Atšķirības starp "Pilsoņu karš" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Pilsoņu karš''' (an. ''civil war'', vc. ''Bürgerkrieg'', kr. ''гражданская война'') - jaunākajos laikos ilgstošs un bruņots masveida konflikts vienas valsts pilsoņu starpā, šīs valsts teritorijā, cīņā par politisko varu, kurā konfliktējošās puses kontrolē zināmu teritoriju un ir pietiekami organizētas, lai tiktu atzītas par karojošajām pusēm. Pats termins „pilsoņu karš” radīts [[Senā Roma|Senajā Romā]]. Vēsturiski pilsoņu karš iespējams tikai vidē, kurā ir pilsoņi, pie tam j civilizētāka vide, jo socializētāks vēstures subjekts. Pilsoņu karam ir svarīgas tautas masas, jo pilsoņu kari ir tautas kustības būtība, pat gadījumos, kad tautas pamatmasa šajos procesos iesaistīta piespiedu kārtā. Jo socializētāks vēstures subjekts, jo vairāk šis subjekts ir tendēts uz pilsoņu karu izraisīšanu, kuros cilvēka dzīvības vērtība zaudē pilsoņu kara ietvaros karojošo pušu postulētajām „daudz augstākajām” vērtībām. Kā jauno laiku pilsoņu karus raksturojošs elements, literatūrā bieži tiek minētas [[revolūcija]]s un [[nacionālisms]]. Pēc formas pilsoņu karš kā jebkurš cits karš ir kolektīvās vardarbības forma. [[Terors]] ir nevis militārās nepieciešamības, bet sociālās neiecietības un radikāla naida produkts, no kura cieš visi – kombatanti un civiliedzīvotāji, bērni un pieaugušie, slimie un nespējīgie. Visi pilsoņu karam pakļautie automātiski tiek iedalīti trīs kategorijās: „savējie”, „svārstīgie” un „ienaidnieki” (parasti dēvēti par „tautas ienaidniekiem”). Totālo vardarbību parasti pavada ksenofobija, kas iegūst milzīgus | + | '''Pilsoņu karš''' (an. ''civil war'', vc. ''Bürgerkrieg'', kr. ''гражданская война'') - jaunākajos laikos ilgstošs un bruņots masveida konflikts vienas valsts pilsoņu starpā, šīs valsts teritorijā, cīņā par politisko varu, kurā konfliktējošās puses kontrolē zināmu teritoriju un ir pietiekami organizētas, lai tiktu atzītas par karojošajām pusēm. Pats termins „pilsoņu karš” radīts [[Senā Roma|Senajā Romā]]. Vēsturiski pilsoņu karš iespējams tikai vidē, kurā ir pilsoņi, pie tam j civilizētāka vide, jo socializētāks vēstures subjekts. Pilsoņu karam ir svarīgas tautas masas, jo pilsoņu kari ir tautas kustības būtība, pat gadījumos, kad tautas pamatmasa šajos procesos iesaistīta piespiedu kārtā. Jo socializētāks vēstures subjekts, jo vairāk šis subjekts ir tendēts uz pilsoņu karu izraisīšanu, kuros cilvēka dzīvības vērtība zaudē pilsoņu kara ietvaros karojošo pušu postulētajām „daudz augstākajām” vērtībām. Kā jauno laiku pilsoņu karus raksturojošs elements, literatūrā bieži tiek minētas [[revolūcija]]s un [[nacionālisms]]. Pēc formas pilsoņu karš kā jebkurš cits karš ir kolektīvās vardarbības forma. [[Terors]] ir nevis militārās nepieciešamības, bet sociālās neiecietības un radikāla naida produkts, no kura cieš visi – kombatanti un civiliedzīvotāji, bērni un pieaugušie, slimie un nespējīgie. Visi pilsoņu karam pakļautie automātiski tiek iedalīti trīs kategorijās: „savējie”, „svārstīgie” un „ienaidnieki” (parasti dēvēti par „tautas ienaidniekiem”). Totālo vardarbību parasti pavada ksenofobija, kas iegūst milzīgus apmērus. Vēl pilsoņu kariem raksturīgs ir riska moments – disciplīnas sabrukums un militāro formējumu transformācijas, - kā rezultātā rodas atsevišėas būtībā tikai savam līderim, kurš nereti pasludina sevi par pilnīgi neatkarīgu varu, uzticīgas bandas. |
| − | apmērus. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 2. oktobris, plkst. 18.55
Pilsoņu karš (an. civil war, vc. Bürgerkrieg, kr. гражданская война) - jaunākajos laikos ilgstošs un bruņots masveida konflikts vienas valsts pilsoņu starpā, šīs valsts teritorijā, cīņā par politisko varu, kurā konfliktējošās puses kontrolē zināmu teritoriju un ir pietiekami organizētas, lai tiktu atzītas par karojošajām pusēm. Pats termins „pilsoņu karš” radīts Senajā Romā. Vēsturiski pilsoņu karš iespējams tikai vidē, kurā ir pilsoņi, pie tam j civilizētāka vide, jo socializētāks vēstures subjekts. Pilsoņu karam ir svarīgas tautas masas, jo pilsoņu kari ir tautas kustības būtība, pat gadījumos, kad tautas pamatmasa šajos procesos iesaistīta piespiedu kārtā. Jo socializētāks vēstures subjekts, jo vairāk šis subjekts ir tendēts uz pilsoņu karu izraisīšanu, kuros cilvēka dzīvības vērtība zaudē pilsoņu kara ietvaros karojošo pušu postulētajām „daudz augstākajām” vērtībām. Kā jauno laiku pilsoņu karus raksturojošs elements, literatūrā bieži tiek minētas revolūcijas un nacionālisms. Pēc formas pilsoņu karš kā jebkurš cits karš ir kolektīvās vardarbības forma. Terors ir nevis militārās nepieciešamības, bet sociālās neiecietības un radikāla naida produkts, no kura cieš visi – kombatanti un civiliedzīvotāji, bērni un pieaugušie, slimie un nespējīgie. Visi pilsoņu karam pakļautie automātiski tiek iedalīti trīs kategorijās: „savējie”, „svārstīgie” un „ienaidnieki” (parasti dēvēti par „tautas ienaidniekiem”). Totālo vardarbību parasti pavada ksenofobija, kas iegūst milzīgus apmērus. Vēl pilsoņu kariem raksturīgs ir riska moments – disciplīnas sabrukums un militāro formējumu transformācijas, - kā rezultātā rodas atsevišėas būtībā tikai savam līderim, kurš nereti pasludina sevi par pilnīgi neatkarīgu varu, uzticīgas bandas.
Literatūra par šo tēmu
- Гражданская война // Словарь исторических терминов. – Санктпетербург: Лита, 1998. – с. 53.
- Энценсбергер Х.М (Перевод с немецкого А.Егоршева). Взгляд на гражданскую войну // Иностранная литература. – 1995. – № 6.
- Зарубин А.Г. Феномен гражданской войны // Историческое наследие Крыма. – №2 – 2003.
Resursi internetā par šo tēnu
- civil war - globalsecurity.org
- James D. Fearon. Civ|il war (siv-el wôr), n. 1 a violent conflict between organized groups within a country. - stanford.edu
- Toft M.D. Religion, Civil War, and International Order. – Harvard, Belfer Center, 2006.(.pdf)
