Atšķirības starp "Artuma-Hartmaņa jātnieku vienība" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Atseviska_jatnieku_nodala_nozime.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Atseviska_jatnieku_nodala_nozime.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''Artuma-Hartmana jātnieku vienība''' jeb '''Latviešu atsevišķā jātnieku nodaļa''' - [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] [[kavalērija]]s vienība [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības kara]] laikā. Pirmais [[eskadrons]] saformēts 1919. gada 18. februārī Liepājā, komandieris [[kapitans]] [[Artum-Hartmans Arnolds|A. Artum-Hartmans]] (1. vads ritmeistara [[Lēvings Aleksandrs|A.Lēvinga]] vadībā uz fronti devās jau 24. janvārī). Vienība nosūtīta uz fronti 1. martā, bet 3. martā, pēc Ventas forsēšanas, izcīnīja pirmo sadursmi ar kādu Sarkanās armijas nodaļu. Pēc [[Ritmeisters|ritmeistera]] [[Goldfelda eskadrons|Goldfelda eskadrona]] pievienošanās 10. martā, vienība divkāršojās: marta beigās vienībā bija 181 vīrs - 120 zobeni, - 157 zirgi, 190 šautenes, 3 smagie un 5 vieglie ložmetēji. Turpmāk Artuma-Hartmaņa jātnieku vienība, jeb nu jau '''Latviešu atsevišķā jātnieku nodaļa''' cīnījās [[Latviešu atsevišķā brigāde|Latviešu atsevišķās brigādes]] sastāvā. 1919. gada 15. maijā vienība - nu jau 3 eskadroni, - tika | + | '''Artuma-Hartmana jātnieku vienība''' jeb '''Latviešu atsevišķā jātnieku nodaļa''' - [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] [[kavalērija]]s vienība [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības kara]] laikā. Pirmais [[eskadrons]] saformēts 1919. gada 18. februārī Liepājā, komandieris [[kapitans]] [[Artum-Hartmans Arnolds|A. Artum-Hartmans]] (1. vads ritmeistara [[Lēvings Aleksandrs|A.Lēvinga]] vadībā uz fronti devās jau 24. janvārī). Vienība nosūtīta uz fronti 1. martā, bet 3. martā, pēc Ventas forsēšanas, izcīnīja pirmo sadursmi ar kādu Sarkanās armijas nodaļu. Pēc [[Ritmeisters|ritmeistera]] [[Goldfelda eskadrons|Goldfelda eskadrona]] pievienošanās 10. martā, vienība divkāršojās: marta beigās vienībā bija 181 vīrs - 120 zobeni, - 157 zirgi, 190 šautenes, 3 smagie un 5 vieglie ložmetēji. Turpmāk Artuma-Hartmaņa jātnieku vienība, jeb nu jau '''Latviešu atsevišķā jātnieku nodaļa''' cīnījās [[Latviešu atsevišķā brigāde|Latviešu atsevišķās brigādes]] sastāvā. 1919. gada 15. maijā vienība - nu jau 3 eskadroni, - tika iekļauta [[Latviešu atsevišķās brigādes 1. jātnieku divizions|1. jātnieku divizionā]] kā 1. eskadrons. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 18. marts, plkst. 20.31
Artuma-Hartmana jātnieku vienība jeb Latviešu atsevišķā jātnieku nodaļa - Latvijas zemessardzes kavalērijas vienība Neatkarības kara laikā. Pirmais eskadrons saformēts 1919. gada 18. februārī Liepājā, komandieris kapitans A. Artum-Hartmans (1. vads ritmeistara A.Lēvinga vadībā uz fronti devās jau 24. janvārī). Vienība nosūtīta uz fronti 1. martā, bet 3. martā, pēc Ventas forsēšanas, izcīnīja pirmo sadursmi ar kādu Sarkanās armijas nodaļu. Pēc ritmeistera Goldfelda eskadrona pievienošanās 10. martā, vienība divkāršojās: marta beigās vienībā bija 181 vīrs - 120 zobeni, - 157 zirgi, 190 šautenes, 3 smagie un 5 vieglie ložmetēji. Turpmāk Artuma-Hartmaņa jātnieku vienība, jeb nu jau Latviešu atsevišķā jātnieku nodaļa cīnījās Latviešu atsevišķās brigādes sastāvā. 1919. gada 15. maijā vienība - nu jau 3 eskadroni, - tika iekļauta 1. jātnieku divizionā kā 1. eskadrons.
Literatūra par šo tēmu
- K.T. Jātnieku pulka 15. gada svētki. // Militārais apskats. 1934., Nr.7., 1197.-1198. lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 66. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
