Atšķirības starp "Artilērija" versijām
m (→Literatūra par šo tēmu) |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Artilērija''' (no fr. ''artillerie'') - militāra tehnika, kas domāta tik smagu lādiņu šaušanai, kādus nevar šaut strēlnieki ar individuālajiem tehniskajiem līdzekļiem. Izveidojas jau antīkajā pasaulē, līdz ar pirmo pilsētu attīstīšanos un tehnisko līdzekļu nepieciešamību to mūru sagraušanai, lai tās ieņemtu. Kā atsevišķa kategorija attīstījās cietokšņu artilērija, aplenkuma artilērija, [[lauka artilērija]] un [[jūras artilērija]], domāta gan uzbrukumam sauszemes fortifikācijas būvēm no ūdens, gan pretinieka [[Karakuģis|karakuģu]] satriekšanai no attāluma. Ar šaujampulvera parādīšanos, mehānisko artilēriju nomainīja uguns artilērija. | + | '''Artilērija''' (no fr. ''artillerie'') - militāra tehnika, kas domāta tik smagu lādiņu šaušanai, kādus nevar šaut strēlnieki ar individuālajiem tehniskajiem līdzekļiem. Izveidojas jau antīkajā pasaulē, līdz ar pirmo pilsētu attīstīšanos un tehnisko līdzekļu nepieciešamību to mūru sagraušanai, lai tās ieņemtu. Kā atsevišķa kategorija attīstījās [[cietokšņu artilērija]], [[aplenkuma artilērija]], [[lauka artilērija]] un [[jūras artilērija]], domāta gan uzbrukumam sauszemes fortifikācijas būvēm no ūdens, gan pretinieka [[Karakuģis|karakuģu]] satriekšanai no attāluma. Ar šaujampulvera parādīšanos, mehānisko artilēriju nomainīja uguns artilērija. |
Uz šaujampulveri bāzēto artilēriju iedala 5 pamatkategorijās: [[Lielgabals|lielgabali]], [[haubice]]s, [[mortīra]]s, [[Mīnmetējs|mīnmetēji]], balsta granātmetēji, ko apkopo grupās - [[Baterija|baterijās]]. | Uz šaujampulveri bāzēto artilēriju iedala 5 pamatkategorijās: [[Lielgabals|lielgabali]], [[haubice]]s, [[mortīra]]s, [[Mīnmetējs|mīnmetēji]], balsta granātmetēji, ko apkopo grupās - [[Baterija|baterijās]]. |
Versija, kas saglabāta 2013. gada 7. jūnijs, plkst. 10.25
Artilērija (no fr. artillerie) - militāra tehnika, kas domāta tik smagu lādiņu šaušanai, kādus nevar šaut strēlnieki ar individuālajiem tehniskajiem līdzekļiem. Izveidojas jau antīkajā pasaulē, līdz ar pirmo pilsētu attīstīšanos un tehnisko līdzekļu nepieciešamību to mūru sagraušanai, lai tās ieņemtu. Kā atsevišķa kategorija attīstījās cietokšņu artilērija, aplenkuma artilērija, lauka artilērija un jūras artilērija, domāta gan uzbrukumam sauszemes fortifikācijas būvēm no ūdens, gan pretinieka karakuģu satriekšanai no attāluma. Ar šaujampulvera parādīšanos, mehānisko artilēriju nomainīja uguns artilērija.
Uz šaujampulveri bāzēto artilēriju iedala 5 pamatkategorijās: lielgabali, haubices, mortīras, mīnmetēji, balsta granātmetēji, ko apkopo grupās - baterijās.
Literatūra par šo tēmu
- Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.3., 22.-23. lpp.
- Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.4., 22.-24. lpp.
- Faugeron. Artilērijas manevrs. // Militārais apskats. 1932., Nr.6., 1087.-1122. lpp.
- Grūbe Jānis. Bauskas pils lielgabali. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1999. Nr.3., 44.-55. lpp.
- David Cressy. Saltpeter: The Mother of Gunpowder. - Oxford University Press, 2012
- Чиполла К. Артиллерия и парусный флот. Описание и технология вооружения XV-XVIII веков. - Центрполиграф: Москва, 2007 (1965). ISBN 978-5-9524-3303-8
- Широкорад А.Б. Энциклопедия отечественной артиллерии. - Харвест: Минск, 2000
- Артиллерия русской армии эпохи феодализма. Т. 1.:
- Кн. 1. Артиллерия русской армии в период возникновения и развития феодализма (IX-XVII вв.) - Воениздат: Москва, 1959 - 390 с.
- Кн. 2. Артиллерия русской армии в период укрепления абсолю тизма (XVIII в.). - Воениздат: Москва, 1960 - 179 c.
- Кн. 3. Артиллерия русской армии в период разложения феодализма (конец XVII - первая половина XIX в.) - Воениздат: Москва, 1962 - 696 c.
- Артиллерия русской армии в эпоху капитализма (60-е гг. XIX в. - 1917 г.). Т. 2.
- Кн. 4. Артиллерия русской армии в период утверждения капитализма (60-е гг. - начало 90-х гг. XIX в.) - Воениздат: Москва, 1966 - 596 с.
- Кн. 5. Артиллерия русской армии в период империализма (90-е гг. XIX в. - 1905 г.) - 1970
- Кн. 6.
- Т. 3. Артиллерия Советской Армии до Великой Отечественной Войны (октябрь 1917 г. - июнь 1941 г.).
- Кн. 7.
- Кн. 8. Советская артиллерия в период между гражданской и Великой Отечественной войнами (1921 г. - июнь 1941 г.) - 1964
- Кирпичников А.Н. Метательная артиллерия Древней Руси // МИА. - 1958. - № 77. — С. 7–51.
- Кротов П.А. Артиллерия в Полтавской битве 1709 г. (некоторые спорные вопросы) // Мавродинские чтения. Сборник статей. СПб., 2002. С.125-128.
Resursi internetā par šo tēmu
- Zeļenkovs A. Dažas piezīmes par metamo ierīču pielietošanu Livonijā 13.–14.gs. // Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. II sējums. - Latvijas Universitātes žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds: Rīga, 2001., 8.-32. lpp.
- Zeļenkovs A. Militārā tehnika un cīņa par nocietinājumiem Livonijā XIII-XIV gs. // Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes XII Zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture. VI sējums, II daļa. - Daugavpils Universitātes izdevniecība Saule: Daugavpils, 2003., 98.-106. lpp.
- Никифоров Н.Н., Туркин П.И., Жеребцов А.А., Галиенко С.Г. Артиллерия. - Воениздат МО СССР: Москва, 1953
- История Пушки - первые орудия. // Техника-Молодежи. 7, 1984
- Лобин А.Н. Артиллерия московских стрелецких полков в 1670–1680-х гг. // История военного дела: исследования и источники. - 2012. - Т. I I. - С. 1-41.
- Школяр C.A. Китайская доогнестрельная артиллерия (Материалы и исследования)