Atšķirības starp "Budbergi" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
* '''fon Budbergi un baroni Beningshauzeni, saukti par Budbergiem''' (''von Budberg und Baron Boenningshausen genannt Budberg''), Kurzemes bruņniecības matrikulā ierakstīti 1620. gadā. | * '''fon Budbergi un baroni Beningshauzeni, saukti par Budbergiem''' (''von Budberg und Baron Boenningshausen genannt Budberg''), Kurzemes bruņniecības matrikulā ierakstīti 1620. gadā. | ||
* '''baroni Budbergi un Beningshauzeni, saukti par Budbergiem''' (''Baron Budberg und Boenningshausen genannt Budberg''), kuri dižciltību saņēma 1693. gadā, kad Leonardam Gustavam karalis Kārlis XI piešķīra Zviedrijas [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu. | * '''baroni Budbergi un Beningshauzeni, saukti par Budbergiem''' (''Baron Budberg und Boenningshausen genannt Budberg''), kuri dižciltību saņēma 1693. gadā, kad Leonardam Gustavam karalis Kārlis XI piešķīra Zviedrijas [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu. | ||
| + | Dzimtas vīrieši lielāko tiesu tradicionāli izvēlējās militāro vai diplomātisko karjeru. Pēdējais Budbergs, kurš spēlēja nozīmīgu lomu reģiona vēsturē, bija [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, firsta Anatola Līvena adjutants Nikolajs fon Budbergs (''Nikolai Baron von Budberg-Bönninghausen'', 1894.-1971.). | ||
Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijās bijušas Gārsenes (''Garssen''), Baltmuiža, Mangaļmuiža, Gricgales, Valles, Grīnvaldes, Panemunes, Vidrižu u.c. muižas. | Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijās bijušas Gārsenes (''Garssen''), Baltmuiža, Mangaļmuiža, Gricgales, Valles, Grīnvaldes, Panemunes, Vidrižu u.c. muižas. | ||
| 10. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
* [http://www.vonbudberg.de/Weblog der Familie von Budberg] | * [http://www.vonbudberg.de/Weblog der Familie von Budberg] | ||
* [http://www.vonbudberg.de/stammbaum2/index.htm Stammbaum der Familie Baron von Boenninghausen-Budberg] | * [http://www.vonbudberg.de/stammbaum2/index.htm Stammbaum der Familie Baron von Boenninghausen-Budberg] | ||
| + | * [http://www.vonbudberg.de/stammbaum2/pat10.htm Stammbaum der Familie Baron von Boenninghausen-Budberg] | ||
| + | * [http://www.vonbudberg.de/stammbaum2/n0.htm Stammbaum der Familie Baron von Boenninghausen-Budberg] | ||
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | [[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 28. oktobris, plkst. 10.59
baroni Budbergi (vc. von Budberg, kr. фон Будберги) jeb Budbergi-Beningshauzeni (von Budberg-Bönningshausen, kr. Будберги, называемые Бённингаузенами) - sena vācu izcelsmes (no Vestfāles) bruņniecības dzimta Zviedrijā, Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Dzimtas pārstāvji kā Vācu un Livonijas ordeņa brāļi zināmi Livonijā jau no XIII gs. Dzimtas Baltijas līniju aizsācējs bijis Godhards Budbergs no Beningshauzenas (Gotthard de Budberg von Boenningshausen), kurš 1583. gadā ieguva Gārsenes muižu Kurzemē. Viens no viņa dēliem Vilhelms pārcēlās uz Zviedru Vidzemes igauņu daļu un 1625. gadā iegādājās Zennes (Sennen) un Fīrenhofas (Fierenhof) muižas. Līdz ar to Baltijā izšķirami divi radniecīgi dzimtas atzarojumi, kurus sarunvalodā vienādi dēvēja par Budbergiem, tāpēc, noskaidrojot personālijas vai īpašumus, talkā jāņem heraldiku:
- fon Budbergi un baroni Beningshauzeni, saukti par Budbergiem (von Budberg und Baron Boenningshausen genannt Budberg), Kurzemes bruņniecības matrikulā ierakstīti 1620. gadā.
- baroni Budbergi un Beningshauzeni, saukti par Budbergiem (Baron Budberg und Boenningshausen genannt Budberg), kuri dižciltību saņēma 1693. gadā, kad Leonardam Gustavam karalis Kārlis XI piešķīra Zviedrijas brīvkunga titulu.
Dzimtas vīrieši lielāko tiesu tradicionāli izvēlējās militāro vai diplomātisko karjeru. Pēdējais Budbergs, kurš spēlēja nozīmīgu lomu reģiona vēsturē, bija Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, firsta Anatola Līvena adjutants Nikolajs fon Budbergs (Nikolai Baron von Budberg-Bönninghausen, 1894.-1971.).
Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijās bijušas Gārsenes (Garssen), Baltmuiža, Mangaļmuiža, Gricgales, Valles, Grīnvaldes, Panemunes, Vidrižu u.c. muižas.
