Atšķirības starp "Rota" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Rota''' (pl. ''rota'', kr. ''рота''; no vc. ''Rotte'' - "pūlis") jeb '''kompānija''' (zv. ''kompanie'') - taktiska apakšvienība daudzu valstu bruņotajos spēkos, lielums mainījās, atkarībā no laika un vietas. Zviedrijas karalistes armijā XVII-XVIII gs. katra rota (150 vīri) bija sadalīta 6 vados (24 vīri + [[kaprālis]]), bet katrs vads sadalīts 8 [[Pīķneši|pīķnešos]] un 16 [[Musketieri|musketieros]]. 4 rotas veidoja bataljonu, 8 rotas - pulku. Viduslaikos un jaunajos laikos visbiežāk autonoma karaspēka vienība, bet Jaunāko laiku armijās kā [[Bataljons|bataljona]] apakšvienība (bet var pildīt autonomus uzdevumus izlūkošanā vai apsardzē). Visjaunākajos laikos parasti 100-150 vīri, ko veido 3-4 [[Vads|vadi]] (var būt arī ložmetējnieku vai mīnmetēju vadi), vadības un saimniecības grupas. Komandieris: [[kapteinis]]. Kaujas apstākļos var izvērsties līdz 1 km platā frontē.
+
'''Rota''' (pl. ''rota'', kr. ''рота''; no vc. ''Rotte'' - "pūlis") jeb '''kompānija''' (zv. ''kompanie'') - taktiska apakšvienība daudzu valstu bruņotajos spēkos, lielums mainījās, atkarībā no laika un vietas. Zviedrijas karalistes armijā XVII-XVIII gs. katra rota (150 vīri) bija sadalīta 6 vados (24 vīri + [[kaprālis]]), bet katrs vads sadalīts 8 [[Pīķneši|pīķnešos]] un 16 [[Musketieri|musketieros]]. 4 rotas veidoja bataljonu, 8 rotas - pulku. Viduslaikos un jaunajos laikos visbiežāk autonoma karaspēka vienība, bet jaunāko laiku armijās kā [[Bataljons|bataljona]] apakšvienība (bet var pildīt autonomus uzdevumus izlūkošanā vai apsardzē). Visjaunākajos laikos parasti 100-150 vīri, ko veido 3-4 [[Vads|vadi]] (var būt arī ložmetējnieku vai mīnmetēju vadi), vadības un saimniecības grupas. Komandieris: [[kapteinis]]. Kaujas apstākļos var izvērsties līdz 1 km platā frontē.
  
 
Pēc ranga kavalērijā rotai atbilst [[eskadrons]], bet artilērijā - [[baterija]].
 
Pēc ranga kavalērijā rotai atbilst [[eskadrons]], bet artilērijā - [[baterija]].
7. rindiņa: 7. rindiņa:
 
* [http://www.algonet.se/~hogman/regementen_lnf.htm Svenska regementen under indelningsverkets dagar]
 
* [http://www.algonet.se/~hogman/regementen_lnf.htm Svenska regementen under indelningsverkets dagar]
  
[[Kategorija:Simboli un atribūti]]
 
 
[[Kategorija:Taktiskās vienības]]
 
[[Kategorija:Taktiskās vienības]]

Versija, kas saglabāta 2013. gada 28. maijs, plkst. 19.13

Rota (pl. rota, kr. рота; no vc. Rotte - "pūlis") jeb kompānija (zv. kompanie) - taktiska apakšvienība daudzu valstu bruņotajos spēkos, lielums mainījās, atkarībā no laika un vietas. Zviedrijas karalistes armijā XVII-XVIII gs. katra rota (150 vīri) bija sadalīta 6 vados (24 vīri + kaprālis), bet katrs vads sadalīts 8 pīķnešos un 16 musketieros. 4 rotas veidoja bataljonu, 8 rotas - pulku. Viduslaikos un jaunajos laikos visbiežāk autonoma karaspēka vienība, bet jaunāko laiku armijās kā bataljona apakšvienība (bet var pildīt autonomus uzdevumus izlūkošanā vai apsardzē). Visjaunākajos laikos parasti 100-150 vīri, ko veido 3-4 vadi (var būt arī ložmetējnieku vai mīnmetēju vadi), vadības un saimniecības grupas. Komandieris: kapteinis. Kaujas apstākļos var izvērsties līdz 1 km platā frontē.

Pēc ranga kavalērijā rotai atbilst eskadrons, bet artilērijā - baterija.

Resursi internetā par šo tēmu