Atšķirības starp "Vaļņu bise" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Vaļņu bise''' jeb '''āķa bise''' (kr. ''крепостная аркебуза, затинная пищаль, крепостная пищаль'') - XV-XVII gs. Eiropā pa stobra galu pielādējama lielkalibra [[rokas bombarda]] ar garu stobru un krama uzsitiena atslēgu, ko izmantoja kā individuālo ieroci nocietinājumu aizstāvēšanā. Lielo apmēru dēļ | + | '''Vaļņu bise''' jeb '''āķa bise''' (kr. ''крепостная аркебуза, затинная пищаль, крепостная пищаль'') - XV-XVII gs. Eiropā pa stobra galu pielādējama lielkalibra (līdz 30 mm) [[rokas bombarda]] ar garu stobru un krama uzsitiena atslēgu, ko izmantoja kā individuālo ieroci nocietinājumu aizstāvēšanā. Lielo apmēru dēļ (līdz 30 kg) tas kalpoja kā stacionārs ierocis, ar āķa balstu nostiprināts fortifikācijas būves šaujamlūkā. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
* Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.3., 22.-23. lpp. | * Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.3., 22.-23. lpp. | ||
* Šulcs Valters. 1000 šaujamieroči. No viduslaikiem līdz mūsdienām. Tulk. Dainis Poziņš; red. Valdis Klišāns. - Apgāds Zvaigzne ABC: Rīga, 2012. 336 lpp. | * Šulcs Valters. 1000 šaujamieroči. No viduslaikiem līdz mūsdienām. Tulk. Dainis Poziņš; red. Valdis Klišāns. - Apgāds Zvaigzne ABC: Rīga, 2012. 336 lpp. | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://www.war-guns.ru/ruj/ruj_678.html Затинная пищаль второй половины XVI в. - Военное Оружие русской армии] | ||
[[Kategorija:Šaujamieroči]] | [[Kategorija:Šaujamieroči]] | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 15. marts, plkst. 14.44
Vaļņu bise jeb āķa bise (kr. крепостная аркебуза, затинная пищаль, крепостная пищаль) - XV-XVII gs. Eiropā pa stobra galu pielādējama lielkalibra (līdz 30 mm) rokas bombarda ar garu stobru un krama uzsitiena atslēgu, ko izmantoja kā individuālo ieroci nocietinājumu aizstāvēšanā. Lielo apmēru dēļ (līdz 30 kg) tas kalpoja kā stacionārs ierocis, ar āķa balstu nostiprināts fortifikācijas būves šaujamlūkā.
Literatūra par šo tēmu
- Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.3., 22.-23. lpp.
- Šulcs Valters. 1000 šaujamieroči. No viduslaikiem līdz mūsdienām. Tulk. Dainis Poziņš; red. Valdis Klišāns. - Apgāds Zvaigzne ABC: Rīga, 2012. 336 lpp.
