Atšķirības starp "Vienlaidus bombardēšana" versijām
m |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Vienlaidus''' jeb '''blīvā bombardēšana''' - XX gs. karadarbībā militārās aviācijas taktika, kad aviācijas uzlidojumos pilsētai vai apdzīvotai vietai netika izdalīti atsevišķi militāri objekti, bet mērķis bija visa pilsēta kā tāda. | + | '''Vienlaidus''', '''laukveida''' jeb '''blīvā bombardēšana''' (an. ''carpet bombing, saturation bombing'', kr. ''ковровая бомбардировка'') - XX gs. karadarbībā militārās aviācijas taktika, kad aviācijas uzlidojumos pilsētai vai apdzīvotai vietai netika izdalīti atsevišķi militāri objekti, bet mērķis bija visa pilsēta kā tāda. |
Daudzos uzlidojumos 2. Pasaules kara laikā bombardēja nevis atsevišķus militārus objektus pilsētu robežās, bet gan pašas pilsētas (Roterdama, Drēzdene, Hirošima u.c). Šādus gadījumus mēdza attaisnot gan ar tiesiskiem argumentiem, gan militāriem, tai skaitā ar nepieciešamību iznīcināt pretinieka rūpniecību, demoralizēt iedzīvotājus, piespiežot tos pārstāt atbalstīt savu valdību, vai vienkārši kā pretinieka “sodīšanu” par kādu tā nodarījumu. Par spilgtākajiem šādas bombardēšanas piemēriem daudzi uzskata 1972. gadā ASV kara aviācijas īstenotos “Ziemassvētku uzlidojumus” Ziemeļvjetnamas pilsētām Hanojai un Haifonai. | Daudzos uzlidojumos 2. Pasaules kara laikā bombardēja nevis atsevišķus militārus objektus pilsētu robežās, bet gan pašas pilsētas (Roterdama, Drēzdene, Hirošima u.c). Šādus gadījumus mēdza attaisnot gan ar tiesiskiem argumentiem, gan militāriem, tai skaitā ar nepieciešamību iznīcināt pretinieka rūpniecību, demoralizēt iedzīvotājus, piespiežot tos pārstāt atbalstīt savu valdību, vai vienkārši kā pretinieka “sodīšanu” par kādu tā nodarījumu. Par spilgtākajiem šādas bombardēšanas piemēriem daudzi uzskata 1972. gadā ASV kara aviācijas īstenotos “Ziemassvētku uzlidojumus” Ziemeļvjetnamas pilsētām Hanojai un Haifonai. | ||
| − | Pirmo reizi vienlaidus bombardēšana kā tāda par noziedzīgu tika atzīta 1977. gada Ženēvas konvenciju 1. Papildprotokolā, aizliedzot bombardēt pilsētas, ciemus u.c. apdzīvotas vietas, kurās atrodas liels daudzums civiliedzīvotāju. Uzbrukums, kurā kā viens mērķis izvēlēts vairāki savrupi un nesaistīti militāri objekti vienā apdzīvotā vietā, tiek uzskatīts par nemērķtiecīgu un noziedzīgu. Šāda uzbrukuma īstenošana, apzinoties, ka tā rezultātā būs pārlieku lieli civilo objektu un civiliedzīvotāju upuri, tiek traktēts kā nopietns pārkāpums (grave breach). Savukārt tikai militāru objektu kopuma laukveida bombardēšana ir likumīga. Valstīm, kas nav pievienojušās 1. Papildprotokolam (piemēram, ASV), šo principu jāievēro kā klasisko starptautisko tiesību daļa. | + | Pirmo reizi vienlaidus bombardēšana kā tāda par noziedzīgu tika atzīta 1977. gada Ženēvas konvenciju 1. Papildprotokolā, aizliedzot bombardēt pilsētas, ciemus u.c. apdzīvotas vietas, kurās atrodas liels daudzums civiliedzīvotāju. Uzbrukums, kurā kā viens mērķis izvēlēts vairāki savrupi un nesaistīti militāri objekti vienā apdzīvotā vietā, tiek uzskatīts par nemērķtiecīgu un noziedzīgu. Šāda uzbrukuma īstenošana, apzinoties, ka tā rezultātā būs pārlieku lieli civilo objektu un civiliedzīvotāju upuri, tiek traktēts kā nopietns pārkāpums (''grave breach''). Savukārt tikai militāru objektu kopuma laukveida bombardēšana ir likumīga. Valstīm, kas nav pievienojušās 1. Papildprotokolam (piemēram, ASV), šo principu jāievēro kā klasisko starptautisko tiesību daļa. |
[[Kategorija:Taktika]] | [[Kategorija:Taktika]] | ||
Pašreizējā versija, 2014. gada 23. aprīlis, plkst. 07.42
Vienlaidus, laukveida jeb blīvā bombardēšana (an. carpet bombing, saturation bombing, kr. ковровая бомбардировка) - XX gs. karadarbībā militārās aviācijas taktika, kad aviācijas uzlidojumos pilsētai vai apdzīvotai vietai netika izdalīti atsevišķi militāri objekti, bet mērķis bija visa pilsēta kā tāda.
Daudzos uzlidojumos 2. Pasaules kara laikā bombardēja nevis atsevišķus militārus objektus pilsētu robežās, bet gan pašas pilsētas (Roterdama, Drēzdene, Hirošima u.c). Šādus gadījumus mēdza attaisnot gan ar tiesiskiem argumentiem, gan militāriem, tai skaitā ar nepieciešamību iznīcināt pretinieka rūpniecību, demoralizēt iedzīvotājus, piespiežot tos pārstāt atbalstīt savu valdību, vai vienkārši kā pretinieka “sodīšanu” par kādu tā nodarījumu. Par spilgtākajiem šādas bombardēšanas piemēriem daudzi uzskata 1972. gadā ASV kara aviācijas īstenotos “Ziemassvētku uzlidojumus” Ziemeļvjetnamas pilsētām Hanojai un Haifonai.
Pirmo reizi vienlaidus bombardēšana kā tāda par noziedzīgu tika atzīta 1977. gada Ženēvas konvenciju 1. Papildprotokolā, aizliedzot bombardēt pilsētas, ciemus u.c. apdzīvotas vietas, kurās atrodas liels daudzums civiliedzīvotāju. Uzbrukums, kurā kā viens mērķis izvēlēts vairāki savrupi un nesaistīti militāri objekti vienā apdzīvotā vietā, tiek uzskatīts par nemērķtiecīgu un noziedzīgu. Šāda uzbrukuma īstenošana, apzinoties, ka tā rezultātā būs pārlieku lieli civilo objektu un civiliedzīvotāju upuri, tiek traktēts kā nopietns pārkāpums (grave breach). Savukārt tikai militāru objektu kopuma laukveida bombardēšana ir likumīga. Valstīm, kas nav pievienojušās 1. Papildprotokolam (piemēram, ASV), šo principu jāievēro kā klasisko starptautisko tiesību daļa.
