Atšķirības starp "Dibiči" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls:Diebitsch_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | + | [[Attēls:Diebitsch_Wappen.png|right|thumb|200px|baronu ģerbonis]] |
[[Attēls:Diebitsch-Sabalkanski_Wappen.png|right|thumb|200px|grāfa Hansa Dibiča-Zabalkanska ģerbonis]] | [[Attēls:Diebitsch-Sabalkanski_Wappen.png|right|thumb|200px|grāfa Hansa Dibiča-Zabalkanska ģerbonis]] | ||
baroni fon '''Dibiči''' (vc. ''Baron Diebitsch'', kr. ''бароны Дибичи'') - vācu (Silēzija) izcelsmes bruņniecības dzimta Prūsijā, Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un Iekškrievijas guberņās. Dzimtas aizsācējs ir Heinrihs fon Dibičs (''Heinrich von Diebtsch'', 1400.-?), kurš 1435. gadā kļuva par Lignicas hercoga Ludviga II [[hofmeistars|hofmeistaru]]. 1732. gadā dzimta kļuva par [[Bohēmijas karaliste]]s [[Brīvkungs|brīvkungiem]]. 1801. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1826. gadā - Igaunijas bruņniecības, bet 1829. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. Baltijas līnija aprāvās 1831. gadā. | baroni fon '''Dibiči''' (vc. ''Baron Diebitsch'', kr. ''бароны Дибичи'') - vācu (Silēzija) izcelsmes bruņniecības dzimta Prūsijā, Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un Iekškrievijas guberņās. Dzimtas aizsācējs ir Heinrihs fon Dibičs (''Heinrich von Diebtsch'', 1400.-?), kurš 1435. gadā kļuva par Lignicas hercoga Ludviga II [[hofmeistars|hofmeistaru]]. 1732. gadā dzimta kļuva par [[Bohēmijas karaliste]]s [[Brīvkungs|brīvkungiem]]. 1801. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1826. gadā - Igaunijas bruņniecības, bet 1829. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. Baltijas līnija aprāvās 1831. gadā. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 19. decembris, plkst. 10.35
baroni fon Dibiči (vc. Baron Diebitsch, kr. бароны Дибичи) - vācu (Silēzija) izcelsmes bruņniecības dzimta Prūsijā, Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Iekškrievijas guberņās. Dzimtas aizsācējs ir Heinrihs fon Dibičs (Heinrich von Diebtsch, 1400.-?), kurš 1435. gadā kļuva par Lignicas hercoga Ludviga II hofmeistaru. 1732. gadā dzimta kļuva par Bohēmijas karalistes brīvkungiem. 1801. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1826. gadā - Igaunijas bruņniecības, bet 1829. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. Baltijas līnija aprāvās 1831. gadā.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjeim minami: Hanoveres ģenerālmajors, Northeimas komandants Fridrihs fon Dibičs (Friedrich von Diebitsch, 1790.–1872.); arhitekts Karls fon Dibičs (Carl von Diebitsch, 1819.–1869.); Prūsijas karaļa Fridriha II adjutants, vēlāk Krievijas impērijas ģenerālmajors Hanss Ērenfrīds (Hans Ehrenfried von Diebitsch, 1738.-1822.); Krievijas [[feldmaršals, grāfs Hanss fon Dibičs-Zabalkanskis (Hans Karl Friedrich Anton Graf von Diebitsch-Sabalkanski, kr. Иоганн Карл Фридрих Антон фон Дибич, 1785.-1831.); Prūsijas armijas ģenerālmajors Oskars fon Dibičs (Oskar von Diebitsch, 1823.–1906.); Dibiča brīvkorpusa komandieris pulkvežleitnants Karls Heinrihs fon Dibičs (Karl von Diebitsch, 1880.-?).
