Atšķirības starp "Monēta" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Dalderis_Riga_1639.jpg|right|thumb|200px|Dālderis. Kalts Rīgā 1639. gadā Zviedrijas karalienes Kristīnas valdīšanas laikā. Sudrabs. Diametrs 44 mm.]] | [[Attēls:Dalderis_Riga_1639.jpg|right|thumb|200px|Dālderis. Kalts Rīgā 1639. gadā Zviedrijas karalienes Kristīnas valdīšanas laikā. Sudrabs. Diametrs 44 mm.]] | ||
| − | '''Monēta''' (lat. ''moneta'') - no metāla (zelta, sudraba, vara vai to sakausējumiem, dzelzs; mūsdienās - vara, niķeļa, alumīnija u.c. sakausējumiem) izgatavota (kalta, štancēta vai lieta) apaļa, ovāla, kvadrātveida vai daudzšķautņaina metāla plāksnīte, naudas vienība. Abās pusēs izgrebts (izkalts, izliets, izštancēts) kāds attēls (izgatavotājas valsts vai administratīvās vienības ģērbonis, devīze, kādas personas attēls, vārds, tituls) un leģenda (kas norāda valstisko piederību, izgatavošanas gadu, nominālu). | + | '''Monēta''' (lat. ''moneta'') - no metāla (zelta, sudraba, vara vai to sakausējumiem, dzelzs; mūsdienās - vara, niķeļa, alumīnija u.c. sakausējumiem) izgatavota (kalta, štancēta vai lieta) apaļa, ovāla, kvadrātveida vai daudzšķautņaina metāla plāksnīte, naudas vienība. Abās pusēs izgrebts (izkalts, izliets, izštancēts) kāds attēls (izgatavotājas valsts vai administratīvās vienības ģērbonis, devīze, kādas personas attēls, vārds, tituls) un leģenda (kas norāda valstisko piederību, izgatavošanas gadu, nominālu). Pirmās monētas sāka kalt aptuveni VII-VIII gs.p.m.ē. gandrīz vienlaicīgi Ķīnā, Mazāzijā (Līdijā) un Hellādā. Visam Vidusjūras baseinam nonākot Romas impērijas pakļautībā, monētu kalšana koncentrējās Romā, dievietes Junonas Monētas tempļa kaltuvē. Pēc Romas impērijas sabrukuma Rietumeiropā monētas atsāka kalt tikai X gs. Viduslaiku Eiropā monētas kala gan valstu, gan pilsētu kaltuvēs - tiesības kalt savas monētas liecināja par politiskās suverenitātes pakāpi. Uz daudzu monētu malām atrodošās rieviņas sākotnēji tika ieviestas, lai izvairītos no monētu "noskūšanas" - vērtīgā metāla nogriešanas no monētu malām. Rieviņas liecināja, ka monēta ir vesela. Dažkārt monētas "noskūšanas" rezultātā zaudēja pat pusi sava svara. |
| − | + | Skat. arī: [[Numismātika]] | |
| − | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | |
| − | |||
| − | == | ||
* Ducmane K., Vēciņš Ē. Nauda Latvijā. - Rīga, 1995. | * Ducmane K., Vēciņš Ē. Nauda Latvijā. - Rīga, 1995. | ||
| − | == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | * [http://www.gold-traders.co.uk/gold-information/medieval-money-and-coins.html Medieval Money & Coins] | ||
| + | ----- | ||
* [http://sogdcoins.narod.ru/publications/babayarov.html Monētas Centrālāzijā (krievu val.)] | * [http://sogdcoins.narod.ru/publications/babayarov.html Monētas Centrālāzijā (krievu val.)] | ||
* [http://www.charm.ru/novgorod/articles/bibliography/bibliography.shtml Tālo Austrumu numismātikai veltīta bibliogrāfija (krievu val.)] | * [http://www.charm.ru/novgorod/articles/bibliography/bibliography.shtml Tālo Austrumu numismātikai veltīta bibliogrāfija (krievu val.)] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 16. maijs, plkst. 12.25
Monēta (lat. moneta) - no metāla (zelta, sudraba, vara vai to sakausējumiem, dzelzs; mūsdienās - vara, niķeļa, alumīnija u.c. sakausējumiem) izgatavota (kalta, štancēta vai lieta) apaļa, ovāla, kvadrātveida vai daudzšķautņaina metāla plāksnīte, naudas vienība. Abās pusēs izgrebts (izkalts, izliets, izštancēts) kāds attēls (izgatavotājas valsts vai administratīvās vienības ģērbonis, devīze, kādas personas attēls, vārds, tituls) un leģenda (kas norāda valstisko piederību, izgatavošanas gadu, nominālu). Pirmās monētas sāka kalt aptuveni VII-VIII gs.p.m.ē. gandrīz vienlaicīgi Ķīnā, Mazāzijā (Līdijā) un Hellādā. Visam Vidusjūras baseinam nonākot Romas impērijas pakļautībā, monētu kalšana koncentrējās Romā, dievietes Junonas Monētas tempļa kaltuvē. Pēc Romas impērijas sabrukuma Rietumeiropā monētas atsāka kalt tikai X gs. Viduslaiku Eiropā monētas kala gan valstu, gan pilsētu kaltuvēs - tiesības kalt savas monētas liecināja par politiskās suverenitātes pakāpi. Uz daudzu monētu malām atrodošās rieviņas sākotnēji tika ieviestas, lai izvairītos no monētu "noskūšanas" - vērtīgā metāla nogriešanas no monētu malām. Rieviņas liecināja, ka monēta ir vesela. Dažkārt monētas "noskūšanas" rezultātā zaudēja pat pusi sava svara.
Skat. arī: Numismātika
Literatūra par šo tēmu
- Ducmane K., Vēciņš Ē. Nauda Latvijā. - Rīga, 1995.
Resursi internetā par šo tēmu
- Monētas Centrālāzijā (krievu val.)
- Tālo Austrumu numismātikai veltīta bibliogrāfija (krievu val.)
- Monētas Baltkrievijā (izsole, vērtēšana, publikācijas (krievu val.)
- Brodenkova kolekcija, numismātikas termini (krievu val.)
- Monētu vēsture - attēli, raksti (krievu val.)
- Krievijas caristes un impērijas monētas - izsole, vērtēšana, publikācijas (krievu val.)
- Сайт необычной нумизматики "Монетарий" - Monētu vēsture (krievu val.)
- Lietuvas lielkņazistes monētu katalogs (krievu val.)
- Гривна - сайт украинских денег (krievu val.)
