Atšķirības starp "Kloti-Jirgensburgi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls:Clodt_adH_JUrgensburg.png|thumb|200px|]] | + | [[Attēls:Clodt_adH_JUrgensburg.png|thumb|200px|fon Klodi no Jirgensburgas]] |
baroni fon '''Klodi no Jirgensburgas''' (vc. ''Clodt a.d.H. Jürgensburg'' vai ''Clodt von Jürgensburg'') - vācu izcelsmes (no Vestfales) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]] un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Dzimtas Baltijas atzara aizsācējs ir Rolfs Klods, kurš te ieradās 1515. gadā. [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s kanclers Justs fon Klods (?-1572.) saņēma lēnī Jirgensburgas pili (tāpēc šo dzimtas atzaru dēvēja par Klodien no Jirgensburgas), bet 1566. gadā kļuva par [[Barons|baronu]]. Tā mazdēlam Johanam Ādolfam (?-1720.), Vidzemes vicegubernatoram, tam esot gūstā Maskavā, Zviedrijas karalis Kārlis XII dāvāja [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu. Dzimtas pārstāvji tradicionāli darbojās kultūras un mākslas sfērās. | baroni fon '''Klodi no Jirgensburgas''' (vc. ''Clodt a.d.H. Jürgensburg'' vai ''Clodt von Jürgensburg'') - vācu izcelsmes (no Vestfales) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]] un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Dzimtas Baltijas atzara aizsācējs ir Rolfs Klods, kurš te ieradās 1515. gadā. [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s kanclers Justs fon Klods (?-1572.) saņēma lēnī Jirgensburgas pili (tāpēc šo dzimtas atzaru dēvēja par Klodien no Jirgensburgas), bet 1566. gadā kļuva par [[Barons|baronu]]. Tā mazdēlam Johanam Ādolfam (?-1720.), Vidzemes vicegubernatoram, tam esot gūstā Maskavā, Zviedrijas karalis Kārlis XII dāvāja [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu. Dzimtas pārstāvji tradicionāli darbojās kultūras un mākslas sfērās. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 18. novembris, plkst. 10.33
baroni fon Klodi no Jirgensburgas (vc. Clodt a.d.H. Jürgensburg vai Clodt von Jürgensburg) - vācu izcelsmes (no Vestfales) bruņniecības dzimta Livonijā un Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Dzimtas Baltijas atzara aizsācējs ir Rolfs Klods, kurš te ieradās 1515. gadā. Kurzemes un Zemgales hercogistes kanclers Justs fon Klods (?-1572.) saņēma lēnī Jirgensburgas pili (tāpēc šo dzimtas atzaru dēvēja par Klodien no Jirgensburgas), bet 1566. gadā kļuva par baronu. Tā mazdēlam Johanam Ādolfam (?-1720.), Vidzemes vicegubernatoram, tam esot gūstā Maskavā, Zviedrijas karalis Kārlis XII dāvāja brīvkunga titulu. Dzimtas pārstāvji tradicionāli darbojās kultūras un mākslas sfērās.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes landmaršals (1650.–1653.) Gustavs Ādolfs fon Klods-Jirgensburgs (Gustav Adolf Clodt-Jürgensburg, 1621.–1681.), ģenerālmajors un gleznotājs Karls fon Klods-Jirgensburgs (kr. Барон Карл Фёдорович Клодт фон Юргенсбург; 1765.-1822.), tēlnieks Peters fon Klods-Jirgensburgs (vc. Peter Clodt-Jürgensburg, kr. Пётр Карлович Клодт; 1805.-1867.), gleznotājs Mihaels fon Klods-Jirgensburgs (Барон Михаил Петрович Клодт; 1835.-1914.), gleznotājs Nikolajs fon Klods-Jirgensburgs (Николай Александрович Клодт фон Юргенсбург (1865.-1918.).
