Atšķirības starp "Brakmans Oskars" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Oskars Brakmans''' (vc. ''Oscar Brackmann'', kr. ''Оскар Александрович Бракман''; 1841.–1927.) - [[valsts padomnieks]], [[Pērnava]]s [[pilsētas galva]] (1879.–1915.; 1918.-1919.), III [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s deputāts. | '''Oskars Brakmans''' (vc. ''Oscar Brackmann'', kr. ''Оскар Александрович Бракман''; 1841.–1927.) - [[valsts padomnieks]], [[Pērnava]]s [[pilsētas galva]] (1879.–1915.; 1918.-1919.), III [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s deputāts. | ||
| − | Dzims 1841. gada 22. oktobrī. Studējis jurisprudenci Tērbatas universitātē (1861.–1864.) un Heidelbergā (1864.–1865.), tiesību zinātņu kandidāts. [[Mītava]]s pilsētas maģistrāta sekretāra palīgs, policijas un [[fogta tiesa]]s priekšsēdētājs. Kopš 1868. gada dzīvoja [[Pērnava|Pērnavā]], strādāja pilsētas pārvaldes iestādēs, [[sindiks]], justīcij-birģermeistars, goda [[miertiesnesis]] un [[bāriņtiesa]]s priekšsēdētājs. 1879. gadā ievēlēts par Pērnavas pilsētas galvu (regulāri pārvēlēts līdz 1915. gadam). Ostas lietu komitejas loceklis, 1. Krievijas dzelzceļu biedrības valdes loceklis, Palīdzības nabadzīgiem ģinmnāzistiem biedrības, Labdarības biedrības biedrs, Glābēju uz ūdeņiem biedrības u.c. sabiedrisku organizāciju biedrs. 14.10.1907. ievēlēts par III Krievijas impērijas Valsts domes deputātu. Baltijas | + | Dzims 1841. gada 22. oktobrī. Studējis jurisprudenci Tērbatas universitātē (1861.–1864.) un Heidelbergā (1864.–1865.), tiesību zinātņu kandidāts. [[Mītava]]s pilsētas maģistrāta sekretāra palīgs, policijas un [[fogta tiesa]]s priekšsēdētājs. Kopš 1868. gada dzīvoja [[Pērnava|Pērnavā]], strādāja pilsētas pārvaldes iestādēs, [[sindiks]], justīcij-birģermeistars, goda [[miertiesnesis]] un [[bāriņtiesa]]s priekšsēdētājs. 1879. gadā ievēlēts par Pērnavas pilsētas galvu (regulāri pārvēlēts līdz 1915. gadam). Ostas lietu komitejas loceklis, 1. Krievijas dzelzceļu biedrības valdes loceklis, Palīdzības nabadzīgiem ģinmnāzistiem biedrības, Labdarības biedrības biedrs, Glābēju uz ūdeņiem biedrības u.c. sabiedrisku organizāciju biedrs. 14.10.1907. ievēlēts par III Krievijas impērijas Valsts domes deputātu. [[Baltijas konstitūcionālās partija]]s biedrs, Domē darbojās [[17. oktobra savienība]]s frakcijā. Precējies. Viņa kā pilsētas galvas laikā uzcēla pilsētas skolas ēku, meiteņu ģimnāziju, pilsētas lopkautuvi, publisko baseinu un jūras salonu, izstrādāja kurorta izbūves koncepciju, izveidoja pludmales parku, dūņu dziednīcu, uzsāka pilsētas kanalizācijas izbūvi, ieviesa ielu elektrisko apgaismojumu. Miris 1927. gada 10. februārī. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 15. aprīlis, plkst. 12.27
Oskars Brakmans (vc. Oscar Brackmann, kr. Оскар Александрович Бракман; 1841.–1927.) - valsts padomnieks, Pērnavas pilsētas galva (1879.–1915.; 1918.-1919.), III Krievijas impērijas Valsts domes deputāts.
Dzims 1841. gada 22. oktobrī. Studējis jurisprudenci Tērbatas universitātē (1861.–1864.) un Heidelbergā (1864.–1865.), tiesību zinātņu kandidāts. Mītavas pilsētas maģistrāta sekretāra palīgs, policijas un fogta tiesas priekšsēdētājs. Kopš 1868. gada dzīvoja Pērnavā, strādāja pilsētas pārvaldes iestādēs, sindiks, justīcij-birģermeistars, goda miertiesnesis un bāriņtiesas priekšsēdētājs. 1879. gadā ievēlēts par Pērnavas pilsētas galvu (regulāri pārvēlēts līdz 1915. gadam). Ostas lietu komitejas loceklis, 1. Krievijas dzelzceļu biedrības valdes loceklis, Palīdzības nabadzīgiem ģinmnāzistiem biedrības, Labdarības biedrības biedrs, Glābēju uz ūdeņiem biedrības u.c. sabiedrisku organizāciju biedrs. 14.10.1907. ievēlēts par III Krievijas impērijas Valsts domes deputātu. Baltijas konstitūcionālās partijas biedrs, Domē darbojās 17. oktobra savienības frakcijā. Precējies. Viņa kā pilsētas galvas laikā uzcēla pilsētas skolas ēku, meiteņu ģimnāziju, pilsētas lopkautuvi, publisko baseinu un jūras salonu, izstrādāja kurorta izbūves koncepciju, izveidoja pludmales parku, dūņu dziednīcu, uzsāka pilsētas kanalizācijas izbūvi, ieviesa ielu elektrisko apgaismojumu. Miris 1927. gada 10. februārī.
Literatūra par šo tēmu
- Государственная дума Российской империи: 1906-1917. / Б.Ю. Иванов, А.А. Комзолова, И.С. Ряховская. - РОССПЭН: Москва, 2008
