Atšķirības starp "Manteifels-Scēge Georgs fon" versijām
m (Jauna lapa: right|thumb|200px| barons '''Hanss Joahims Pauls Ādolfs Manteifels–Scēge''' (''Georg, Baron von Manteuffel genannt Szöge oder Manteuffel-...) |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Manteuffel-Szoege_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Manteuffel-Szoege_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
− | barons ''' | + | [[barons]] '''Georgs Manteifels–Scēge''' (''Georg, Baron von Manteuffel genannt Szöge oder Manteuffel-Szoege'', 1889.–1962.) - virsnieks, sabiedrisks darbinieks, politiķis. |
Dzimis 1889. gada 2. martā Montrē, Šveicē. 1909.-1913. gados studējis ekonomiku un filosofiju Heidelbergas un Halles universitātēs. Aizstāvējis Dr.Phil. grādu. | Dzimis 1889. gada 2. martā Montrē, Šveicē. 1909.-1913. gados studējis ekonomiku un filosofiju Heidelbergas un Halles universitātēs. Aizstāvējis Dr.Phil. grādu. |
Versija, kas saglabāta 2013. gada 16. marts, plkst. 17.20
barons Georgs Manteifels–Scēge (Georg, Baron von Manteuffel genannt Szöge oder Manteuffel-Szoege, 1889.–1962.) - virsnieks, sabiedrisks darbinieks, politiķis.
Dzimis 1889. gada 2. martā Montrē, Šveicē. 1909.-1913. gados studējis ekonomiku un filosofiju Heidelbergas un Halles universitātēs. Aizstāvējis Dr.Phil. grādu.
1918. gada decembrī kā brīvrātīgais iestājās Latvijas zemessardzes (t.s. landesvēra) Trieciena rotā. Pēc 1919. gada jūlija karojis Latvijas vācbaltu zemessargu sastāvā. 1920. gadā atvaļināts no dienesta.
Pārcēlies uz dzīvi Vācijā. Mācībspēks Berlīnes universitātē, lasīja lekcijas Polijas vēsturē un Auztrumeiropas ekonomikas vēsturē. Vācbaltiešu nacionālās komitejas loceklis, vācbaltiešu Darba brālības (Arbeitsgemeinschaft) otrais viceprezidents, Baltiešu brālības loceklis. 1942.-1945. gados dzīvojis mūsdienu Austrumpolijā, bet pēc 1945. gada - Bavārijā. 1950. gadā ievēlēts par vācbaltiešu Novadniecības (Landsmannschaft) priekšsēdētāju. 1953. gadā ievēlēts par Kristīgi sociālās ūnijas deputātu Bundestāgā. 1954.-1958. gados vācbaltiešu Novadniecības apvienības prezidents.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 373. lpp. ISBN 9984-00-395-7