Atšķirības starp "Kalējs Viliberts" versijām
m |
m |
||
| (5 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| + | [[Attēls:Kalejs_Viliberts_1894_1962.gif|right|thumb|200px|]] | ||
'''Viliberts Kalējs''' (1894.-1962.) - Latvijas Republikas [[vicekonsuls]]. | '''Viliberts Kalējs''' (1894.-1962.) - Latvijas Republikas [[vicekonsuls]]. | ||
| − | Dzimis 1894. gada 3. septembrī Turaidā. Tēvs - Jēkabs Kalējs, māte - Natālija Rozālija (dzim. Pētersone). 1914. gadā absolvējis N.Mironova komercskolu Rīgā. 1914.-1916. gados studējis inženierzinātnes Rīgas Politehniskajā augstskolā. Studentu korporācijas "Selonija" filistrs. 1916. gada maijā Maskavā mobilizēts armijā - 1916. gada septembrī absolvējis 3. Maskavas praporščiku skolu, norīkots kā apakšvirsnieks uz 202. kājnieku rezerves pulku. Vēlāk dienējis 42. kājnieku rezerves brigādes štābā. 1917. gada oktobrī paaugstināts par [[Podporučiks|podporučiku]]. 1918. gada aprīlī Kostromā demobilizējies, septembrī atgriezies Rīgā. kur no oktobra līdz decembrim studējis Baltijas Tehniskās augstskolas Inženieru nodaļā | + | Dzimis 1894. gada 3. septembrī Turaidā. Tēvs - Jēkabs Kalējs, māte - Natālija Rozālija (dzim. Pētersone). 1914. gadā absolvējis N.Mironova komercskolu Rīgā. 1914.-1916. gados studējis inženierzinātnes Rīgas Politehniskajā augstskolā. Studentu korporācijas "Selonija" filistrs. 1916. gada maijā Maskavā mobilizēts armijā - 1916. gada septembrī absolvējis 3. Maskavas praporščiku skolu, norīkots kā apakšvirsnieks uz 202. kājnieku rezerves pulku. Vēlāk dienējis 42. kājnieku rezerves brigādes štābā. 1917. gada oktobrī paaugstināts par [[Podporučiks|podporučiku]]. 1918. gada aprīlī Kostromā demobilizējies, septembrī atgriezies Rīgā. kur no oktobra līdz decembrim studējis Baltijas Tehniskās augstskolas Inženieru nodaļā. |
| − | Precējies (sieva Elza). | + | 1918. gada decembrī brīvprātīgi iestājies [[Latvijas Pagaidu valdība]]s bruņotajos spēkos, norīkots uz [[Atsevišķā rota|Atsevišķo (Studentu) rotu]], iecelts par [[Virsleitnants|virsleitnantu]]. Izcēlās 22.03.1919. kaujā pret [[lielinieki]]em pie Bataru mājām Kalnciemā. 1919. gada maijā pēc Rīgas ieņemšanas iecelts par Ķeizarmeža ielu dzelzceļa komandantu. No 1920. gada jūlija virsnieks [[Latgales divīzija]]s štābā, paaugstināts par [[Kapteinis|kapteini]]. 1920. gada septembrī demobilizējies. 1920.-1922. gados studējis LU Inženierzinātņu fakultātē, 1922.-1924. gados - Tautsaimniecības nodaļā. Precējies (sieva Elza). Strādājis par galveno grāmatvedi Latvijas Piensaimniecības centrālajā savienībā, vēlāk bijis a/s "Omega" valdes loceklis un līdzīpašnieks. Laikā no 09.1926. līdz 09.1927. LR ģenerālkonsulāta Londonā kaunākais kancelejas ierēdnis, vēlāk sekretāra palīgs. 1926.-1928. gados studējis Londonas universitātē. Laikā no 05.1928. līdz 04.1929. LR sūtniecības Kauņā darbvedis, pēc tam - [[atašejs]]. No 09.1930. LR ģenerālkonsulāta atašejs Ņujorkā. 01.1931. notificēts par vicekonslu (10.1936.-05.1937. pildīja [[Konsuls|konsula]] pienākumus). Laikā no 09.1937. līdz 02.1938. bijis LR Ārlietu ministrijas Administratīvās un protokola nodaļas atašejs. Vēlāk bijis inspektors Rīgas pilsētas valdes sekretariātā. Vācu okupācijas laikā 1941.-1944. gados vadījis a/s "Omega" fabriku un veikalu Rīgā. 1944. devies uz [[Vācija|Vāciju]], pēc kara pārcēlies uz Lielbritāniju. Miris 1962. gada 15. jūlijā Londonā. |
| + | |||
| + | '''Apbalvojumi:''' | ||
| + | * [[Lāčplēša Kara ordenis]], III šķira (nr.3/1451, par kauju pie Bataru mājām) | ||
| + | * Lietuvas Republikas [[Ģedimina ordenis]] | ||
==== Avoti un literatūra par šo tēmu ==== | ==== Avoti un literatūra par šo tēmu ==== | ||
| 12. rindiņa: | 17. rindiņa: | ||
* [http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=641 L.k.o.k. biogrāfija - Kalējs, Viliberts] | * [http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=641 L.k.o.k. biogrāfija - Kalējs, Viliberts] | ||
| + | * [http://www.mfa.gov.lv/lv/rome/jaunumi/latvijas-zinas/template/?pg=10807&print=on Latvijas goda konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs 1918.–1991. - darbinieku saraksts] | ||
[[Kategorija:K]] | [[Kategorija:K]] | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 15. marts, plkst. 07.57
Viliberts Kalējs (1894.-1962.) - Latvijas Republikas vicekonsuls.
Dzimis 1894. gada 3. septembrī Turaidā. Tēvs - Jēkabs Kalējs, māte - Natālija Rozālija (dzim. Pētersone). 1914. gadā absolvējis N.Mironova komercskolu Rīgā. 1914.-1916. gados studējis inženierzinātnes Rīgas Politehniskajā augstskolā. Studentu korporācijas "Selonija" filistrs. 1916. gada maijā Maskavā mobilizēts armijā - 1916. gada septembrī absolvējis 3. Maskavas praporščiku skolu, norīkots kā apakšvirsnieks uz 202. kājnieku rezerves pulku. Vēlāk dienējis 42. kājnieku rezerves brigādes štābā. 1917. gada oktobrī paaugstināts par podporučiku. 1918. gada aprīlī Kostromā demobilizējies, septembrī atgriezies Rīgā. kur no oktobra līdz decembrim studējis Baltijas Tehniskās augstskolas Inženieru nodaļā.
1918. gada decembrī brīvprātīgi iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, norīkots uz Atsevišķo (Studentu) rotu, iecelts par virsleitnantu. Izcēlās 22.03.1919. kaujā pret lieliniekiem pie Bataru mājām Kalnciemā. 1919. gada maijā pēc Rīgas ieņemšanas iecelts par Ķeizarmeža ielu dzelzceļa komandantu. No 1920. gada jūlija virsnieks Latgales divīzijas štābā, paaugstināts par kapteini. 1920. gada septembrī demobilizējies. 1920.-1922. gados studējis LU Inženierzinātņu fakultātē, 1922.-1924. gados - Tautsaimniecības nodaļā. Precējies (sieva Elza). Strādājis par galveno grāmatvedi Latvijas Piensaimniecības centrālajā savienībā, vēlāk bijis a/s "Omega" valdes loceklis un līdzīpašnieks. Laikā no 09.1926. līdz 09.1927. LR ģenerālkonsulāta Londonā kaunākais kancelejas ierēdnis, vēlāk sekretāra palīgs. 1926.-1928. gados studējis Londonas universitātē. Laikā no 05.1928. līdz 04.1929. LR sūtniecības Kauņā darbvedis, pēc tam - atašejs. No 09.1930. LR ģenerālkonsulāta atašejs Ņujorkā. 01.1931. notificēts par vicekonslu (10.1936.-05.1937. pildīja konsula pienākumus). Laikā no 09.1937. līdz 02.1938. bijis LR Ārlietu ministrijas Administratīvās un protokola nodaļas atašejs. Vēlāk bijis inspektors Rīgas pilsētas valdes sekretariātā. Vācu okupācijas laikā 1941.-1944. gados vadījis a/s "Omega" fabriku un veikalu Rīgā. 1944. devies uz Vāciju, pēc kara pārcēlies uz Lielbritāniju. Miris 1962. gada 15. jūlijā Londonā.
Apbalvojumi:
- Lāčplēša Kara ordenis, III šķira (nr.3/1451, par kauju pie Bataru mājām)
- Lietuvas Republikas Ģedimina ordenis
Avoti un literatūra par šo tēmu
- LVVA, 2570. f., 14. apr., 685. l.; 5601. f., 1. apr., 2650. l.; 7427. f., 1. apr., 2847. l.
