Atšķirības starp "Pavasaru un Rudeņu laiks" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Spring-and-Autumn-Period-Map.jpg|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Spring-and-Autumn-Period-Map.jpg|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''Čuņcju''' jeb '''Pavasaru un Rudeņu laiks''' (春秋時代 - ''Chūnqiū Shídài'') - [[Dun Džou dinastija]]s valdīšanas pirmais periods, 770.-476.g. p.m.ē. | + | '''Čuņcju''' jeb '''Pavasaru un Rudeņu laiks''' (春秋時代 - ''Chūnqiū Shídài'') - [[Dun Džou dinastija]]s valdīšanas pirmais periods, 770.-476.g. p.m.ē. Sākas pēc tam, kad sacēlušies vasaļi gāza no troņa [[Vans|vanu]] Ju, tā vietā ieceļot viņa dēlu Pinu, kurš 770. g.p.m.ē. pārcēla galvaspilsētu uz drošāku vietu - Lojanu. Valdnieka autoritāte bija ievērojami vājinājusies, tas vairs bija "pirmais starp līdzīgiem" savu vasaļu vidū, aizvien lielāku lomu un pastāvību ieguva Cai, Čeņ, Ču, Hua, Cziņ, Lu, Ci, Ciņ, Šu, Sun, Vei, U, Jaņ, Jue un Džen kņazistes, no kurām Cziņ, Ču, Ci, Ciņ un Džen vietvalži bija tika ietekmīgi un patstāvīgi, ka visai bieži iejaucās kroņa lietās, uzspiežot savu gribu. 256. g.p.m.ē. Džou valsts, kas pastāvēja vairs formāli, sabruka pavisam, vairākiem vasaļiem pasludinot sevi par vaniem - aizsākās t.s. [[Karojošo valstu laiks]] (475.-221.g. p.m.ē.). |
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * Sun Yan. Cultural and Political Control in North China: Style and Use of the Bronzes of Yan at Liulihe during the Early Western Zhou. // Contact and Exchange in the Ancient World. / Edited by Victor H. Mair. - University of Hawai’i Press,: Honolulu, 2006. Pages 215-237. ISBN 978-0-8248-2884-4; ISBN 0-8248-2884-4 | ||
[[Kategorija:Vēstures periodi]] | [[Kategorija:Vēstures periodi]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 2. maijs, plkst. 04.58
Čuņcju jeb Pavasaru un Rudeņu laiks (春秋時代 - Chūnqiū Shídài) - Dun Džou dinastijas valdīšanas pirmais periods, 770.-476.g. p.m.ē. Sākas pēc tam, kad sacēlušies vasaļi gāza no troņa vanu Ju, tā vietā ieceļot viņa dēlu Pinu, kurš 770. g.p.m.ē. pārcēla galvaspilsētu uz drošāku vietu - Lojanu. Valdnieka autoritāte bija ievērojami vājinājusies, tas vairs bija "pirmais starp līdzīgiem" savu vasaļu vidū, aizvien lielāku lomu un pastāvību ieguva Cai, Čeņ, Ču, Hua, Cziņ, Lu, Ci, Ciņ, Šu, Sun, Vei, U, Jaņ, Jue un Džen kņazistes, no kurām Cziņ, Ču, Ci, Ciņ un Džen vietvalži bija tika ietekmīgi un patstāvīgi, ka visai bieži iejaucās kroņa lietās, uzspiežot savu gribu. 256. g.p.m.ē. Džou valsts, kas pastāvēja vairs formāli, sabruka pavisam, vairākiem vasaļiem pasludinot sevi par vaniem - aizsākās t.s. Karojošo valstu laiks (475.-221.g. p.m.ē.).
Literatūra par šo tēmu
- Sun Yan. Cultural and Political Control in North China: Style and Use of the Bronzes of Yan at Liulihe during the Early Western Zhou. // Contact and Exchange in the Ancient World. / Edited by Victor H. Mair. - University of Hawai’i Press,: Honolulu, 2006. Pages 215-237. ISBN 978-0-8248-2884-4; ISBN 0-8248-2884-4
