, laikā, kad pilsētu bija ielencis [[Vandāļi|vandāļu]] karaspēks.  
  
−
Sarakstījis daudz darbu, par ievērojamākajiem ir uzskatāmi trīs: "Atzīšanās" ("Confessiones"), "Par Trīsvienību" ("De Trinitate") un "Par Dieva valstību" ("De civitate Dei"). Savā domāšanā bija saglabājis no Plotīna pārņemto atziņu par visas esamības vienotību. No Augustīna viedokļa, gudrība var būt tikai kristīgā gudrība, un tādējādi nevar būt atšķirības starp filozofiju un teoloģiju. Viņš bija pārliecināts, ka skaidra domāšana var būt tikai Dieva žēlastības ietvaros, kad ir mainījusies arī cilvēka griba. Viņa pasaules uzskats ir izteikti fideistisks, koncentrēts principā: "bez ticības nav zināšanas, patiesības". Attīstīja kristīgās teoloģijas koncepciju par pasaules vēsturi, saprotot to fatālistiski, kā dievišķās predestinācijas rezultātu. Pretstatīja Baznīcu "šāspasaules pilsētai", "grēcīgajai" laicīgajai valstij (''civitas terrena''). Lielu uzmanību pievērsa laika fenomenam un cilvēka vietai pasaulē, kā arī izziņas mācībai. Viņa mācība bija viens no galvenajiem [[sholastika]]s avotiem, ar lielu lomu [[Baznīca]]s un laicīgās varas attīstībā viduslaikos.
+
Sarakstījis daudz darbu, par ievērojamākajiem ir uzskatāmi trīs: "Atzīšanās" ("Confessiones"), "Par Trīsvienību" ("De Trinitate") un "Par Dieva valstību" ("De civitate Dei"). No Augustīna viedokļa, gudrība var būt tikai kristīgā gudrība, un tādējādi nevar būt atšķirības starp filozofiju un teoloģiju. Saglabāja no [[Plotīns|Plotīna]] pārņemto atziņu par visas esamības vienotību. Skaidra domāšana var būt tikai Dieva žēlastības ietvaros, kad ir mainījusies arī cilvēka griba. Augustīna skatījums uz pasauli ir izteikti fideistisks, koncentrēts principā: "bez ticības nav zināšanas un patiesības". Attīstīja kristīgās teoloģijas koncepciju par pasaules vēsturi, saprotot to fatālistiski, kā dievišķās predestinācijas rezultātu. Pretstatīja Baznīcu "šāspasaules pilsētai", "grēcīgajai" laicīgajai valstij (''civitas terrena''). Lielu uzmanību pievērsa laika fenomenam un cilvēka vietai pasaulē, kā arī izziņas mācībai. Viņa mācība bija viens no galvenajiem [[sholastika]]s avotiem, ar lielu lomu uz Baznīcu un laicīgo varu [[Viduslaiki|viduslaikos]].
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Pašreizējā versija, 2013. gada 13. marts, plkst. 12.59

Aurēlijs Augustīns no Hiponas jeb sv. Augustīns (lat. Aurelius Augustinus Hipponensis, Sanctus Aurelius Augustinus, 354–430) – Romas katoļu Baznīcas bīskaps Hiponā (Numīdijā, Ziemeļāfrikā), teologs, Baznīcas tēvs, filosofs, neoplatonismam tuvs patristikas pārstāvis.

Dzimis 354. gada 13. novembrī Tagastē (Thagaste), impērijas visai situēta ierēdņa ģimenē. Sākotnējo izglītību guva savā dzimtajā pilsētā. Aizrāvies ar izziņu, 370. gadā devies studēt retoriku Kartāgā. Aizrāvies ar filosofiju, visai ilgi (10 gadus) ar maniheismu, pēc tam ar platonismu, neoplatonismu, skepticismu - var teikt, apguvis visas zināmākās sava laika mācības. 383. gadā pārcēlās dzīvot uz Romu, bet 384. gadā devās mācīt retoriku Mediolānā (mūsd. Milāna). Tas bija intensīvu patiesības meklējumu laiks, "kurā viņš cīnījās ar miesas kaislībām". 387. gadā Augustīns kristījās un, pārtraucis retorikas mācīšanu, atgriezās Āfrikā. Pārdevis mantoto īpašumu un pārcēlies uz dzīvi askētu kopienā ar saviem draugiem un domubiedriem. 391. gadā iesvētīts par priesteri, bet 395. gadā - par Hiponas (Hippo Regius) bīskapu. Šajā pilsētā viņš pavadīja savu atlikušo dzīves daļu. Miris 430. gada 28. augustā, laikā, kad pilsētu bija ielencis vandāļu karaspēks.

Sarakstījis daudz darbu, par ievērojamākajiem ir uzskatāmi trīs: "Atzīšanās" ("Confessiones"), "Par Trīsvienību" ("De Trinitate") un "Par Dieva valstību" ("De civitate Dei"). No Augustīna viedokļa, gudrība var būt tikai kristīgā gudrība, un tādējādi nevar būt atšķirības starp filozofiju un teoloģiju. Saglabāja no Plotīna pārņemto atziņu par visas esamības vienotību. Skaidra domāšana var būt tikai Dieva žēlastības ietvaros, kad ir mainījusies arī cilvēka griba. Augustīna skatījums uz pasauli ir izteikti fideistisks, koncentrēts principā: "bez ticības nav zināšanas un patiesības". Attīstīja kristīgās teoloģijas koncepciju par pasaules vēsturi, saprotot to fatālistiski, kā dievišķās predestinācijas rezultātu. Pretstatīja Baznīcu "šāspasaules pilsētai", "grēcīgajai" laicīgajai valstij (civitas terrena). Lielu uzmanību pievērsa laika fenomenam un cilvēka vietai pasaulē, kā arī izziņas mācībai. Viņa mācība bija viens no galvenajiem sholastikas avotiem, ar lielu lomu uz Baznīcu un laicīgo varu viduslaikos.

Literatūra par šo tēmu

  • Augustīns. Atzīšanās. / tulk. L.Hansone - Liepnieks un Rītups, Rīga, 2008. ISBN 978-9984-9609-6-8
  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 38.-39. lpp.
  • Rietumeiropas morāles filozofijas antoloģija. - LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 2006.
  • Cimmers Roberts. Filosofu portāls. - Jumava, Rīga, 2007. ISBN 9984382583
  • James J. O'Donnell. Augustine. A New Biography. - Ecco: New York, 2005, ISBN 0-06-053537-7
  • The Cambridge Companion to Augustine. / Eleonore Stump, Norman Kretzmann (Ed) - Cambridge University Press, Cambridge, 2001
  • Brown Peter. Augustine of Hippo. - University of California Press, Berkeley, 1967, ISBN 0-520-00186-9
  • Matthews Gareth B. Augustine. - Blackwell, 2005, ISBN 0-631-23348-2
  • von Heyking John. Augustine and Politics as Longing in the World. - University of Missouri Press, Columbia, 2001, ISBN 0826213499
  • Pollman Karla. Saint Augustine the Algerian. - Edition Ruprecht, Göttingen, 2007, ISBN 3897442094
  • Zumkeller O.S.A., Adolar. Augustine's Ideal of the Religious Life. - Fordham University Press, New York, 1986, ISBN 0823211053
  • Zumkeller O.S.A., Adolar. Augustine's Rule. - Augustinian Press, Villanova, 1987, ISBN 0941491064
  • Augustine through the Ages. / Encyclopedia. / Fitzgerald, Allan D., O.S.A., General Editor - William B. Eerdmans Publishing Co., Grand Rapids, 1999, ISBN 0-8028-3843-X
  • Plumer Eric Antone. Augustine's Commentary on Galatians. - Oxford University Press, 2003, ISBN 0-199-24439-1
  • Weiskotten Herbert T. The Life of Saint Augustine: A Translation of the Sancti Augustini Vita by Possidius, Bishop of Calama. - Evolution Publishing: New York, 2008, ISBN 1-889-75890-6
  • Johannes Brachtendorf. Die Struktur des menschlichen Geistes nach Augustin. Seelenreflexion und Erkenntnis Gottes in „De Trinitate“. - Meiner, Hamburg, 2000
  • Peter Brown. Augustinus von Hippo. Eine Biographie. - Erweiterte Neuausg. Dtv, München, 2000
  • Volker Henning Drecoll. Die Entstehung der Gnadenlehre Augustins. - Mohr Siebeck, Tübingen, 1999
  • Die Confessiones des Augustinus von Hippo: Einführung und Interpretationen zu den dreizehn Büchern. Forschungen zur europäischen Geistesgeschichte, Band 1. / Norbert Fischer, Cornelius Mayer (Hrsg.) - Sonderausgabe. Herder, Freiburg i. Br., 2004, ISBN 3-451-28356-5.
  • Kurt Flasch. Augustin. Einführung in sein Denken. - Reclam, Stuttgart, 2003
  • Augustinus in der Neuzeit. / Kurt Flasch, D. de Courcelle (Hrsg.) - Brepols, Turnhout, 1998
  • Kurt Flasch. Was ist Zeit? Augustinus von Hippo. Das XI. Buch der Confessiones. - Klostermann, Frankfurt am Main, 2004, ISBN 978-3-465-03374-5
  • Therese Fuhrer, Augustinus. - Darmstadt, 2004, ISBN 3-534-15768-0
  • Wilhelm Geerlings. Augustinus. Leben und Werk. Eine bibliographische Einführung. - Panorama, Paderborn, 2002
  • Christoph Horn, Augustinus. - Beck, München, 1995
  • Augustinus-Lexikon. / Cornelius Mayer u.a. (Hrsg.) - Schwabe, Basel, 1994
  • Uwe Neumann. Augustinus. - Rowohlt, Reinbek bei Hamburg, 2004
  • Peter Seele. Philosophie der Epochenschwelle – Augustin zwischen Antike und Mittelalter. - Walter DeGruyter, Berlin, New York, 2008
  • Roland Kany. Augustins Trinitätsdenken. Bilanz, Kritik und Weiterführung der modernen Forschung zu "De Trinitate". / Studien und Texte zu Antike und Christentum, Bd. 22, - Tübingen, 2008, ISBN 9783161483264
  • Pottier René. Saint Augustin le Berbère. - Fernand Lanore, 2006, ISBN 2851572822
  • Трубецкой Е.Н. Религиозно-общественный идеал западного христианства в V B., Ч. 1. Миросозерцание Бл. Августина. - Москва, 1892
  • Попов И.В. Личность и учение Бл. Августина, т. I, ч. 1-2. - Сергиев Посад, Москва, 1916
  • Попов И.В. Труды по патрологии. Т. 2. Личность и учение блаженного Августина. - Сергиев Посад, Москва, 2005
  • Майоров Г.Г. Формирование средневековой философии. Латинская патристика. - Москва, 1979, с. 181-340
  • Герье В.Н. Блаженный Августин. - Москва, 2003
  • Марру А.И. Св. Августин и августинизм. - Москва, 1998
  • Писарев Л. Учение блж. Августина, еп. Иппонского, о человеке в его отношении к Богу. - Казань, 1894
  • Эриксен Т. Б. Августин. Беспокойное сердце. - Москва, 2003

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Aurēlijs_Augustīns&oldid=43051"