Atšķirības starp "Elmpti" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Baron_Elmpt_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni]] | [[Attēls:Baron_Elmpt_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni]] | ||
[[Attēls:Von_Anrep-Elmpt_Wappen.png|right|thumb|200px|grāfi Anrepi-Elmpti]] | [[Attēls:Von_Anrep-Elmpt_Wappen.png|right|thumb|200px|grāfi Anrepi-Elmpti]] | ||
| − | baroni un grāfi fon '''Elmpti''' (vc. ''von Elmpt'', kr. ''фон Эльмпт'') - vācu izcelsmes (no Reinzemes) bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Pirmais dzimtas pārstāvis ieradās Sāmsalā XIV gs. otrajā pusē, aizsākot Baltijas līniju. 1784. gadā baroni fon Elmpti ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā (1854. gadā matrikulā ierakstīti grāfi Elmpti). 1790. gadā Krievijas feldmaršals, Vidzemes vicegubernators Johans Martins fon Elmpts (''Johann Martin von Elmpt'', kr.''Эльмпт, Иван Карпович'', 1726.-1802.) saņēma Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfa]] titulu. Tā dēlam Filipam fon Elptam (''Philipp von Elmpt'', 1763.-1818.) nebija dēlu, līdz ar to 1853. gadā imperatora ģenerāladjutants, ģenerālleitnants Jozefs Karls fon [[Anrepi|Anreps]] (''Josef Karl von Anrep'') apprecēja grāfieni Cecīliju (Cäcilie Philippine von Elmpt, ?-1892.), apvienojot uzvārdus vienā: [[Anrepi-Elmpti]] (vc. Anrep-Elmpt, kr. Анреп-Эльмпт). | + | baroni un grāfi fon '''Elmpti''' (vc. ''von Elmpt'', kr. ''фон Эльмпт'') - vācu izcelsmes (no Reinzemes) bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Pirmais dzimtas pārstāvis ieradās Sāmsalā XIV gs. otrajā pusē, aizsākot Baltijas līniju. 1784. gadā baroni fon Elmpti ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā (1854. gadā matrikulā ierakstīti grāfi Elmpti). 1790. gadā Krievijas feldmaršals, Vidzemes vicegubernators Johans Martins fon Elmpts (''Johann Martin von Elmpt'', kr.''Эльмпт, Иван Карпович'', 1726.-1802.) saņēma Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfa]] titulu. Tā dēlam Filipam fon Elptam (''Philipp von Elmpt'', 1763.-1818.) nebija dēlu, līdz ar to dzimta aprāvās. |
| + | |||
| + | 1853. gadā imperatora ģenerāladjutants, ģenerālleitnants Jozefs Karls fon [[Anrepi|Anreps]] (''Josef Karl von Anrep'') apprecēja grāfieni Cecīliju (Cäcilie Philippine von Elmpt, ?-1892.), apvienojot uzvārdus vienā: [[Anrepi-Elmpti]] (vc. Anrep-Elmpt, kr. Анреп-Эльмпт). | ||
Mūsdienu Latvijas teritorijā ilgāku vai mazāku laiku dzimtas valdījumā bijušas Svitenes (''Schwitten'') u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā ilgāku vai mazāku laiku dzimtas valdījumā bijušas Svitenes (''Schwitten'') u.c. [[muiža]]s. | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 9. janvāris, plkst. 16.24
baroni un grāfi fon Elmpti (vc. von Elmpt, kr. фон Эльмпт) - vācu izcelsmes (no Reinzemes) bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Pirmais dzimtas pārstāvis ieradās Sāmsalā XIV gs. otrajā pusē, aizsākot Baltijas līniju. 1784. gadā baroni fon Elmpti ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā (1854. gadā matrikulā ierakstīti grāfi Elmpti). 1790. gadā Krievijas feldmaršals, Vidzemes vicegubernators Johans Martins fon Elmpts (Johann Martin von Elmpt, kr.Эльмпт, Иван Карпович, 1726.-1802.) saņēma Sv. Romas impērijas grāfa titulu. Tā dēlam Filipam fon Elptam (Philipp von Elmpt, 1763.-1818.) nebija dēlu, līdz ar to dzimta aprāvās.
1853. gadā imperatora ģenerāladjutants, ģenerālleitnants Jozefs Karls fon Anreps (Josef Karl von Anrep) apprecēja grāfieni Cecīliju (Cäcilie Philippine von Elmpt, ?-1892.), apvienojot uzvārdus vienā: Anrepi-Elmpti (vc. Anrep-Elmpt, kr. Анреп-Эльмпт).
Mūsdienu Latvijas teritorijā ilgāku vai mazāku laiku dzimtas valdījumā bijušas Svitenes (Schwitten) u.c. muižas.
