Atšķirības starp "Viduslaiki" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
Terminu ieviesa [[humānisti]], kas šo periodu uzlūkoja kā starpposmu starp cilvēa gara augsto lidojumu antīkajā pasaulē un tā atdzimšanu uz jauno laiku sliekšņa. Periodizācija ir visai nosacīta, pieņemta vairāk ērtības labad, un historiogrāfijā sastopam visai dažādus viedokļus par to, ko uzskatīt par nozīmīgākajiem pagrieziena punktiem viduslaiku iekšējā periodizācijā, un ko uzskatīt par viduslaiku beigām. Mēģinājumi tās saistīt ar [[Feodālisms|feodālisma]] beigām nerada atbalstu, jo feodālās attiecības daudzās Eiropas zemēs saglabājās vēl ilgi, dažviet pat līdz XIX-XX gs. mijai. Ir sastopami piedāvājumi par atskaites punktu izmantot kādus konkrētus vēsturiskus pagriezienus Eiropas vēsturē, piemēram, 1453. gadu ([[turki]] ieņēma Konstantinopoli), 1492. gads (Jaunās pasaules atklāšana), 1492. gads ([[Francijas karaliste]] iekaro Itāliju), 1517. gads ([[Reformācija]] vācu zemēs), 1640. gads (revolūcija Anglijas karalistē), 1648. gads ([[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] beigas) u.c. | Terminu ieviesa [[humānisti]], kas šo periodu uzlūkoja kā starpposmu starp cilvēa gara augsto lidojumu antīkajā pasaulē un tā atdzimšanu uz jauno laiku sliekšņa. Periodizācija ir visai nosacīta, pieņemta vairāk ērtības labad, un historiogrāfijā sastopam visai dažādus viedokļus par to, ko uzskatīt par nozīmīgākajiem pagrieziena punktiem viduslaiku iekšējā periodizācijā, un ko uzskatīt par viduslaiku beigām. Mēģinājumi tās saistīt ar [[Feodālisms|feodālisma]] beigām nerada atbalstu, jo feodālās attiecības daudzās Eiropas zemēs saglabājās vēl ilgi, dažviet pat līdz XIX-XX gs. mijai. Ir sastopami piedāvājumi par atskaites punktu izmantot kādus konkrētus vēsturiskus pagriezienus Eiropas vēsturē, piemēram, 1453. gadu ([[turki]] ieņēma Konstantinopoli), 1492. gads (Jaunās pasaules atklāšana), 1492. gads ([[Francijas karaliste]] iekaro Itāliju), 1517. gads ([[Reformācija]] vācu zemēs), 1640. gads (revolūcija Anglijas karalistē), 1648. gads ([[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] beigas) u.c. | ||
| + | |||
| + | '''Agrie viduslaiki''' - šajā periodā norisa [[Islams|islama]] uzvaras gājiens pasaulē, islamizējot pasauli no Ziemeļāfrikas līdz Dienvidaustrumāzijai, rodoties [[Kalifāts|kalifātam]] un jauna tipa musulmaņu valstīm. Eiropas kristianizācijas un tautu etnoģenēzes procesi, pirmo barbaru [[Valsts|valstu]] veidošanās te, rezultātā rodoties jaunai kultūrvēsturiskajai telpai. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 11. maijs, plkst. 06.07
Viduslaiki - vēstures periodizācijā pieņemts nosacīts apzīmējums vēstures periodam V-XVI gs., t.i. laikaposms Rietumeiropā starp antīko pasauli un jaunajiem laikiem. Tradicionāli tiek iedalīti: agrajos viduslaikos (V-XI gs.) un attīstītajos viduslaikos (XI-XV gs.).
Terminu ieviesa humānisti, kas šo periodu uzlūkoja kā starpposmu starp cilvēa gara augsto lidojumu antīkajā pasaulē un tā atdzimšanu uz jauno laiku sliekšņa. Periodizācija ir visai nosacīta, pieņemta vairāk ērtības labad, un historiogrāfijā sastopam visai dažādus viedokļus par to, ko uzskatīt par nozīmīgākajiem pagrieziena punktiem viduslaiku iekšējā periodizācijā, un ko uzskatīt par viduslaiku beigām. Mēģinājumi tās saistīt ar feodālisma beigām nerada atbalstu, jo feodālās attiecības daudzās Eiropas zemēs saglabājās vēl ilgi, dažviet pat līdz XIX-XX gs. mijai. Ir sastopami piedāvājumi par atskaites punktu izmantot kādus konkrētus vēsturiskus pagriezienus Eiropas vēsturē, piemēram, 1453. gadu (turki ieņēma Konstantinopoli), 1492. gads (Jaunās pasaules atklāšana), 1492. gads (Francijas karaliste iekaro Itāliju), 1517. gads (Reformācija vācu zemēs), 1640. gads (revolūcija Anglijas karalistē), 1648. gads (Trīsdesmitgadu kara beigas) u.c.
Agrie viduslaiki - šajā periodā norisa islama uzvaras gājiens pasaulē, islamizējot pasauli no Ziemeļāfrikas līdz Dienvidaustrumāzijai, rodoties kalifātam un jauna tipa musulmaņu valstīm. Eiropas kristianizācijas un tautu etnoģenēzes procesi, pirmo barbaru valstu veidošanās te, rezultātā rodoties jaunai kultūrvēsturiskajai telpai.
Literatūra par šo tēmu
- Purēns Vilnis. Pasaules vēsture pamatskolai. 2. daļa. Viduslaiki. - Jāņ Rozes apgāds: Rīga, 2003. - 264 lpp. ISBN 9984154904
- Grasmane I., Klišāns V. Viduslaiku vēsture. 1. daļa. Metodisks līdzeklis. - Mācību apgāds: Rīga, 1996. - 84 lpp.
