Atšķirības starp "Krimas haniste" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Krimas_haniste.jpg|thumb|300px|]] | [[Attēls:Krimas_haniste.jpg|thumb|300px|]] | ||
| − | '''Krimas haniste''' (kr. ''Крымское ханство'') - valsts Dienvidkrievijas stepē, Krimas pussalā un Ziemeļkaukāzā, izveidojusies pēc [[Zelta orda]]s sabrukuma XV gs. otrajā pusē kā [[Osmaņu impērija]]s [[vasaļvalsts]], un dominēja reģionā XVI – XVII gs. [[Monarhija]] - sabiedrības vadībā atradās [[hans]], tā radinieki, tad hana varu pār sevi atzinušie cilšu [[Noijons|noijoni]], sociālās hierarhijas pašā apakšā esot [[vergi]]em. Saimnieciskā ziņā klasiska [[Nomadi|nomadu]] lopkopju saimniecība, virsproduktu vairāk deva starpniecība kontinentālajā tirdzniecībā starp Centrālāzijas pilsētām un Melnās jūras ostām. | + | '''Krimas haniste''' (tat. ''Qırım Hanlığı, قريم خانلغى'', kr. ''Крымское ханство'') - valsts Dienvidkrievijas stepē, Krimas pussalā un Ziemeļkaukāzā, izveidojusies pēc [[Zelta orda]]s sabrukuma XV gs. otrajā pusē kā [[Osmaņu impērija]]s [[vasaļvalsts]], un dominēja reģionā XVI – XVII gs. [[Monarhija]] - sabiedrības vadībā atradās [[hans]], tā radinieki, tad hana varu pār sevi atzinušie cilšu [[Noijons|noijoni]], sociālās hierarhijas pašā apakšā esot [[vergi]]em. Saimnieciskā ziņā klasiska [[Nomadi|nomadu]] lopkopju saimniecība, virsproduktu vairāk deva starpniecība kontinentālajā tirdzniecībā starp Centrālāzijas pilsētām un Melnās jūras ostām. |
[[Kategorija:Valstis]] | [[Kategorija:Valstis]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 4. novembris, plkst. 13.46
Krimas haniste (tat. Qırım Hanlığı, قريم خانلغى, kr. Крымское ханство) - valsts Dienvidkrievijas stepē, Krimas pussalā un Ziemeļkaukāzā, izveidojusies pēc Zelta ordas sabrukuma XV gs. otrajā pusē kā Osmaņu impērijas vasaļvalsts, un dominēja reģionā XVI – XVII gs. Monarhija - sabiedrības vadībā atradās hans, tā radinieki, tad hana varu pār sevi atzinušie cilšu noijoni, sociālās hierarhijas pašā apakšā esot vergiem. Saimnieciskā ziņā klasiska nomadu lopkopju saimniecība, virsproduktu vairāk deva starpniecība kontinentālajā tirdzniecībā starp Centrālāzijas pilsētām un Melnās jūras ostām.
