Atšķirības starp "Muskete" versijām
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Netherlands_Musketeer_XVII_MiniArt.jpg|right|thumb|200px|Nīderlandes musketieris, XVII gs.]] | [[Attēls:Netherlands_Musketeer_XVII_MiniArt.jpg|right|thumb|200px|Nīderlandes musketieris, XVII gs.]] | ||
− | '''Muskete''' (vc. ''Muskete'', an. ''musket'', fr. ''mousquet'', sp. ''mosquete'', kr. ''мушкет'') - XVI-XVII gs. Eiropā kājnieku strēlnieka (t.s. [[musketieri]]) pa stobra galu pielādējama liela kalibra gludstobra [[šautene]], ar pagarinātu, pie pleca (vai krūšu labās puses) liekamu laidi, sākumā kvēldegļa, vēlāk rata atslēgu. Pirmo reizi parādījās 1521. gadā Spānijā, pakāpeniski aizstājot vieglāko un mazāka kalibra [[Arkebūza|arkebūzu]]. Vidējais kalibrs 20-25 mm, lodes svars 50-55 g, stobra garums 65 kalibri (1400 mm), šaušanas distance līdz 250 m, kirasu spēja caursist līdz 200 m, tēmēšanas attālums ap 50 m, svars 7-10 kg. Lai šautu, musketieri izmantoja stobra balsta dakšu (vc. ''Gabelstange''). Gustava Ādolfa laikā Zviedrijas armijā musketes svaru samazināja līdz 6 kg un tad jau varēja iztikt bez balsta dakšas. 1646. gadā pie musketes pievienoja īsu šķēpu, kuru varēja ielikt stobrā kā korķi pudelē - t.s [[Bajonete|bajoneti]]. XVII gs. beigās musketes nomainīja [[fuzeja]]s. | + | '''Muskete''' (vc. ''Muskete'', an. ''musket'', fr. ''mousquet'', sp. ''mosquete'', kr. ''мушкет'') - XVI-XVII gs. Eiropā kājnieku strēlnieka (t.s. [[musketieri]]) pa stobra galu pielādējama liela kalibra gludstobra [[šautene]], ar pagarinātu, pie pleca (vai krūšu labās puses) liekamu laidi, sākumā kvēldegļa, vēlāk rata atslēgu. Pirmo reizi parādījās 1521. gadā Spānijā, pakāpeniski aizstājot vieglāko un mazāka kalibra [[Arkebūza|arkebūzu]]. Vidējais kalibrs 20-25 mm, lodes svars 50-55 g, stobra garums 65 kalibri (1400 mm), šaušanas distance līdz 250 m, kirasu spēja caursist līdz 200 m, tēmēšanas attālums ap 50 m, svars 7-10 kg. Lai šautu, musketieri izmantoja furketi jeb stobra balsta dakšu (vc. ''Gabelstange'', kr. ''подсошка''). Gustava Ādolfa laikā Zviedrijas armijā musketes svaru samazināja līdz 6 kg un tad jau varēja iztikt bez balsta dakšas. 1646. gadā pie musketes pievienoja īsu šķēpu, kuru varēja ielikt stobrā kā korķi pudelē - t.s [[Bajonete|bajoneti]]. XVII gs. beigās musketes nomainīja [[fuzeja]]s. |
Austrumeiropā līdz XIX gs. par musketēm dēvēja visas šautenes ar krama uzsitiena atslēgu. | Austrumeiropā līdz XIX gs. par musketēm dēvēja visas šautenes ar krama uzsitiena atslēgu. |
Versija, kas saglabāta 2013. gada 18. jūlijs, plkst. 11.10
Muskete (vc. Muskete, an. musket, fr. mousquet, sp. mosquete, kr. мушкет) - XVI-XVII gs. Eiropā kājnieku strēlnieka (t.s. musketieri) pa stobra galu pielādējama liela kalibra gludstobra šautene, ar pagarinātu, pie pleca (vai krūšu labās puses) liekamu laidi, sākumā kvēldegļa, vēlāk rata atslēgu. Pirmo reizi parādījās 1521. gadā Spānijā, pakāpeniski aizstājot vieglāko un mazāka kalibra arkebūzu. Vidējais kalibrs 20-25 mm, lodes svars 50-55 g, stobra garums 65 kalibri (1400 mm), šaušanas distance līdz 250 m, kirasu spēja caursist līdz 200 m, tēmēšanas attālums ap 50 m, svars 7-10 kg. Lai šautu, musketieri izmantoja furketi jeb stobra balsta dakšu (vc. Gabelstange, kr. подсошка). Gustava Ādolfa laikā Zviedrijas armijā musketes svaru samazināja līdz 6 kg un tad jau varēja iztikt bez balsta dakšas. 1646. gadā pie musketes pievienoja īsu šķēpu, kuru varēja ielikt stobrā kā korķi pudelē - t.s bajoneti. XVII gs. beigās musketes nomainīja fuzejas.
Austrumeiropā līdz XIX gs. par musketēm dēvēja visas šautenes ar krama uzsitiena atslēgu.
Literatūra par šo tēmu
- Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.3., 22.-23. lpp.
- Šulcs Valters. 1000 šaujamieroči. No viduslaikiem līdz mūsdienām. Tulk. Dainis Poziņš; red. Valdis Klišāns. - Apgāds Zvaigzne ABC: Rīga, 2012. - 336 lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Peter Engerisser. Luntenschloßmuskete, Suhl um 1630
- Peter Krenn, Paul Kalaus, Bert Hall. Material Culture and Military History: Test-Firing Early Modern Small Arms. // Electronic Text Centre Journals