Atšķirības starp "Japānas impērija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(7 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Japānas impērija''' (大日本帝國 - ''Dai Nippon teihoku'') - Japānas nosaukums laikā  no 1868 gada 3. janvāra līdz 1947. gada 3. maijam. Pirmais valstiskais veidojums izveidojās mūsdienu Naras prefektūrā III-IV gs., un tās nosaukums bija '''Jamato''' (大和). 670. gadā nosaukums tika mainīts uz ķīniešu '''Nippon''' (日本 - uzlēcošās saules zemes). Ekspansijas ceļā, valstij tika pakāpeniski pievienotas visas Japānas arhipelāga salas un vairākas teritorijas ārpus arhipelāga. Tā kā monarhs - [[tenno]], - pavalstnieku acīs bija dievišķa persona ar ''de iure'' absolūtu augstāko varu visā pasaulē, literatūrā to bieži dēvē vienkārši par '''Japānas impēriju''', nevis "Jamato" vai "Nippon". Periodu, kad imperatora vara bija visai nomināla, dēvē par [[Sjogunāts|sjogunātu]]. Dominējošās reliģijas: [[sintoisms]] un [[dzenbudisms]]. Likumdošanas pamatā bija t.s. [[Taihō kodifikācija]], kas formāli bija likumdošanas pamatā līdz 1868. gadam, kaut [[Sjogunāts|sjogunāta]] laikā primārie bija [[bakufu]] likumi un instrukcijas.
+
'''Japānas impērija''' (大日本帝國 - ''Dai Nippon teihoku'') - Japānas nosaukums laikā  no 1868 gada 3. janvāra līdz 1947. gada 3. maijam. Pirmais valstiskais veidojums izveidojās mūsdienu Naras prefektūrā III-IV gs., un tās nosaukums bija '''Jamato''' (大和). 670. gadā nosaukums tika mainīts uz ķīniešu '''Nipon''' (日本 - uzlēcošās saules zemes). Ekspansijas ceļā, valstij tika pakāpeniski pievienotas visas Japānas arhipelāga salas un vairākas teritorijas ārpus arhipelāga. Tā kā monarhs - [[tenno]], - pavalstnieku acīs bija dievišķa persona ar ''de iure'' absolūtu augstāko varu visā pasaulē, literatūrā to bieži dēvē vienkārši par '''Japānas impēriju''', nevis "Jamato" vai "Nipon". Periodu, kad imperatora vara bija visai nomināla, dēvē par [[Sjogunāts|sjogunātu]]. Dominējošās reliģijas: [[sintoisms]] un [[dzenbudisms]]. Izteikta [[Kārta|kārtu]] sabiedrība. Likumdošanas pamatā bija t.s. [[Taihō kodifikācija]], kas formāli bija likumdošanas pamatā līdz 1868. gadam, kaut sjogunāta laikā primārie bija [[bakufu]] likumi un instrukcijas. Kopš 1889. gada valsts iekārtu noteica [[Japānas Konstitūcija|Konstitūcija]].
  
 
Skat. arī [[samuraji]]
 
Skat. arī [[samuraji]]
  
== Literatūra par šo tēmu ==
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 +
* Садзанами Сандзин. Нихон Мукаси Банаси. Сказания древней Японии. - Летний сад: Москва, 2000 - 256 с. ISBN: 5-89740-037-7
 +
* История Японии. Т.1. С древнейших времен до 1868 г. / Жуков А.Е. - Институт востоковедения РАН: Москва, 1999 - 663 с. ISBN 5-89282-131-5
 +
* История Японии. Т.2. 1868-1998 / Жуков А.Е. - Институт востоковедения РАН: Москва, 1999 - 703 с. ISBN 5-89282-132-3
 +
* О:кагами - Великое зерцало. / пер. с древнеяп. Е.М. Дьяконовой (Литературные памятники древней Японии) - Гиперион: СПб, 2000 - 288 с. ISBN 5-89332-027-1
 +
* Хōген моногатари: Сказание о годах Хōген. / пер. с древнеяп. В.Н. Горегляд - Гиперион: СПб., 1999 - 176 с. ISBN 5-89332-017-4
 +
* Повесть о доме Тайра. / пер. с древнеяп. И. Львовой - Гудьял-Пресс: Москва, 2000 - 688 с. ISBN 5-8026-0097-7
 +
* Мурасаки Сикибу. Повесть о Гэндзи. Т.1. / пер. с яп. Т.А. Соколовой-Делюсиной - Гиперион: СПб., 2001 - 752 с. ISBN 5-89332-036-0
 +
* Мурасаки Сикибу. Повесть о Гэндзи. Т.2. / пер. с яп. Т.А. Соколовой-Делюсиной - Гиперион: СПб., 2001 - 752 с. ISBN 5-89332-037-9
 +
* Нихон секи: Анналы Японии. Т.1. (свитки I-XVI) / пер. с древнеяп. Л.М. Ермаковой и А.Н. Мещерякова - Гиперион: СПб., 1997 - 496 с. ISBN 5-89332-002-6
 +
* Нихон секи: Анналы Японии. Т.2. (свитки XVII-XXX) / пер. с древнеяп. Л.М. Ермаковой и А.Н. Мещерякова - Гиперион: СПб., 1997 - 496 с. ISBN 5-89332-003-4
 
* Манифест Тайка. / Пер. К. А. Попова - Москва, 1961
 
* Манифест Тайка. / Пер. К. А. Попова - Москва, 1961
 +
* Бедняк И.Я. Япония в период перехода к империализму. - Восточная литература: Москва, 1962. - 202 с.
 +
* Василевская И.И. Колониальная политика Японии в Корее накануне аннексии (1904-1910 гг.). - Наука: Москва, 1975. - 118 с.
 +
* Кутаков Л.Н. Внешняя политика и дипломатия Японии. - Международные отношения: Москва, 1964. - 535 с.
 +
* Очерки новой истории Японии (1640-1917). / Под.ред.Гальперина А.Л. - Восточная литература: Москва, 1958. - 598 с.
  
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 
* [http://www.toyo-bunko.or.jp/ Philosophical Studies of Japan (indekss 1-11 sējumiem)]
 
* [http://www.toyo-bunko.or.jp/ Philosophical Studies of Japan (indekss 1-11 sējumiem)]
14. rindiņa: 28. rindiņa:
 
* [http://www.loc.gov/exhibits/ukiyo-e/ Ukiyo-e]
 
* [http://www.loc.gov/exhibits/ukiyo-e/ Ukiyo-e]
 
* [http://www.dnp.co.jp/artscape/eng/ Museum Information Japan]
 
* [http://www.dnp.co.jp/artscape/eng/ Museum Information Japan]
 +
----
 +
* [http://www.tabibito.de/japan/geschichte.html Die japanische Geschichte]
 
----
 
----
 
* [http://www.heian-rpg.narod.ru/gosstruktura.htm Структура государственного управления в эпоху Хейан]
 
* [http://www.heian-rpg.narod.ru/gosstruktura.htm Структура государственного управления в эпоху Хейан]

Pašreizējā versija, 2014. gada 7. marts, plkst. 19.36

Japānas impērija (大日本帝國 - Dai Nippon teihoku) - Japānas nosaukums laikā no 1868 gada 3. janvāra līdz 1947. gada 3. maijam. Pirmais valstiskais veidojums izveidojās mūsdienu Naras prefektūrā III-IV gs., un tās nosaukums bija Jamato (大和). 670. gadā nosaukums tika mainīts uz ķīniešu Nipon (日本 - uzlēcošās saules zemes). Ekspansijas ceļā, valstij tika pakāpeniski pievienotas visas Japānas arhipelāga salas un vairākas teritorijas ārpus arhipelāga. Tā kā monarhs - tenno, - pavalstnieku acīs bija dievišķa persona ar de iure absolūtu augstāko varu visā pasaulē, literatūrā to bieži dēvē vienkārši par Japānas impēriju, nevis "Jamato" vai "Nipon". Periodu, kad imperatora vara bija visai nomināla, dēvē par sjogunātu. Dominējošās reliģijas: sintoisms un dzenbudisms. Izteikta kārtu sabiedrība. Likumdošanas pamatā bija t.s. Taihō kodifikācija, kas formāli bija likumdošanas pamatā līdz 1868. gadam, kaut sjogunāta laikā primārie bija bakufu likumi un instrukcijas. Kopš 1889. gada valsts iekārtu noteica Konstitūcija.

Skat. arī samuraji

Literatūra par šo tēmu

  • Садзанами Сандзин. Нихон Мукаси Банаси. Сказания древней Японии. - Летний сад: Москва, 2000 - 256 с. ISBN: 5-89740-037-7
  • История Японии. Т.1. С древнейших времен до 1868 г. / Жуков А.Е. - Институт востоковедения РАН: Москва, 1999 - 663 с. ISBN 5-89282-131-5
  • История Японии. Т.2. 1868-1998 / Жуков А.Е. - Институт востоковедения РАН: Москва, 1999 - 703 с. ISBN 5-89282-132-3
  • О:кагами - Великое зерцало. / пер. с древнеяп. Е.М. Дьяконовой (Литературные памятники древней Японии) - Гиперион: СПб, 2000 - 288 с. ISBN 5-89332-027-1
  • Хōген моногатари: Сказание о годах Хōген. / пер. с древнеяп. В.Н. Горегляд - Гиперион: СПб., 1999 - 176 с. ISBN 5-89332-017-4
  • Повесть о доме Тайра. / пер. с древнеяп. И. Львовой - Гудьял-Пресс: Москва, 2000 - 688 с. ISBN 5-8026-0097-7
  • Мурасаки Сикибу. Повесть о Гэндзи. Т.1. / пер. с яп. Т.А. Соколовой-Делюсиной - Гиперион: СПб., 2001 - 752 с. ISBN 5-89332-036-0
  • Мурасаки Сикибу. Повесть о Гэндзи. Т.2. / пер. с яп. Т.А. Соколовой-Делюсиной - Гиперион: СПб., 2001 - 752 с. ISBN 5-89332-037-9
  • Нихон секи: Анналы Японии. Т.1. (свитки I-XVI) / пер. с древнеяп. Л.М. Ермаковой и А.Н. Мещерякова - Гиперион: СПб., 1997 - 496 с. ISBN 5-89332-002-6
  • Нихон секи: Анналы Японии. Т.2. (свитки XVII-XXX) / пер. с древнеяп. Л.М. Ермаковой и А.Н. Мещерякова - Гиперион: СПб., 1997 - 496 с. ISBN 5-89332-003-4
  • Манифест Тайка. / Пер. К. А. Попова - Москва, 1961
  • Бедняк И.Я. Япония в период перехода к империализму. - Восточная литература: Москва, 1962. - 202 с.
  • Василевская И.И. Колониальная политика Японии в Корее накануне аннексии (1904-1910 гг.). - Наука: Москва, 1975. - 118 с.
  • Кутаков Л.Н. Внешняя политика и дипломатия Японии. - Международные отношения: Москва, 1964. - 535 с.
  • Очерки новой истории Японии (1640-1917). / Под.ред.Гальперина А.Л. - Восточная литература: Москва, 1958. - 598 с.

Resursi internetā par šo tēmu