Atšķirības starp "Glazenapi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Glasenapp_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Glasenapp_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''Glazenapi''' (vc. ''von Glasenapp'', kr. ''фон Глазенапп''), literatūrā arī '''Glāzenapi''' - sena bruņniecības dzimta vācu zemēs un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. 1747. gadā Vidzemes (''Glasenapp a. d. H. Salishof''), 1827. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants, [[Ziemeļrietumu brīvprātīgo armija]]s komandieris Glazenaps (генерал-лейтенант Петр фон Глазенапп); Vāgnera biogrāfs, mūzikas zinātnieks un literāts Kārlis Fridrihs Glāzenaps; ķīmijas zinātnes pamatlicējs Latvijā, ilggadējs Rīgas Politehnikuma, pēc tam Latvijas universitātes profesors Maksimiliāns fon | + | fon '''Glazenapi''' (vc. ''von Glasenapp'', kr. ''фон Глазенапп''), literatūrā arī '''Glāzenapi''' - sena bruņniecības dzimta vācu zemēs un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. 1747. gadā Vidzemes (''Glasenapp a. d. H. Salishof''), 1827. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants, [[Ziemeļrietumu brīvprātīgo armija]]s komandieris Glazenaps (генерал-лейтенант Петр фон Глазенапп); Vāgnera biogrāfs, mūzikas zinātnieks un literāts Kārlis Fridrihs Glāzenaps; ķīmijas zinātnes pamatlicējs Latvijā, ilggadējs Rīgas Politehnikuma, pēc tam Latvijas universitātes profesors Maksimiliāns fon Glazenaps (''Maximilian von Glasenapp'', 1845-1923), budologs Helmuts fon Glazenaps. |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Duntes (''Ruthern, Rutershoff, Ruterhoff''), u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Duntes (''Ruthern, Rutershoff, Ruterhoff''), u.c. [[muiža]]s. | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 26. marts, plkst. 15.17
fon Glazenapi (vc. von Glasenapp, kr. фон Глазенапп), literatūrā arī Glāzenapi - sena bruņniecības dzimta vācu zemēs un Krievijas impērijas Baltijas guberņās. 1747. gadā Vidzemes (Glasenapp a. d. H. Salishof), 1827. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants, Ziemeļrietumu brīvprātīgo armijas komandieris Glazenaps (генерал-лейтенант Петр фон Глазенапп); Vāgnera biogrāfs, mūzikas zinātnieks un literāts Kārlis Fridrihs Glāzenaps; ķīmijas zinātnes pamatlicējs Latvijā, ilggadējs Rīgas Politehnikuma, pēc tam Latvijas universitātes profesors Maksimiliāns fon Glazenaps (Maximilian von Glasenapp, 1845-1923), budologs Helmuts fon Glazenaps.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Duntes (Ruthern, Rutershoff, Ruterhoff), u.c. muižas.
