Atšķirības starp "Stikla ceplis" versijām
m |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Stikla ceplis''' (''Glashütte'') - [[manufaktūra]]s tipa ražotne stikla ( | + | '''Stikla ceplis''' (''Glashütte'') - [[manufaktūra]]s tipa ražotne stikla (Na<small>2</small>O∙CaO∙<small>6</small>SiO<small>2</small>) ieguvei viduslaikos un jaunajos laikos. Izejvielas - kvarca smiltis (SiO<small>2</small>), kaolīns (Al<small>2</small>O<small>3</small>∙<small>2</small>SiO<small>2</small>∙<small>2</small>H<small>2</small>O), potaša (K<small>2</small>CO<small>3</small>), krīts (CaCO<small>3</small>), salpetris (KNO<small>3</small>, bet XIX gs. t.s. Čīles salpetris NaNO<small>3</small>), sods (Na<small>2</small>CO<small>3</small>), nātrija sulfāts (Na<small>2</small>SO<small>4</small>) - krāsnī karsējot sadalās un veido stikla masu, no kuras veidoja nepieciešamos izstrādājumus: stikla traukus, kristālstiklu, krāsainu stiklu (izejvielu masai piejaucot dažādu metālu oksīdus), logu rūtis, vitrāžas, stikla bižutēriju, spoguļstiklu u.tml. (stiklinieku ikdienas darījumi un darbnīcu inventāra izvērsti apraksti atrodami LVVA 554. fonda 3. apraksta lietās). |
[[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] stikla cepļi bijuši: Jelgavas Grīvā, Baldonē, Biržos, Rendā (divi), Kuldīgā, Tomē, Grenčos, Slokā, Skrundā, Saikavā, Vircavā, Ventspilī un Kandavā. Ap 1705. gadu karadarbības rezultātā tika iznīcinātas praktiski visas stikla ražotnes hercogistē. | [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] stikla cepļi bijuši: Jelgavas Grīvā, Baldonē, Biržos, Rendā (divi), Kuldīgā, Tomē, Grenčos, Slokā, Skrundā, Saikavā, Vircavā, Ventspilī un Kandavā. Ap 1705. gadu karadarbības rezultātā tika iznīcinātas praktiski visas stikla ražotnes hercogistē. | ||
Pašreizējā versija, 2014. gada 17. februāris, plkst. 10.21
Stikla ceplis (Glashütte) - manufaktūras tipa ražotne stikla (Na2O∙CaO∙6SiO2) ieguvei viduslaikos un jaunajos laikos. Izejvielas - kvarca smiltis (SiO2), kaolīns (Al2O3∙2SiO2∙2H2O), potaša (K2CO3), krīts (CaCO3), salpetris (KNO3, bet XIX gs. t.s. Čīles salpetris NaNO3), sods (Na2CO3), nātrija sulfāts (Na2SO4) - krāsnī karsējot sadalās un veido stikla masu, no kuras veidoja nepieciešamos izstrādājumus: stikla traukus, kristālstiklu, krāsainu stiklu (izejvielu masai piejaucot dažādu metālu oksīdus), logu rūtis, vitrāžas, stikla bižutēriju, spoguļstiklu u.tml. (stiklinieku ikdienas darījumi un darbnīcu inventāra izvērsti apraksti atrodami LVVA 554. fonda 3. apraksta lietās).
Kurzemes un Zemgales hercogistē stikla cepļi bijuši: Jelgavas Grīvā, Baldonē, Biržos, Rendā (divi), Kuldīgā, Tomē, Grenčos, Slokā, Skrundā, Saikavā, Vircavā, Ventspilī un Kandavā. Ap 1705. gadu karadarbības rezultātā tika iznīcinātas praktiski visas stikla ražotnes hercogistē.
