Atšķirības starp "Fišeri" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Fischer_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Fischer_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''Fišeri''' (vc. ''von Fischer''; kr. ''фон Фишер'') - muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. | + | fon '''Fišeri''' (vc. ''von Fischer''; kr. ''фон Фишер'') - vācu izcelsmes (no Lībekas) muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Dzimtas aizsācējs ir Rīgas pilsētas virsārsts, Krievijas imperatores Annas un troņmantnieka Joana VI personiskais ārsts, literāts (ar pseidonīmu "Aizkalnes kalnietis" - ''Montan zu Hinterbergen'') Johans fon Fišers (''Johann Bernhart (Bernhard) von Fischer,''1685.-1772.). 1736. gadā saņēma Sv. Romas impērijas dižciltību. No zināmākajiem dzimtas locekļiem minami: [[Helmsa hronika]]s noraksta autors, Rīgas Bāreņu nama grāmatvedis, dabaszinātnieks un ārsts Jākobs Benjamins Fišers (''Jakob von Fischer'', 1731.-1793.); [[Fišera institūts|išera institūta]] dibinātājs, [[Rīgas Melngalvju biedrība]]s [[eltermanis]] Matiass Vilhelms fon Fišers. |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijusi Fišera jeb Grīziņkalna muižiņa (''Griesenhof, Griesenbergshof, Hinterbergen, Brauershöfgen''), saukta arī par Aizkalni (''Hinterbergen''), Vīcežu u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijusi Fišera jeb Grīziņkalna muižiņa (''Griesenhof, Griesenbergshof, Hinterbergen, Brauershöfgen''), saukta arī par Aizkalni (''Hinterbergen''), Vīcežu u.c. [[muiža]]s. | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 21. janvāris, plkst. 09.07
fon Fišeri (vc. von Fischer; kr. фон Фишер) - vācu izcelsmes (no Lībekas) muižniecības dzimta Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Dzimtas aizsācējs ir Rīgas pilsētas virsārsts, Krievijas imperatores Annas un troņmantnieka Joana VI personiskais ārsts, literāts (ar pseidonīmu "Aizkalnes kalnietis" - Montan zu Hinterbergen) Johans fon Fišers (Johann Bernhart (Bernhard) von Fischer,1685.-1772.). 1736. gadā saņēma Sv. Romas impērijas dižciltību. No zināmākajiem dzimtas locekļiem minami: Helmsa hronikas noraksta autors, Rīgas Bāreņu nama grāmatvedis, dabaszinātnieks un ārsts Jākobs Benjamins Fišers (Jakob von Fischer, 1731.-1793.); išera institūta dibinātājs, Rīgas Melngalvju biedrības eltermanis Matiass Vilhelms fon Fišers.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijusi Fišera jeb Grīziņkalna muižiņa (Griesenhof, Griesenbergshof, Hinterbergen, Brauershöfgen), saukta arī par Aizkalni (Hinterbergen), Vīcežu u.c. muižas.
