Atšķirības starp "Principāts" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Principāts''' (no lat. ''principatus'' - "pirmā vieta") jeb '''firstiste''' - atkarībā no konteksta: | '''Principāts''' (no lat. ''principatus'' - "pirmā vieta") jeb '''firstiste''' - atkarībā no konteksta: | ||
| − | * '''1.''' valdīšanas forma [[Senā Roma|Senajā Romā]] no 28. g.p.m.ē. līdz 284. gadam, kad [[princeps]] | + | * '''1.''' valdīšanas forma [[Senā Roma|Senajā Romā]] no 28. g.p.m.ē. līdz 284. gadam, kad [[princeps]] ieguva tiesības sasaukt un vadīt [[Romas Senāts|Senāta]] sēdes, tiesības komandēt armiju un kļuva par augstāko priesteri (''pontifex maximus''). Sistēmas izveidotājs un pirmains monarhs bija Jūlija Cēzara adoptētais dēls Oktaviāns, kura varu oficiāli sākā dēvēt par ''princeps senatus'' (t.s. pirmais senators), kas viņam deva autoritāti un iespēju ietekmēt Senāta lēmumus (viņam bija tiesības izteikties pirmajam par jebkuru jautājumu, un nākošajiem runātājiem neizbēgami nācās pieskaņot savu viedokli Oktaviāna teiktajam, lai nenonāktu ar viņu konfliktā). Princepa vara formāli balstījās uz prokonsulāro ''imperium'': viņš tika iecelts par [[Prokonsuls|prokonsulu]] (provinču vietvalža statusā) uz mūžu, un kā prokonsulam tam bija ''imperium'' - bruņoto spēķu pavēlnieka vara. Bez tam viņš tika pasludināts uz mūžu par [[Tribūns|tautas tribūnu]], kas deva tiesības apturē† visas valstiskās, likumdošanas un tiesiskās iniciatīvas, kā arī garantēja personas neaizskaramību. |
| + | |||
| + | Principāta laikā Romā turpināja darboties Republikas laika institūcijas (t.i. ''de iure'' Roma turpināja būt [[republika]]), kaut bija zaudējušas lielu daļu agrāko pilvaru. | ||
* '''2.''' [[Princis|Prinča]] ([[Firsts|firsta]]) kā [[Monarhs|monarha]] pārvaldīta [[valsts]], ''firstiste''. | * '''2.''' [[Princis|Prinča]] ([[Firsts|firsta]]) kā [[Monarhs|monarha]] pārvaldīta [[valsts]], ''firstiste''. | ||
| 6. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 48. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 48. lpp. | ||
| + | * Valdniecība un valdnieks. // Pāvulāne Velta. Seno laiku vēsture. 1. daļa. (metodisks līdzeklis) – Mācību apgāds NT: Rīga, 1996., 47.-56. lpp. ISBN 9984-617-13-0 | ||
[[Kategorija:Valsts]] | [[Kategorija:Valsts]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 4. aprīlis, plkst. 05.25
Principāts (no lat. principatus - "pirmā vieta") jeb firstiste - atkarībā no konteksta:
- 1. valdīšanas forma Senajā Romā no 28. g.p.m.ē. līdz 284. gadam, kad princeps ieguva tiesības sasaukt un vadīt Senāta sēdes, tiesības komandēt armiju un kļuva par augstāko priesteri (pontifex maximus). Sistēmas izveidotājs un pirmains monarhs bija Jūlija Cēzara adoptētais dēls Oktaviāns, kura varu oficiāli sākā dēvēt par princeps senatus (t.s. pirmais senators), kas viņam deva autoritāti un iespēju ietekmēt Senāta lēmumus (viņam bija tiesības izteikties pirmajam par jebkuru jautājumu, un nākošajiem runātājiem neizbēgami nācās pieskaņot savu viedokli Oktaviāna teiktajam, lai nenonāktu ar viņu konfliktā). Princepa vara formāli balstījās uz prokonsulāro imperium: viņš tika iecelts par prokonsulu (provinču vietvalža statusā) uz mūžu, un kā prokonsulam tam bija imperium - bruņoto spēķu pavēlnieka vara. Bez tam viņš tika pasludināts uz mūžu par tautas tribūnu, kas deva tiesības apturē† visas valstiskās, likumdošanas un tiesiskās iniciatīvas, kā arī garantēja personas neaizskaramību.
Principāta laikā Romā turpināja darboties Republikas laika institūcijas (t.i. de iure Roma turpināja būt republika), kaut bija zaudējušas lielu daļu agrāko pilvaru.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 48. lpp.
- Valdniecība un valdnieks. // Pāvulāne Velta. Seno laiku vēsture. 1. daļa. (metodisks līdzeklis) – Mācību apgāds NT: Rīga, 1996., 47.-56. lpp. ISBN 9984-617-13-0
