Atšķirības starp "Štirners Makss" versijām
m |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Makss Štirners''' jeb '''Maksis Štirners''' (''Max Stirner'', 1806.-1856.) - '''Kaspara Šmita''' ( ''Johann Kaspar Schmidt'') pseidonīms, - filosofs, publicists, anarhistiskā individuālisma pamatlicējs, [[Jaunhēgelieši|jaunhēgelietis]]. | '''Makss Štirners''' jeb '''Maksis Štirners''' (''Max Stirner'', 1806.-1856.) - '''Kaspara Šmita''' ( ''Johann Kaspar Schmidt'') pseidonīms, - filosofs, publicists, anarhistiskā individuālisma pamatlicējs, [[Jaunhēgelieši|jaunhēgelietis]]. | ||
| − | Dzimis 1806. gada 25. oktobrī amatnieka ģimenē, Baireitā, [[Bavārijas karaliste|Bavārijas karalistē]]. Zaudējuši tēvu, pēc pāris gadiem ģimene pārcēlās uz Kulmu (mūsd. ''Helmno''). 1826.-1828. gados | + | Dzimis 1806. gada 25. oktobrī amatnieka ģimenē, Baireitā, [[Bavārijas karaliste|Bavārijas karalistē]]. Zaudējuši tēvu, pēc pāris gadiem ģimene pārcēlās uz Kulmu (mūsd. ''Helmno''), [[Prūsijas karaliste|Prūsijas karalistē]]. 1826.-1828. gados Štirners studējis Berlīne universitātē, kur iesaistījās studentu jaunhēgeliešu grupā ''Die Freien'' (Bruno Bauers, [[Markss Kārlis|Kārlis Markss]], [[Engelss Fridrihs|Frīdrihs Engelss]], [[Feierbahs Ludvigs|Ludvigs Feierbahs]], Arnolds Rūge u.c.), studiju gados guvis iesauku ''Stirn'' - "piere", 1828./1829. gadā - Erlangenas universitātē (''Universität Erlangen''), 1832./1833. gadā - atkal Berlīnē. 1835. gadā absolvējis, strādājis par skolotāju Berlīnē meiteņu privātskolā (''privaten Schule für höhere Töchter in Berlin''). 1843. gadā apprecējās ar Mariju Dengarti (''Marie Dähnhardt''), taču jau 1847. gadā izšķīrās. Aktīvi publicējās, parakstoties ar pseidonīmu "Makss Štirners". Plašāku atpazīstamību guva ar savu pirmo lielo darbu "Vienīgais un tam piederošais" (''Der Einzige und sein Eigentum'', 1844.). 1847. gadā pārtulkoja vācu valodā A.Smita "The Wealth of Nations". Miris 1856. gada 26. jūnijā Berlīnē. |
Savos darbos attīstīja [[Anarhisms|anarhisma]] teorijas sistēmu. Tradicionālās morāles, tiesību, likumu, sabiedrības u.tml. jēdzienus raksturoja kā pagātnes "rēgus" un individualitāti "nomācošu čaulu", jo katra personība pati sev esot morāles un tiesību avots. Pretēji [[Marksisms|marksistiem]] (kurus uztvēra visai naidīgi), iestājās par privātīpašumu, kurā izpaužoties "Es" savdabība. Štirnera sabiedriskais ideāls bija "egoistu savienība". Uzskatot vēsturi par ideju produktu, domāja, ka, pārvarot valdošos jēdzienus, var mainīt sabiedriskās attiecības. | Savos darbos attīstīja [[Anarhisms|anarhisma]] teorijas sistēmu. Tradicionālās morāles, tiesību, likumu, sabiedrības u.tml. jēdzienus raksturoja kā pagātnes "rēgus" un individualitāti "nomācošu čaulu", jo katra personība pati sev esot morāles un tiesību avots. Pretēji [[Marksisms|marksistiem]] (kurus uztvēra visai naidīgi), iestājās par privātīpašumu, kurā izpaužoties "Es" savdabība. Štirnera sabiedriskais ideāls bija "egoistu savienība". Uzskatot vēsturi par ideju produktu, domāja, ka, pārvarot valdošos jēdzienus, var mainīt sabiedriskās attiecības. | ||
| − | == Literatūra par šo tēmu == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 406. lpp. | * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 406. lpp. | ||
| 19. rindiņa: | 19. rindiņa: | ||
* Маккей Дж.Г.: Макс Штирнер: Его жизнь и творчество. - Москва, 2010. - 208 с. | * Маккей Дж.Г.: Макс Штирнер: Его жизнь и творчество. - Москва, 2010. - 208 с. | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://plato.stanford.edu/entries/max-stirner/ Max Stirner // Stanford Encyclopedia of Philosophy] | * [http://plato.stanford.edu/entries/max-stirner/ Max Stirner // Stanford Encyclopedia of Philosophy] | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 7. maijs, plkst. 10.05
Makss Štirners jeb Maksis Štirners (Max Stirner, 1806.-1856.) - Kaspara Šmita ( Johann Kaspar Schmidt) pseidonīms, - filosofs, publicists, anarhistiskā individuālisma pamatlicējs, jaunhēgelietis.
Dzimis 1806. gada 25. oktobrī amatnieka ģimenē, Baireitā, Bavārijas karalistē. Zaudējuši tēvu, pēc pāris gadiem ģimene pārcēlās uz Kulmu (mūsd. Helmno), Prūsijas karalistē. 1826.-1828. gados Štirners studējis Berlīne universitātē, kur iesaistījās studentu jaunhēgeliešu grupā Die Freien (Bruno Bauers, Kārlis Markss, Frīdrihs Engelss, Ludvigs Feierbahs, Arnolds Rūge u.c.), studiju gados guvis iesauku Stirn - "piere", 1828./1829. gadā - Erlangenas universitātē (Universität Erlangen), 1832./1833. gadā - atkal Berlīnē. 1835. gadā absolvējis, strādājis par skolotāju Berlīnē meiteņu privātskolā (privaten Schule für höhere Töchter in Berlin). 1843. gadā apprecējās ar Mariju Dengarti (Marie Dähnhardt), taču jau 1847. gadā izšķīrās. Aktīvi publicējās, parakstoties ar pseidonīmu "Makss Štirners". Plašāku atpazīstamību guva ar savu pirmo lielo darbu "Vienīgais un tam piederošais" (Der Einzige und sein Eigentum, 1844.). 1847. gadā pārtulkoja vācu valodā A.Smita "The Wealth of Nations". Miris 1856. gada 26. jūnijā Berlīnē.
Savos darbos attīstīja anarhisma teorijas sistēmu. Tradicionālās morāles, tiesību, likumu, sabiedrības u.tml. jēdzienus raksturoja kā pagātnes "rēgus" un individualitāti "nomācošu čaulu", jo katra personība pati sev esot morāles un tiesību avots. Pretēji marksistiem (kurus uztvēra visai naidīgi), iestājās par privātīpašumu, kurā izpaužoties "Es" savdabība. Štirnera sabiedriskais ideāls bija "egoistu savienība". Uzskatot vēsturi par ideju produktu, domāja, ka, pārvarot valdošos jēdzienus, var mainīt sabiedriskās attiecības.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 406. lpp.
- De Ridder Widukind. Max Stirner, Hegel and the Young Hegelians: A reassessment. // History of European Ideas, 2008, pp. 285-297.
- Paterson R.W.K., The Nihilistic Egoist: Max Stirner. - Oxford University Press: Oxford, 1971
- EWolfgang Eßbach. Gegenzüge. Der Materialismus des Selbst. Eine Studie über die Kontroverse zwischen Max Stirner und Karl Marx. - Materialis: Frankfurt, 1982. ISBN 3-88535-068-8
- Alexander Stulpe. Gesichter des Einzigen. Max Stirner und die Anatomie moderner Individualität. - Duncker & Humblot: Berlin, 2010. ISBN 978-3-428-12885-3
- Штирнер М. Единственный и его собственность / Пер. с нем. Б. В. Гиммельфарба, М. Л. Гохшиллера. - Азбука: СПб., 2001. - 448 с.
- Mихайловский Н.К. Макс Штирнер и Фридрих Ницше. // Литературные воспоминания. - т. 2. - с. 399, 401-404.
- Маккей Дж.Г.: Макс Штирнер: Его жизнь и творчество. - Москва, 2010. - 208 с.
Resursi internetā par šo tēmu
- Max Stirner // Stanford Encyclopedia of Philosophy
- Max Stirne : philosophy, biography
- Max Stirner Project by H. Ibrahim Türkdogan
- Bernd A. Laska. Max Stirner, a durable dissident
- Marx K. “Stirner” Delighted in His Construction
- Lawrence S. Stepelevich. Max Stirner As Hegelian
- Max Stirner. The Ego and his Own
- Max Stirner : shorter essays
- Recensenten Stirners / Stirner's Critics
- Werke von Max Stirner im Projekt Gutenberg-DE
- Literatur von und über Max Stirner im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek
- Max Stirner im LSR-Projekt : Artikel und Materialien
- Max Stirner Gesellschaft
- Linksammlung der Universitätsbibliothek der Freien Universität Berlin
