Atšķirības starp "Starptautiskā neiejaukšanās padome" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Starptautiskā neiejaukšanās padome''' (an. ''International Council for Non-intervention in Spain''), starpkaru latviešu presē "komiteja" - starptautiska 27 valstu organizācija, izveidota 1936. gada rudenī Tautu savienības paspārnē, lai nodrošinātu neitralitāti un ierobežotu ārvalstu pilsoņu līdzdalību [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu karā]] un ieroču ievešanu. | '''Starptautiskā neiejaukšanās padome''' (an. ''International Council for Non-intervention in Spain''), starpkaru latviešu presē "komiteja" - starptautiska 27 valstu organizācija, izveidota 1936. gada rudenī Tautu savienības paspārnē, lai nodrošinātu neitralitāti un ierobežotu ārvalstu pilsoņu līdzdalību [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu karā]] un ieroču ievešanu. | ||
| + | |||
| + | 1937. gada 8. martā Neiejaukšanās komiteja beidzot formulēja principus, pēc kādiem bija jānotiek Spānijas jūras un sauszemes robežu novērošanai un kontrolei nolūkā nepieļaut, lai tās nešķērsotu citu valstu pilsoņi, kuru mērķis būtu piedalīties karā vienas vai otras nometnes pusē. Vienošanos Londonā parakstīja arī Latvija, Lietuva, Igaunija. Bija paredzēts, ka ar Spānijas robežu uzmanīšanu nodarbosies dalībvalstu deleģētie starptautiskās komitejas pārstāvji. Ar Spānijas piekrastes kontrolēšanu nodarbojās vācu, itāliešu, franču un angļu karakuģi. Saskaņā ar noteikumiem visiem tirdzniecības kuģiem, kas devās uz Spāniju, pienācās pa ceļam iegriezties kādā no Neiejaukšanās komitejas noteiktajām ostām un tur uzņemt komitejas novērotāju, kurš bija tiesīgs pārbaudīt kuģa kravu un dokumentus. Lielu cerību pavadīta, Spānijas robežu starptautiskā kontrole sākās 1937. gada 19. aprīļa pusnaktī. Darbu starptautiskajā misijā uzsāka arī 4 [[Latvijas armija]]s virsnieki: par institūcijas administratoru Francijas pierobežas Arjēžas departamentā tika iecelts administratīvais virsleitnants Pauls Reinhards, bet atbildīgais par jūras kontroles staciju Verdonas ostā pie Bordo kļuva komandkapteinis Teodors Meija, par robežu kontrolētājiem tika norīkoti arī kapteiņi Mangulis un Mednis. Augstākos amatus no Latvijas virsnieku vidus Neiejaukšanās padomē ieņēma aviācijas pulka pulkvežleitnants Jānis Rucelis, kurš 1938.–1939. gados darbojās padomes birojā Londonā, un Augstākās karaskolas priekšnieks ģenerālis Mārtiņš Jeske, kurš laikā no 1938. gada oktobra līdz 1939. gada martam bija komandēts uz Spāniju kā padomes pārstāvis. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 17. aprīlis, plkst. 14.43
Starptautiskā neiejaukšanās padome (an. International Council for Non-intervention in Spain), starpkaru latviešu presē "komiteja" - starptautiska 27 valstu organizācija, izveidota 1936. gada rudenī Tautu savienības paspārnē, lai nodrošinātu neitralitāti un ierobežotu ārvalstu pilsoņu līdzdalību Spānijas pilsoņu karā un ieroču ievešanu.
1937. gada 8. martā Neiejaukšanās komiteja beidzot formulēja principus, pēc kādiem bija jānotiek Spānijas jūras un sauszemes robežu novērošanai un kontrolei nolūkā nepieļaut, lai tās nešķērsotu citu valstu pilsoņi, kuru mērķis būtu piedalīties karā vienas vai otras nometnes pusē. Vienošanos Londonā parakstīja arī Latvija, Lietuva, Igaunija. Bija paredzēts, ka ar Spānijas robežu uzmanīšanu nodarbosies dalībvalstu deleģētie starptautiskās komitejas pārstāvji. Ar Spānijas piekrastes kontrolēšanu nodarbojās vācu, itāliešu, franču un angļu karakuģi. Saskaņā ar noteikumiem visiem tirdzniecības kuģiem, kas devās uz Spāniju, pienācās pa ceļam iegriezties kādā no Neiejaukšanās komitejas noteiktajām ostām un tur uzņemt komitejas novērotāju, kurš bija tiesīgs pārbaudīt kuģa kravu un dokumentus. Lielu cerību pavadīta, Spānijas robežu starptautiskā kontrole sākās 1937. gada 19. aprīļa pusnaktī. Darbu starptautiskajā misijā uzsāka arī 4 Latvijas armijas virsnieki: par institūcijas administratoru Francijas pierobežas Arjēžas departamentā tika iecelts administratīvais virsleitnants Pauls Reinhards, bet atbildīgais par jūras kontroles staciju Verdonas ostā pie Bordo kļuva komandkapteinis Teodors Meija, par robežu kontrolētājiem tika norīkoti arī kapteiņi Mangulis un Mednis. Augstākos amatus no Latvijas virsnieku vidus Neiejaukšanās padomē ieņēma aviācijas pulka pulkvežleitnants Jānis Rucelis, kurš 1938.–1939. gados darbojās padomes birojā Londonā, un Augstākās karaskolas priekšnieks ģenerālis Mārtiņš Jeske, kurš laikā no 1938. gada oktobra līdz 1939. gada martam bija komandēts uz Spāniju kā padomes pārstāvis.
Literatūra par šo tēmu
- Harijs Tranzējs. 9 mēneši Spānijas pilsoņu karā. – Gaisma: Rīga, 1938.
- Alpert Michael. A New International History of the Spanish Civil War. - Basingstoke: Palgrave Macmillan, 2004. ISBN 1-4039-1171-1
- Beevor Antony. The Battle for Spain: The Spanish Civil War 1936–1939. London: Weidenfield and Nicolson, 2006. ISBN 0-297-84832-1
- Patrik von zur Mühlen. Spanien war ihre Hoffnung (Linke im Spanischen Bürgerkrieg 1936 - 1939), Forschungsinstitut der Friedrich-Ebert-Stiftung. - Verlag Neue Gesellschaft: Bonn, 1983. ISBN 3-87831-375-6
- Хью Томас. Гражданская война в Испании. 1931-1939 гг. - Центрполиграф: Москва, 2003. - 576 с. ISBN 5-9524-0341-7
