Atšķirības starp "Bēri" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Baehr_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Baehr_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''fon Bēri''' (vc. ''von Baehr'') - vācu izcelsmes bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]] u.c. | + | '''fon Bēri''' (vc. ''von Baehr'', kr. ''фон Беръ'') - vācu izcelsmes bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]] u.c. |
Kurzemes līnijas aizsācējs bija Dītrihs fon Bērs (''Behr'', miris 1575.) no Lejassaksijas, Ferdenas, kurš kļuva par [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapa]] un Sāmsalas-Vīkas bīskapa Johannesa IV (''Johannes von Münchhausen'') vasali, apprecējās ar tā māsu Annu un kļuva par Sāmsalas [[Fogts|fogtu]]. Arī tā vecākais dēls Ulrihs (1532.–1585.) turpināja nostiprināt dzimtas pozīcijas Livonijā, kopš 1556. gada bija bīskapa [[koadjutors]] un Kurzemes bīskapijas domkapitula [[prāvests]]. Starp lielākajiem dzimtas īpašumiem Baltijā jāmin Zlēku (''Schleck''), Ēdoles (''Edwahlen''), Cīravas (''Zierau''), Ugāles (''Ugahlen''), Popes (''Popen''), Vārenbrokas (''Wahrenbrock'') muižas. | Kurzemes līnijas aizsācējs bija Dītrihs fon Bērs (''Behr'', miris 1575.) no Lejassaksijas, Ferdenas, kurš kļuva par [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapa]] un Sāmsalas-Vīkas bīskapa Johannesa IV (''Johannes von Münchhausen'') vasali, apprecējās ar tā māsu Annu un kļuva par Sāmsalas [[Fogts|fogtu]]. Arī tā vecākais dēls Ulrihs (1532.–1585.) turpināja nostiprināt dzimtas pozīcijas Livonijā, kopš 1556. gada bija bīskapa [[koadjutors]] un Kurzemes bīskapijas domkapitula [[prāvests]]. Starp lielākajiem dzimtas īpašumiem Baltijā jāmin Zlēku (''Schleck''), Ēdoles (''Edwahlen''), Cīravas (''Zierau''), Ugāles (''Ugahlen''), Popes (''Popen''), Vārenbrokas (''Wahrenbrock'') muižas. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 18. septembris, plkst. 10.45
fon Bēri (vc. von Baehr, kr. фон Беръ) - vācu izcelsmes bruņniecības dzimta Livonijā u.c.
Kurzemes līnijas aizsācējs bija Dītrihs fon Bērs (Behr, miris 1575.) no Lejassaksijas, Ferdenas, kurš kļuva par Kurzemes bīskapa un Sāmsalas-Vīkas bīskapa Johannesa IV (Johannes von Münchhausen) vasali, apprecējās ar tā māsu Annu un kļuva par Sāmsalas fogtu. Arī tā vecākais dēls Ulrihs (1532.–1585.) turpināja nostiprināt dzimtas pozīcijas Livonijā, kopš 1556. gada bija bīskapa koadjutors un Kurzemes bīskapijas domkapitula prāvests. Starp lielākajiem dzimtas īpašumiem Baltijā jāmin Zlēku (Schleck), Ēdoles (Edwahlen), Cīravas (Zierau), Ugāles (Ugahlen), Popes (Popen), Vārenbrokas (Wahrenbrock) muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Vogell, F. Geschlechts — Geschichte des hochadeligen Hauses der Herren Behr in Hannover und Curland. Celle. 1815. Zwei Theile. 1954—1956. Gottingen.
- Bar, L. Stammtafeln und Nachrichten von dem Geschlecht von Bar, 1850
- lrich Baron von Behr — Edwahlen unter Mitwirkung von Alexander Senning. «Edwahlen und die Behrsche Ecke in Kurland». Verden. 1979.
- Бароны фон Беръ. Глава 12. // Лудмер. Княжеские, графские и баронские фамилии Прибалтийских губерний. - Митава, 1902
