Atšķirības starp "Kara flote" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Jūras kara flote''' (angl. ''navy'', vāc. ''Kriegsmarine'', kr. ''военный флот'') - viena no valsts [[Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] ieroču šķirām, kuras pamatā ir īpaši karadarbībai projektēti karakuģi, kara aviācija, apmācīts personāls.
 
'''Jūras kara flote''' (angl. ''navy'', vāc. ''Kriegsmarine'', kr. ''военный флот'') - viena no valsts [[Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] ieroču šķirām, kuras pamatā ir īpaši karadarbībai projektēti karakuģi, kara aviācija, apmācīts personāls.
  
Attīstoties kuģniecībai, paralēli attīstījās arī tādu kuģu būve, kas bija domāti tikai karavīru pārvadāšanai, piekrastes sirojumiem un, neizbēgami, sadursmēm atklātā jūrā ar tādiem pašiem kuģiem, t.i. jūras kaujām. Pamatā piejūras valstu kara flotes veidoja ostu pilsētu karakuģi, domāti pirātu apkarošanai un savas ostas sargāšanai, kas tika mobilizēti kara flotē pēc [[Monarhs|monarha]] aicinājuma. XVII gs. Eiropā tika izveidotas pastāvīgas kara flotes, bruņotas jau ar jūras artilēriju. Pirmais karakuģis ar tvaika dzinēju tika uzbūvēts ASV 1814. gadā. [[Bruņukuģis|Bruņukuģus]] Eiropā sāka būvēt XIX gs. otrajā pusē, bet [[Kreiseris|kreiserus]], [[Līnijkuģis|līnijkuģus]] un [[zemūdene]]s sāka būvēt XX gs. sākumā. Attīstoties karošanas taktikai un paplašinoties militāro konfliktu robežām, aizvien vairāk uzmanības tika veltīts [[desantkuģi]]em un [[jūras kara aviācija]]s bāzes kuģiem.
+
Attīstoties kuģniecībai, paralēli attīstījās arī tādu kuģu būve, kas bija domāti tikai karavīru pārvadāšanai, piekrastes sirojumiem un, neizbēgami, sadursmēm atklātā jūrā ar tādiem pašiem kuģiem, t.i. jūras kaujām. Pamatā piejūras valstu kara flotes veidoja ostu pilsētu kuģi, domāti pirātu apkarošanai un savas ostas sargāšanai, kas tika mobilizēti kara flotē pēc [[Monarhs|monarha]] aicinājuma, kaut tikai un vienīgi karadarbībai domātus un būvētus kuģus sastopam jau [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]]. XVII gs. Eiropā tika izveidotas pastāvīgas kara flotes, bruņotas jau ar jūras artilēriju. Pirmais karakuģis ar tvaika dzinēju tika uzbūvēts ASV 1814. gadā. [[Bruņukuģis|Bruņukuģus]] Eiropā sāka būvēt XIX gs. otrajā pusē, bet [[Kreiseris|kreiserus]], [[Līnijkuģis|līnijkuģus]] un [[zemūdene]]s sāka būvēt XX gs. sākumā. Attīstoties karošanas taktikai un paplašinoties militāro konfliktu robežām, aizvien vairāk uzmanības tika veltīts [[desantkuģi]]em un [[jūras kara aviācija]]s bāzes kuģiem.
  
== Literatūra par šo tēmu ==
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 118.-119. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 118.-119. lpp.
11. rindiņa: 11. rindiņa:
 
* Southworth John Van Duyn. The Ancient Fleets: The Story of Naval Warfare Under Oars, 2600 B.C.–1597 A.D. - Twayne: New York, 1968
 
* Southworth John Van Duyn. The Ancient Fleets: The Story of Naval Warfare Under Oars, 2600 B.C.–1597 A.D. - Twayne: New York, 1968
  
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 
* [http://www.atm.ox.ac.uk/rowing/trireme/ The Trireme Trust]
 
* [http://www.atm.ox.ac.uk/rowing/trireme/ The Trireme Trust]

Versija, kas saglabāta 2013. gada 18. aprīlis, plkst. 06.16

Jūras kara flote (angl. navy, vāc. Kriegsmarine, kr. военный флот) - viena no valsts bruņoto spēku ieroču šķirām, kuras pamatā ir īpaši karadarbībai projektēti karakuģi, kara aviācija, apmācīts personāls.

Attīstoties kuģniecībai, paralēli attīstījās arī tādu kuģu būve, kas bija domāti tikai karavīru pārvadāšanai, piekrastes sirojumiem un, neizbēgami, sadursmēm atklātā jūrā ar tādiem pašiem kuģiem, t.i. jūras kaujām. Pamatā piejūras valstu kara flotes veidoja ostu pilsētu kuģi, domāti pirātu apkarošanai un savas ostas sargāšanai, kas tika mobilizēti kara flotē pēc monarha aicinājuma, kaut tikai un vienīgi karadarbībai domātus un būvētus kuģus sastopam jau Senajā Ēģiptē un Senajā Grieķijā. XVII gs. Eiropā tika izveidotas pastāvīgas kara flotes, bruņotas jau ar jūras artilēriju. Pirmais karakuģis ar tvaika dzinēju tika uzbūvēts ASV 1814. gadā. Bruņukuģus Eiropā sāka būvēt XIX gs. otrajā pusē, bet kreiserus, līnijkuģus un zemūdenes sāka būvēt XX gs. sākumā. Attīstoties karošanas taktikai un paplašinoties militāro konfliktu robežām, aizvien vairāk uzmanības tika veltīts desantkuģiem un jūras kara aviācijas bāzes kuģiem.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 118.-119. lpp.
  • Ādolfs G. Burukuģu kaujas taktika. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.10., 22.-23. lpp.
  • Ādolfs G. Burukuģu kaujas taktika. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.11., 22.-25. lpp.

  • Southworth John Van Duyn. The Ancient Fleets: The Story of Naval Warfare Under Oars, 2600 B.C.–1597 A.D. - Twayne: New York, 1968

Resursi internetā par šo tēmu