Atšķirības starp "Akadas valsts" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 15. rindiņa: | 15. rindiņa: | ||
* Šuturuls (2152.- 2137. g.p.m.ē.) | * Šuturuls (2152.- 2137. g.p.m.ē.) | ||
|} | |} | ||
| − | '''Akada''' - [[Semīti|semītu]] [[Akadiešī|akadiešu]] cilšu izveidota valsts [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]], tirdzniecības ceļu krustpunktā, šaurākajā vietā starp Tigras un Eifratas upēm XXIV-XX gs.p.m.ē. Akadas valdnieks Sargons (2316.-2261. g.p.m.ē.) pakļāva Ūru un citas lielākās [[Šumeri|šumeru]] [[Pilsētvalsts|pilsētas]], izveidojot pirmo impēriju Centrālāzijā. Akadas teritorija maksimuma brīdī pletās no Persijas jūras līča līdz Vidusjūrai. XXI gs.p.m.ē. valsts panīka - Mezopotāmijas ziemeļu daļu pārņēma sausums, kas bija saistīts ar noturīgākām negatīvām klimata izmaiņām - Akada zaudēja savu dominējošo lomu reģionā. Ap 2200. gadu zemi iekaro [[Kutiji|kutiju]] ciltis no [[Persija]]s kalnienes. Īsi pirms III gadu tk.p.m.ē. beigām Akadā no tuksnešiem rietumos iebruka [[Nomadi|nomadu]] ciltis – [[amorīti]]. Zemē sākās haoss, ko izmantoja [[Elamas valsts]] (austrumos no Tigras upes) - 2004. g.p.m.ē. elamiešu karapulki iekaroja Akadas impērijas paliekas. | + | '''Akada''' (an ''Akkadian Empire'', fr. ''Empire d'Akkade'', vc. ''Akkad'', kr. ''Аккад'') - [[Semīti|semītu]] [[Akadiešī|akadiešu]] cilšu izveidota valsts [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]], tirdzniecības ceļu krustpunktā, šaurākajā vietā starp Tigras un Eifratas upēm XXIV-XX gs.p.m.ē. Akadas valdnieks Sargons (2316.-2261. g.p.m.ē.) pakļāva Ūru un citas lielākās [[Šumeri|šumeru]] [[Pilsētvalsts|pilsētas]], izveidojot pirmo impēriju Centrālāzijā. Akadas teritorija maksimuma brīdī pletās no Persijas jūras līča līdz Vidusjūrai. XXI gs.p.m.ē. valsts panīka - Mezopotāmijas ziemeļu daļu pārņēma sausums, kas bija saistīts ar noturīgākām negatīvām klimata izmaiņām - Akada zaudēja savu dominējošo lomu reģionā. Ap 2200. gadu zemi iekaro [[Kutiji|kutiju]] ciltis no [[Persija]]s kalnienes. Īsi pirms III gadu tk.p.m.ē. beigām Akadā no tuksnešiem rietumos iebruka [[Nomadi|nomadu]] ciltis – [[amorīti]]. Zemē sākās haoss, ko izmantoja [[Elamas valsts]] (austrumos no Tigras upes) - 2004. g.p.m.ē. elamiešu karapulki iekaroja Akadas impērijas paliekas. |
| − | ==== | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | = | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp. | ||
| 43. rindiņa: | 36. rindiņa: | ||
* Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5 | * Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5 | ||
| − | ==Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://www.catholic.lv/seminars/resursi/bibelesarheolog/Bibelestituls.htm Pr. Jānis Aglonietis OP (tēvs Alberts). Bībeles arheoloģija.] | * [http://www.catholic.lv/seminars/resursi/bibelesarheolog/Bibelestituls.htm Pr. Jānis Aglonietis OP (tēvs Alberts). Bībeles arheoloģija.] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 25. marts, plkst. 10.37
| |
| Sargonīdu dinastija: |
|
Akada (an Akkadian Empire, fr. Empire d'Akkade, vc. Akkad, kr. Аккад) - semītu akadiešu cilšu izveidota valsts Mezopotāmijā, tirdzniecības ceļu krustpunktā, šaurākajā vietā starp Tigras un Eifratas upēm XXIV-XX gs.p.m.ē. Akadas valdnieks Sargons (2316.-2261. g.p.m.ē.) pakļāva Ūru un citas lielākās šumeru pilsētas, izveidojot pirmo impēriju Centrālāzijā. Akadas teritorija maksimuma brīdī pletās no Persijas jūras līča līdz Vidusjūrai. XXI gs.p.m.ē. valsts panīka - Mezopotāmijas ziemeļu daļu pārņēma sausums, kas bija saistīts ar noturīgākām negatīvām klimata izmaiņām - Akada zaudēja savu dominējošo lomu reģionā. Ap 2200. gadu zemi iekaro kutiju ciltis no Persijas kalnienes. Īsi pirms III gadu tk.p.m.ē. beigām Akadā no tuksnešiem rietumos iebruka nomadu ciltis – amorīti. Zemē sākās haoss, ko izmantoja Elamas valsts (austrumos no Tigras upes) - 2004. g.p.m.ē. elamiešu karapulki iekaroja Akadas impērijas paliekas.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp.
- Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.
- Емельянов В.В. Древний Шумер: Очерки культуры. - Петербургское Востоковедение: Санкт-Петербург, 2001, ISBN 5-85803-161-7
- Емельянов В.В. Древний Шумер. - серия: Мир Востока, издательство: Азбука, 2003, ISBN: 5-352-00444-9
- Ascalone Enrico. Mesopotamia: Assyrians, Sumerians, Babylonians (Dictionaries of Civilizations). - University of California Press: Berkeley, 2007, ISBN 0520252667
- Kramer, Samuel Noah. The Sumerians: Their History, Culture and Character. - University of Chicago Press, 1963, ISBN 0-226-45238-7
- Sumer: Cities of Eden (Timelife Lost Civilizations). - Time-Life Books: Alexandria, VA, 1993, ISBN 0809498871
- Thompson, William R. Complexity, Diminishing Marginal Returns and Serial Mesopotamian Fragmentation. // Journal of World Systems Research. 2004 (pdf)
- Frayne D. The Royal inscriptions of Mesopotamia, Early periods, vol. 3/2, Sargonic and Gutian periods: 2334-2113 BC. - Toronto, 1993
- Akkad, the first World Empire: structure, ideology, traditions. / M. Liverani (dir.) - Padoue, 1993
- Goodnick-Westenholz J. Legends of the Kings of Akkade. - Winona Lake, 1997
- Gebhard J. Selz. Sumerer und Akkader: Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - C.H. Beck: München, 2005, ISBN 3-406-50874-X
- Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5
Resursi internetā par šo tēmu
- Pr. Jānis Aglonietis OP (tēvs Alberts). Bībeles arheoloģija.
- Senās Mezopotāmijas (Divupes) kultūra - liis.lv
- The History Files Ancient Mesopotamia
- The Cuneiform Digital Library Initiative. - University of California at Los Angeles and the Max Plank Institute for the History of Science
- Афанасьева В.К. Шумерская и Аккадская культура. / История Древнего мира. Ранняя Древность.- Знание: Москва, 1983 - с.111-139
- Афанасьева В.К. Аккадская (Вавилоно-ассирийская) литература. // История всемирной литературы. - Т. 1. - Наука: Москва, 1983. - СС. 100-117.
- Древняя Месопотамия - GERGINAKKUM - Шумеро-вавилонская библиотека
- Аккад. Образование государства и правление Саргонидов. / История Востока. - РАН, Москва, 1997
