Atšķirības starp "Pulvera dzirnavas" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Pulvera dzirnavas''' - [[manufaktūra]]s tipa ražotne [[Melnais pulveris| | + | '''Pulvera dzirnavas''' - [[manufaktūra]]s tipa ražotne šaujampulvera ([[Melnais pulveris|melnā pulvera]]) ražošanai viduslaikos un jaunajos laikos. Pulverim vajadzīgo sēru importēja, bet ogli ieguva no alkšņu un ievu koksnes, to grauzdējot bez gaisa piekļuves 7-9 stundas 200-400°C temperatūrā. Katru šaujampulvera sastāvdaļu atsevišķi samala pulverī. Materiālus kopā samaisīja mitrā veidā ar 5% ūdens piedevu. Samaisīto masu granulēja un žāvēja. |
[[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] pulvera dzirnavas bijušas Skrundā, Kandavā, Tomē, Baldonē un Kuldīgā. Laikā no 1645. līdz 1658. gadam (līdz Zviedrijas iebrukumam) hercogistē ražots ap 25 t šaujampulvera gadā. | [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] pulvera dzirnavas bijušas Skrundā, Kandavā, Tomē, Baldonē un Kuldīgā. Laikā no 1645. līdz 1658. gadam (līdz Zviedrijas iebrukumam) hercogistē ražots ap 25 t šaujampulvera gadā. | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 7. februāris, plkst. 14.29
Pulvera dzirnavas - manufaktūras tipa ražotne šaujampulvera (melnā pulvera) ražošanai viduslaikos un jaunajos laikos. Pulverim vajadzīgo sēru importēja, bet ogli ieguva no alkšņu un ievu koksnes, to grauzdējot bez gaisa piekļuves 7-9 stundas 200-400°C temperatūrā. Katru šaujampulvera sastāvdaļu atsevišķi samala pulverī. Materiālus kopā samaisīja mitrā veidā ar 5% ūdens piedevu. Samaisīto masu granulēja un žāvēja.
Kurzemes un Zemgales hercogistē pulvera dzirnavas bijušas Skrundā, Kandavā, Tomē, Baldonē un Kuldīgā. Laikā no 1645. līdz 1658. gadam (līdz Zviedrijas iebrukumam) hercogistē ražots ap 25 t šaujampulvera gadā.
