Atšķirības starp "Kapela" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Kapela''' (lat. ''capella'', no ''cappa'' - [[garīdznieks|garīdznieka]] [[Habits|habita]] kapuce) - atkarībā no konteksta:
+
'''Kapela''' (no lat ''cappa'' - [[garīdznieks|garīdznieka]] [[Habits|habita]] kapuce; lat. ''cappella'', kr. ''капелла, часовня'') - sākotnēji svēto relikviju uzglabāšanai paredzēta neliela [[baznīca]], baznīcas ēkas piebūve, vai laicīgā ēkā ([[Pils|pilī]], [[Cietoksnis|cietoksnī]], [[Muiža|muižā]] u.tml.) lokāliem dievkalpojumiem un lūgšanām atvēlēta īpaša iesvētīta telpa. Kā vēsta leģenda, 338. gadā Sv. Martins, būdams vēl leģionārs, noplēsa pusi sava apmetņa, lai dalītos ar pārsalušu ubagu, kurš vēlāk izrādījies pats Kristus. Pēc Martina nāves 397. gadā tā pusapmetnis - ''cappa'' - kļuva par franku karaļu relikviju, un tās uzglabāšanai Parīzē tika uzcelta īpaša baznīca, kapela. Pēc analoģijas, šādi sāka dēvēt svēto relikviju glabāšanas vietas arī citur Eiropā.
* '''1.''' neliela [[baznīca]];
 
* '''2.''' neliela baznīcas piebūve;
 
* '''3.''' laicīgā ēkā ([[Pils|pilī]], [[Cietoksnis|cietoksnī]], [[Muiža|muižā]] u.tml.) lokāliem dievkalpojumiem un lūgšanām atvēlēta īpaša iesvētīta telpa.
 
  
== Literatūra par šo tēmu ==
+
Skat. arī: [[kapelāns]]
 +
 
 +
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992., 333. lpp.
 
* Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992., 333. lpp.
  
 
[[Kategorija:Romas Katoļu Baznīca]]
 
[[Kategorija:Romas Katoļu Baznīca]]

Pašreizējā versija, 2014. gada 21. februāris, plkst. 07.29

Kapela (no lat cappa - garīdznieka habita kapuce; lat. cappella, kr. капелла, часовня) - sākotnēji svēto relikviju uzglabāšanai paredzēta neliela baznīca, baznīcas ēkas piebūve, vai laicīgā ēkā (pilī, cietoksnī, muižā u.tml.) lokāliem dievkalpojumiem un lūgšanām atvēlēta īpaša iesvētīta telpa. Kā vēsta leģenda, 338. gadā Sv. Martins, būdams vēl leģionārs, noplēsa pusi sava apmetņa, lai dalītos ar pārsalušu ubagu, kurš vēlāk izrādījies pats Kristus. Pēc Martina nāves 397. gadā tā pusapmetnis - cappa - kļuva par franku karaļu relikviju, un tās uzglabāšanai Parīzē tika uzcelta īpaša baznīca, kapela. Pēc analoģijas, šādi sāka dēvēt svēto relikviju glabāšanas vietas arī citur Eiropā.

Skat. arī: kapelāns

Literatūra par šo tēmu

  • Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992., 333. lpp.