Atšķirības starp "Helmsa hronika" versijām

Pašreizējā versija, 2013. gada 10. oktobris, plkst. 07.13

Helmsa Livonijas hronika (lat. Chronicon Lyvoniae) jeb Jirgena Helmsa hronika - vienīgā ilustrētā hronika Livonijas historiogrāfijā, saturs aptves laika periodu no aptuveni 1158. līdz 1648. gadam. Sākta rakstīt 1628. gadā, pabeigta ap 1645. gadu. Vērtīgs avots ziņās, kas attiecas uz Reformācijas laiku un poļu-zviedru kariem Livonijā, kā arī pateicoties unikālajam ilustratīvajam materiālam.

Ziņas par hronikas autoru ir trūcīgas un fragmentāras. Tekstā nekur autors sevi nav vārdā nosaucis, tikai J.G.Arnts pirmais 1753. gadā par hronikas autoru nosaucis Rīgas tirgotāju Jirgenu Helmsu (ap 1603.- pēc 1655.). Pirmo reizi Helmsa hroniku Livonijas historiogrāfijā 1753. gadā piemin Johans Gotfrīds Arnts, par tās lielāko nopelnu atzīmējot, ka autors papūlējies saskaitīt visus Livonijas karos kritušos. Arnts uz pārējo saturu raudzījās visai kritiski, norādot, ka "Helmss, pēc priekšvārda spriežot, bija ķēries pie spalvas un rakstījis tāpēc, ka sagrauto komercijas lietu dēļ viņam nebija daudz darba, un viņš bijās vaļošanās dēļ iekrist grūtsirdībā (schwere Stande) un grēkos. (..) Viņš bija pārrakstījis vārdu pa vārdam Rusovu un Henningu, un tad, kad tie apklusuši, viņš apraksta sava laika lietas. (..) Daudzviet viņš [Helmss] piesauc “Vecu rakstītu Prūsijas hroniku”, pēc kuras viņš ir nozīmējis cietokšņu plānus (Risse)." Arnta historiogrāfijas beigās pievienotajā “Senās Vidzemes pilsētu, cietokšņu, piļu, mūra namu un klosteru tabulā” atrodamas norādes uz Helmsa hronikā minētajām celtnēm, tomēr vienlaikus Arnts piemetinājis, ka Helmsa sniegtajiem datējumiem nevar uzticēties, jo tie bieži ir pretrunā ar "īstiem dokumentiem". Tradicionāli no satura lielāko ievērību nemainīgi iemantoja Helmsa hronikas attēli.

Hronikas manuskripta oriģināls gājis bojā XVIII gs., nodegot Rīgas apriņķa zemes tiesnesim Johanam Gustavam fon Aderkasam (Aderkas, 1712.-1799.) piederošajai Vecmuižai (Limbažu novadā). Pirms tam laika gaitā oriģinālmanuskripts bija piederējis vairākiem īpašniekiem, vispirms vēsturniekam Tomasam Hjērnem (Hiaerne), tad ritmeistaram Otto Magnusam fon Aderkasam (1676.-1753.), no kura to mantojis zemes tiesnesis Aderkass. Kopš XVIII gs. beigām pieajami vienīgi vairāki dažāda vecuma, provenences un atšķirīgas kvalitātes Helmsa hronikas noraksti. Trīssimt gadu amplitūdā (no XVII gs. otrās puses līdz XIX gs. beigām) tapušajos hronikas pārrakstījumos, pareizāk, izvilkumos teksts un attēli fiksēti dažādā pilnīguma pakāpē. Atrodami vairākās krātuvēs kā Latvijā, tā arī Zviedrijā un Igaunijā. Latvijas Valsts vēstures arhīvā, LUAB, Linčēpingā un Tartu.

• Breverna noraksts, vissenākais, kas tapis XVII gs.: Hermann von Breverns Auszug aus der Chronik des sog. Jürgen Helm. Krievijas justīckolēģijas viceprezidenta un Vidzemes hoftiesas viceprezidenta Hermaņa fon Breverna (Brevern, 1663.-1721.) kolekcijā. Noraksts nav pabeigts (izklāsts sniedzas līdz aptuveni 1588. g.), teksts lapas kreisajā pusē, labā atstāta tukša, tikai 32 lapas, attēlu nav.
• Fišera noraksts (LVVA, 214. f., 6. apr., 159.1.), kuru izgatavojis Rīgas Bāreņu nama grāmatvedis, dabaszinātnieks un ārsts Jākobs Benjamins Fišers (Fischer, 1731.-1793.), varētu būt tapis laika posmā no 1772. līdz 1777. gadam. Rokrakstam 87 lapas, tekstu papildina spalvas zīmējumi. Fišers hroniku pārrakstījis no Broces noraksta, tam pievienoti divpadsmitgadīgā Rīgas Liceja skolnieka Johana Valentīna Bulmerinka (Bulmerincq, 1760.-1827.) zīmējumi un vairākas ielīmētās gravīras.
• Pirmais Bergmaņa noraksts - (LVVA, 4038. f, 2. apr., 14. 1.) mācītāja un bibliofila Gustava fon Bergmaņa (Bergmann, 1749.-1814.) veikts, pabeigts ap 1772. gadu. 268 lapas, tas turpināts 1784., 1792., 1800. gados. Saīsināts Broces noraksta variants ar vēlākiem papildinājumiem, tekstam līdzās zīmējumu nav, acīmredzot tos bija domāts pievienot vēlāk, tāpēc tekstā atrodamas norādes uz atbilstošo attēlu. Vairāki Bergmaņa zīmējumi no Helmsa hronikas ir novietoti rokraksta beigās (255.-260. Īp.: līvs, senlatviešu ieroči, vācu ordeņa lielmestru ģerboņi), rokraksta beigās atrodas arī G. Bergmaņa zīmēti Cēsu, Valmieras un Burtnieku skati. Manuskriptu papildina vairāku Bergmanim tuvu personu zīmējumi.
• Otrais Bergmaņa noraksts “Zeichnungen Einiger alten Schlösser und Städte in Liefland und Ehstland aus einer alten Handschrift vom Jahr 1628 u.folg. nachgezeichnet von Gustav Bergmann. Arrasch d. 24sten Juli 1773”, tapis 1771.-1773. gados vai pat agrāk, satur tikai attēlus. 45 lapas, Helmsa hronikas attēli atrodami no 2. līdz 22. lapai. Pārzīmēti ļoti neveiklā manierē. Vēlāk (1771.-1774., 1775., 1777.-1780., 1790., 1793., 1808.) manuskripts papildināts un tam pievienoti citi datēti zīmējumi (46 zīmējumi).
• Broces noraksts (Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā, LUAB) "Auszüge aus Einer alten geschriebenen Liefländ: CHRONICA von Jürgen Helms welche der Landrichter des Rigisch. Kreyßes H. v. Aderkas. besitzet u. die den Titel führt Warhafftige auß Copiae derre Lyfflandische Vndt Churlandische Chronnica Vndt Etzliche Geschichte so sich alhie begeben vndt zu getragenn haben Vohrnemblich zu Riga 1) Von Erfindung, Erbavwung, Frucht barkeit, vnd dero ersten Regierung oder Regenten deß Landeß ist biß auff die Schwertbrüder 2) Vonn Ersten Herre Meister Teutsches Ordens, biß auff den Letzten pp 3) Von dem Ersten Königen vnd Fürsten in Lyfflant vnd Churlant pp J. C. B." (Izvilkumi no kādas vecas, roku rakstītas Jirgena Helmsa Livonijas hronikas, kas pieder Rīgas apriņķa zemes tiesnesim fon Aderkasa kungam, un kas saucas: Patiesas kopijas no Vidzemes un Kurzemes hronikām un citām vēsturēm par to, kas šeit noticis un gadījies (..)) - pārējo dažāda veida un pilnīguma norakstu pirmavots. Liecina, ka oriģināls bija vismaz 1273 lappuses.
• Kampenhauzena noraksts - atrodas Zviedrijā, Linčēpingas (Linköping) doma bibliotēkā, agrārvēsturnieka, Lēdurgas barona Ernsta fon Kampenhauzena (Campenhausen-Loddiger, 1845.-1922.) "Livonica’s" kolekcijā, XIX gs. beigu Helmsa hronikas izvilkums "Auszuge aus einer alten geschriebenen Lief. Chronica, welche 1797 im Brande verlohren ging. Sie führte die Aufschrift: Wahrhaftige Auß-Copia derer Lyffländische und churlnandische Chronnica und Etzliche Geschichte so sich allhie begeben und zugetragen haben" (Linköping, Stiftsbibliothek, L7). Teksts aizņem 142 lappuses, noraksts nav pilnīgs: vēstījums apraujas un pamatā atbilst Bergmaņa norakstam. Noraksts ilustrēts, lielākoties uz atsevišķām lapām zīmētie spalvas (tuša, tušas mazgājums) zīmējumi izgriezti un ielīmēti tekstā.
• Tartu noraksts - Tartu Universitātes bibliotēkā atrodas Helmsa hronikas noraksts mašīnrakstā (XX gs. 1. puse, Tartu UB, Mscr. 1197.).

Literatūra par šo tēmu

• Taimiņa Aija. Helmsa hronika: oriģināls, noraksti, attēlu pārceļojumi un pārveidojumi. // Kultūrvēstures avoti un Latvijas ainava. - LZA: Rīga, 2011., 240.-269. lpp.
• Jansons A. Erdmanis G. Helmsa hronikas zīmējumu analīze. Materiāli feodālisma posma Latvijas mākslas vēsturei. 3. laid. - Zinātne: Rīga, 1988.
• Caune M. Zīmējumi no Gustava Bergmaņa atstātā mantojuma [saturā par J. Helmsa hronikas norakstiem LWA, 4038. f, 2. apr., 14. un 16.1.]. // Latvijas Arhīvi. Nr.3. (1994.). 44.-52. lpp.

• Arndt J.G. Der Liejländischen Chronik Andrer Theil von Liefland unter seinen Herren-Meistern, welche alte Geschichte des Ordens und der benachbarten Völker erleutert. - Halle, 1753

Resursi internetā par šo tēmu

• Taimiņa Aija. Helmsa hronika: oriģināls, noraksti, attēlu pārceļojumi un pārveidojumi // LU Akadēmiskā bibliotēka
• Taimiņa Aija. Helmsa hronika: oriģināls, noraksti, attēlu pārceļojumi un pārveidojumi. // Kultūrvēstures avoti un Latvijas ainava. - LZA: Rīga, 2011., 240.-269. lpp. (.pdf)